Spēkā esošajos Medību noteikumos minēts, ka 1. decembrī Latvijā sākās lūšu medības. Tiesa, pēdējos divos gados sezona sākās 1. janvārī un to, tāpat kā lūšu nomedīšanas limitu, noteica ar Valsts meža dienesta rīkojumu. Klāt 1. decembris, bet rīkojuma vēl nav, tāpēc mednieku vidē sākušās diskusijas par to, kas notiek ar lūšu medībām.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis uzsver, ka lūši šobrīd ir limitēti medījami dzīvnieki. Pašlaik nav noteikts nomedīšanas apjoms un līdz ar to nav piešķirtas nomedīšanas atļaujas. Tāpēc medības notikt nevar – nav nomedīšanas atļauju – nav medību.
“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iniciatīvas dēļ, kas paredz lūsi svītrot no medījamo dzīvnieku saraksta, pašlaik nav skaidrs šīs sugas tiesiskais statuss. Tāpēc arī nav noteikts nomedīšanas limits. Esam sagatavojušies vairākiem iespējamajiem scenārijiem, taču pašlaik nepieciešams, lai VARAM un Zemkopības ministrija vienotos par to, kā turpmāk noritēs šīs sugas apsaimniekošana,” skaidro Valters Lūsis.
Diemžēl, politiķi lūsi izmanto kā līdzekli politiskajās spēlēs un šķiet tām nav nekādas saistības ar patiesu vēlmi rūpēties par sugas aizsardzību un labklājību. Zinātnieku pētījumi liecina, ka lūšiem Latvijā pēdējo 100 gadu laikā nav tik labi klājies kā pašlaik. Vai tiešām vēlamies piedzīvot tādu pašu situāciju kā Igaunijā, kad nepiešķirot nomedīšanas atļaujas, cerētais lūšu populācijas pieaugums netika panākts un lūšu skaits ir zems pēdējos desmit gadus?
Lūsis ir liela dabas vērtība, kas jāsargā, taču vienlaikus suga ir jāpasaimnieko, jāieklausās meža zinātnieku atziņās, nevis jābalstās emocijās. Ja politiķi un amatpersonas personīgi būtu atbildīgi par pieņemto lēmumu sekām, kā politiskajām, tā ekonomiskajām, visticamāk šāda situācija vispār nebūtu izveidojusies. Diezin vai kāds ar savu personīgo maku būts gatavs maksāt sodanaudu, ja politiskās intrigās balstīta lēmuma dēļ lūšu populācija Latvijā pasliktināsies.