Vadims Kalašņikovs, DR.IUR., mednieks, medību vadītājs.
Medību pārskata pareiza aizpildīšana ir priekšnoteikums medību norisei šādos gadījumos:
• dzinējmedības,
• mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci nodod lietošanai citam medniekam,
• tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.
Dominējoša mednieku daļa teiks, ka pat ar aizvērtām acīm var aizpildīt medību pārskatu un kādreiz pat nācies to darīt, atrodoties kādā no saviem medību torņiem. Tomēr jautājums par medību pārskatu vēl joprojām ir aktuāls un, izrādās, nav tik vienkāršs. Balstoties uz savu personīgo pieredzi un ņemot vērā kolēģu mednieku pieredzi, varu izcelt vairākus nozīmīgus momentus pārskata aizpildīšanā, kuri rada grūtības pārsvarā jauniem medniekiem. Līdzīgi kā pirms katrām dzinējmedībām medību vadītājs visiem nolasa drošības noteikumus, tā arī katra mednieka pienākums ir regulāri atsvaidzināt savas zināšanas normatīvajā regulējumā.
Atceroties savus pirmos mednieku kursus, nākas ar nožēlu konstatēt, ka medību pārskatam bija veltīti vien daži vārdi, klātesošajiem parādot jau aizpildītu pārskatu un īpaši neizanalizējot katras ailes nozīmi, jāpiebilst, ka tajā laikā nebija vēl tik populāri interneta resursi ar nepieciešamo informāciju. Medību likums un Medību noteikumi regulāri tiek papildināti ar jaunām normām, grozot, precizējot un pilnveidojot līdz šim ierasto medību kartību, kas bieži vien noved pie tā, ka atsevišķi interneta resursi ietver pretrunīgu informāciju, atpaliekot no mežonīgi ātrā mūsdienīgā dzīves ritma. Lai minimizētu risku sajaukt kādu regulējumu vai izprintēt vecu medību pārskata veidlapu, medniekam, pirmkārt, vajadzētu pašam zināt visus nepieciešamos šā dokumenta rekvizītus, otrkārt, vietu, kur var droši iegūt dokumentu. Šajā ziņā paņemt medību pārskatu no cita mednieka vai izprintēt no pirmās interneta vietnes veidlapu nav pats veiksmīgākais un drošākais variants.
Dokuments ar noteiktu formu
Medību pārskats ir dokuments ar noteiktu formu un kā 1. pielikums ir ietverts Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 Medību noteikumi. Tādēļ ikviens mednieks jebkurā laikā var šo formu iegūt valsts oficiālā interneta vietnē likumi.lv, vienīgi vajadzētu atcerēties, ka, katru reizi atverot Medību noteikumus, jāpārliecinās, ka tie ir spēkā, par ko liecina uzraksts labajā augšējā sadaļā Tiesību akta pase. Pārskats pieejams arī Zemkopības ministrijas nozares portālā www.vmd.gov.lv saistītos dokumentos medību nodaļā.
Lai neapjuktu medību pārskatu formu dažādībā, ir vērts ik pēc laika ieskatīties Medību noteikumos, bet gadījumā, ja medību pārskata formu kādu iemeslu dēļ aizmirsāt paņemt, oficiāla dokumenta statusu iegūst arī pašrocīgi uz baltas A4 formāta lapas uzrakstīts medību pārskats, ja tajā būs ietverti visi nepieciešamie rekvizīti. Pirmajā ailē norādāms medību tiesību īpašnieks, ja persona pati medī savā īpašumā, bet, ja tiesības medīt nodotas citai personai vai medību kolektīvam – medību tiesību lietotājam, tad attiecīgi ierakstāms citas personas vārds, uzvārds vai kolektīva nosaukums.
Kā medību vieta ir norādāma Valsts meža dienesta uzraugošā struktūrvienība, pilna informācija par to ir pieejama Zemkopības ministrijas nozares portālā, piemēram, jānorāda Austrumlatgales virsmežniecība, Balvu nodaļa. Nākamajā ailē jānorāda medību iecirknis vai zemes vienība, šeit ir iekļaujama informācija, pēc kuras vienu medību iecirkni vai medību vietu var atšķirt no cita medību iecirkņa vai vietas. Medību iecirknis – vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs, tādēļ pārsvarā medību iecirkņi ir identificējami pēc medību kolektīva nosaukuma, kurš ieguvis tiesības medīt šajā zemes platībā, bet gadījumos, kad nav noformēts medību iecirknis, obligāti jānorāda attiecīgais novads, pagasts un zemesgrāmatā ierakstītais zemes nosaukums vai kadastra numurs. Medījot vilkus vai lūšus, jāzina arī meža kvartāla numurs, kurš obligāti jānorāda aktā par vilka/lūša nomedīšanu.
Tādēļ ieteikums – ja plānojat šo dzīvnieku gaides medības un, atkārtošu vēlreiz, ja ir nepieciešama medību pārskata aizpildīšana (gadījumā, ja medījat ar citam medniekam piederošu šaujamieroci), zemes vienības ailē var norādīt meža kvartāla numuru, ideālā gadījumā vajadzētu zināt arī precīzās ģeogrāfiskās koordinātas, piemēram, LAT56.5065XXX, LON27.330XXXX, jo valsts svarīgākajās programmās medījamo resursu saglabāšanai šīs koordinātas ir nepieciešamas.
