Āfrikas cūku mēra epidēmija Latvijā nav beigusies. Joprojām katru nedēļu atrod jaunus infekciju perēkļus. Šajā gadījumā par beigtu mežacūku Talsu novada Rojas upē laivotāji bija pamanījuši beigtu mežacūka un par to ziņoja medniekiem, kuri informāciju nodeva Pārtikas un veterinārajam dienestam. Vai ruksis sirdzis ar ĀCM, to noskaidros laboratorijā. Taču ir svarīgi, lai atrastie mežacūku līķi tiktu savākti un pārbaudīti.
Analīzes atklāja, ka šajā gadījumā mežacūka nebija sirguis ar Āfrikas cūku mēri, kas ir ļoti labi. Tā visticamāk bija ielūzusi ledū un gājusi bojā. Tomēr PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda uzteica vietējos medniekus, kuri noorganizēja mežacūkas līķa savākšanu un nogādāšanu uz analīzēm. “Atsaucība no mednieku puses bija ļoti liela,” tā Ivars Koloda. “Plus mednieki vēl saņēma naudiņu par atrašanu, kā arī par mežacūkas līķa norakšanu. Pateicoties medniekiem no upes līķis tika izvilkts, un tagad laivotāji varēs baudīt dabu bez līķu smakas!”
Aicinām iedzīvotājus ziņot par atrastām beigtām mežacūkām, zvanot uz tālruni 29394696, un saņemt par to samaksu.
Video. Līķu izvilkšana no upes. Cīņa ar Āfrikas cūku mēri
Līdzšinējā pieredze Baltijas valstīs un Polijā liecina, ka mežacūkas ir Āfrikas cūku mēra (ĀCM) rezervuārs un izplatītājs. Būtiskākie slimības izplatīšanās ceļi ir dzīvniekiem kontaktējoties ar inficētiem ķermeņa šķidrumiem, kā arī būtiska loma vīrusa saglabāšanā un izplatīšanā dabā ir mežacūku līķiem. ĀCM vīruss ir ārkārtīgi izturīgs. Atšķirībā no Klasiskā cūku mēra (KCM), izveidojušās antivielas dzīvniekiem imunitāti neveido un nepasargā no atkārtotas saslimšanas. Šī iemesla dēļ līdz šim vakcīna pret ĀCM nav izstrādātā, kas padara ĀCM apkarošanu mežacūku populācijā ārkārtīgi sarežģītu. Šī iemesla dēļ vienīgais efektīvais veids kā ierobežot ĀCM izplatību, ir radikāli samazināt mežacūku populāciju. Jo īpaši būtiski tas ir teritorijā, kur slimība vēl nav konstatēta.
Šauj garām! #3 ekstra – viss par Āfrikas cūku mēri
Abonē, lasi elektroniski vai meklē preses tirdzniecības vietās!
