Šī gada sākumā publicēts Oksfordas universitātes, Apvienoto Nāciju, Keiptaunas universitātes un citu pētniecības institūtu pētījums “Ziloņu malumedību tendences un veicinātāji 64 vietās Āfrikā”. Izmantoto datu kopa ir visai iespaidīga – pētīta informācija par vairāk nekā desmit tūkstošiem nelikumīgi nogalinātu ziloņu 30 Āfrikas valstīs 18 gadu laikā.
Secināts, ka vismazāk malumedības notiek vietās, kur vietējie iedzīvotāji ir ar augstāku labklājību un sociālekonomisko stāvokli. Lai būtu saprotamāk – ja labklājības līmenis tiek mērīts skalā no nulles līdz simtam, tad attīstītākajos Āfrikas reģionos tas ir virs 60. Visvairāk malumedību gadījumu fiksēts Centrālāfrikā netālu no Mozambikas un Tanzānijas robežas. Šajā reģionā labklājības rādītājs ir vien 26.
Kā veiksmes stāstu var pieminēt Etošas Nacionālo parku Namībijā, kur 18 gadu laikā fiksēti vien divi nelikumīgi nogalināti ziloņi. Tur vietējiem iedzīvotājiem tiek piedāvāts apsaimniekot apmēram 20 procentus no valsts zemes. Šī kopienā balstītā dabas resursu pārvaldības sistēma kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ir radījusi vairāk nekā 6000 darba vietu, vienlaikus palielinot arī ziloņu un lauvu populāciju. Kā stāsta CITES ziloņu malumedniecības uzraudzības programmas pārstāves Tanja Makgregora un Teja Henriete Kerola, ir svarīgi panākt, lai vietējie iedzīvotāji bauda sugu saglabāšanas priekšrocības, nevis cieš no striktiem ierobežojumiem. Proti, cilvēkiem sniegtas iespējas pelnīt, iesaistoties sugu apsaimniekošanā. Tādējādi vienlaikus var notikt cīņa gan par labklājības celšanu, gan pret nelikumīgām medībām.