Viena no Lietuvas mednieku organizācijām – Lietuvas mednieku biedrība (LMB) šogad iniciējusi jau ceturto sabiedriskās domas aptauju, kurā aicināja iedzīvotājus atbildēt uz astoņiem ar medību saimniecību saistītiem jautājumiem.
Aptauju veic tirgus un sabiedrības viedokļu pētīšanas kompānija Spinter Tyrimai. “Pirms četriem gadiem, kad tika nolemts šādu aptauju rīkot, izvēlējāmies profesionāļus, kuru darbs neradītu aizdomas par tendenciozitāti. Jautājumu sagatavošanu arī uzticējām viņiem, lai nevienam nerastos šaubas par to, ka aptauju dati ir pielāgoti kaut kādām mūsu interesēm,” sacīja LMB valdes priekšsēdētājs Gedimina Vaitiekūnas.
Katru gadu tiek uzdoti vieni un tie paši astoņi jautājumi. Līdzīgā veidā sabiedriskās nostājas pētīšana attiecībā uz medību jomu tiek pētīta arī citās Eiropas valstīs. “Uzdodot vienus un tos pašus jautājumus katru gadu, mēs varam pētīt tendences un to, kā mainās cilvēku attieksme, kā arī to, vai mūsu – mednieku nevalstisko organizāciju – pūles izglītot sabiedrību, skaidrot, mācīt, dod kaut kādus rezultātus,” uzsvēra LMB vadītājs.
Aptaujas laikā 1017 valsts iedzīvotājiem lielās (45%) un mazās pilsētās (27%), kā arī lauku teritorijās (28%) tika uzdoti astoņi jautājumi – precīzi tie paši, kas iepriekšējos trīs gadus. 47% no aptaujātajiem bija vīrieši un 53% sievietes. Vairums aptaujāto ir precējušies, vidēja vecuma un ienākumu līmeņa cilvēki. Vairāk nekā 40% aptaujāto ir ar augstāko izglītību vai kaut kādas jomas speciālisti.
Ko rāda jaunākās aptaujas dati Lietuvā?
48% iedzīvotāju uztver medniekus pozitīvi vai drīzāk pozitīvi. Vēl 14% ir neitrāli. Līdz ar to tikai 38% cilvēku ir negatīvās domas par medniekiem un šo darbības jomu. Kāpums ir par sešiem procentiem, salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Aizvien palielinās to cilvēku skaits, kas saredz medniekos valsts aizstāvjus. Tādu ir 78%!
Viens no iemesliem, kādēļ Lietuvas sabiedrība pozitīvāk raugās uz medniekiem, ir vairāku aktīvistu iesaistīšanās skolēnu izglītošanā, organizāciju piedalīšanas pilsētu svētkos, izstādes, semināri, izglītojošie un cita veida pasākumi. Briežu pievilināšana, dzīvnieku pēdu izpēte, mācības par dabu un medībām, kas notiek klasēs un, ko vada mednieki, rada ļoti pozitīvu iespaidu. Joprojām vairāk nekā puse respondent piekrīt, ka bērniem jāmāca par medību nozīmi dabas aizsardzībā. Izteikti pret šādu mācību stundu organizēšanu ir tikai 23% aptaujāto.
Nakts tēmēkļu un klusinātāju lietderīgumu medībās saskata 44 procenti aptaujāto (ar atrunām), pret ir 35. Izteikti pret ir tikai 21% respondentu!
Izpratne par savvaļas faunas ietekmi pieaug
Joprtojām var teik, ka vairāk nekā pusei valsts iedzīvotāju nav izpratnes par to, ka savvaļas dzīvnieki rada postījumus. Šis rādītājs pēdējos divos gados palicis teju nemainīgs. Līdzīgi cilvēki domā par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) draudiem – 38 procenti tos saredz, 26 neredz, bet 36 nav viedokļa šajā jautājumā. Salīdzinot ar pirmās aptaujas rezultātiem 2021. gadā, šim viedoklim piekrīt par septiņiem procentiem vairāk respondentu.
Kopumā vērtējot ceturtās Sabiedrikās aptaujas rezultātus, LMB vadītājs Gediminas Vaitiekūnas norādīja, ka pozitīvo tendenču pamatā ir mednieku darbs, kas ieguldīts sabiedrības izglītošanā un Krievijas iebrukuma Ukrainā piemērs. “Daudzi sāk saprast, ka mednieki var kļūst par daļu no valsts aizsardzības sistēmas, gadījumā, jā mūsu valstī iebruks ienaidnieks. Ne jau visi 30 000 mednieku būs spējīgi uz to, taču lielākā daļa mūsu ir savas valsts patrioti un ir pauduši gatavību aizstāvēt dzimteni,” sacīja Geiminas Vaitiekunas.