Pat ja medībās nav nepieciešams rakstīt medību pārskatu katram medniekam, ir vērts laikus izpētīt iespējas ģeogrāfisko koordinātu noteikšanai ar GPS navigatora palīdzību, ar mobilā telefona palīdzību (pat astoņus gadus vecos mobilos tālruņos fotogrāfijas uzņemšanas iestatījumos pārsvarā ir iespējams ieslēgt GPS informāciju) vai ar datora palīdzību, lietojot kartes internetā, jo briežu dzimtas dzīvnieku hroniskās novājēšanas slimības (HNS) uzraudzības programmā šī prasība ir akcentēta.
Ailē par medījamo dzīvnieku sugu jānorāda suga vai vairākas dzīvnieku sugas. Pirms katrām dzinējmedībām kolektīvs aizpilda medību pārskatu, un iepriekš nācies saskarties ar situāciju, kad decembrī, piemēram, ailē par medījamo dzīvnieku sugu ir norādīts alnis, mežacūka un nelimitētie medījamie dzīvnieki. Nelimitētie medījamie dzīvnieki – tā nav suga, bet dzīvnieku grupa, turklāt atsevišķiem dzīvniekiem būtiski atšķiras medību termiņi, un tādēļ pat decembrī jau nav pieļaujams medīt zosis, pīles, lauka baložus.
Tādēļ medību pārskatā precīzi jānorāda, kādas nelimitēto medījamo dzīvnieku sugas tiks medītas.Tas ir atkarīgs no medību platības īpatnībām, medību kolektīva lieluma, pat no konkrētiem laika apstākļiem. Pieeja un viedokļi šajā jautājumā var kardināli atšķirties, tas vēlreiz parāda medību dažādību un krāšņumu, universāla padoma no sākuma šaut limitētos vai tieši pretēji nelimitētos dzīvniekus nav un nemēdz būt. Tomēr katra mednieka pienākums, pirms parakstīties par iepazīšanos ar medību drošības prasībām un medību kārtību, ir ielūkoties ailē par medījamo dzīvnieku sugu, un gadījumā, ja dzinējmedību laikā ir paņemts zaķis vai lapsa, bet pārbaudē atklājas, ka šī suga nav bijusi norādīta medību pārskatā, kolektīvam var tikt uzlikts sods, kas noteikti sabojās atmiņas par medībām. Lielas nepatikšanas medību kolektīvam un tieši medību vadītājam draud gadījumos, ja ir pārkāpti dzīvnieku medību termiņi.
Situācijas medībās var būt kombinētas
Medību pārskats nepieciešams vien trijos gadījumos, tomēr vajadzētu ņemt vērā, ka šie gadījumi var veidot savstarpējas kombinācijas, plaši izplatīta ir kombinācija ar dzinējmedībām un šaujamieroča nodošana citam medniekam, tomēr teorētiski iespējami visi trīs gadījumi: dzinējmedībās mednieks nodod šaujamieroci citam medniekiem, un medniekam (vai visiem) ir pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.
Modelētā situācija ir iespējama, medījot mežacūkas, lapsas, jenotsuņus, bet citu dzīvnieku sugu kategoriski aizliegts šaut, līdz ar to norādīt pašā medību pārskatā nedrīkst! Šī prasība ir attiecināma arī uz gadījumiem, kad individuāli notiek medības ar minēto kategoriju medību šaujamieročiem vai ar mākslīgajiem gaismas avotiem vai nakts redzamības tēmēkļiem. Tādas bieži sastopamas atrunas kā “stirnu esmu šāvis dienā, bet nakts redzamības tēmēkli ar elektronisko palielinājumu izmantoju, lai medītu lapsas” gandrīz ikviens var atspēkot nepilnas minūtes laikā – ar atbilstošu termometru dzīvnieka ķermeņa siltuma mērīšanai un rezultātu rēķinot pēc apstiprinātas formulas.
Nākamā prasība ir par medību laika intervālu. Tātad dzinējmedībām tas pārsvarā ir viena diena, kaut gan, ja nav paredzētas izmaiņas dalībnieku skaitā un tās notiek tā paša medību iecirkņa robežās, tad medības ar vienu medību pārskatu var ilgt vairākas dienas, ailē par pārtraukumu norādāms mednieku atpūtas laiks, kam jāsākas ne vēlāk kā ar saulrietu un minimālais ilgums – līdz nākamās dienas saullēktam. Individuālās medībās, ja tās notiek tajā pašā medību vietā, pārskats paredzēts vairākām medību dienām, attiecīgi iekļaujot informāciju par medību datumiem.Ja medībās izmantos reģistrētus un vakcinētus šķirnes medību suņus, tad jānorāda konkrētā medību suņa šķirne un suņu skaits.
Pirms ierakstīt suni medību pārskatā, ir jāpārliecinās, vai tam ir veikta vakcinācija un attiecīgais suns atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 491 apzīmēts ar pasīvu lasāmrežīma radiofrekvences identifikācijas ierīci (mikroshēma) un ir ierakstīts Lauksaimniecības datu centrā: www.ldc.gov.lv. Vērts piebilst, ka suņiem nav obligāti jābūt ar cilts pasi un pārstāvētiem kādā kinoloģiskā apvienībā, bet ārēji jālīdzinās konkrētajai medību suņu šķirnei un obligāti jābūt reģistrētiem. Tādēļ medniekam katru reizi uz medībām nav jānēsā līdzi vesela kaudze dokumentu, lai apliecinātu katra suņa izcel-smi un vakcināciju, pietiek veikt izdruku no Lauksaimniecības datu centra. Vienā izdrukas lapā ir iespējams iekļaut informāciju par vairākiem suņiem, bet ar mūsdienu ierīcēm pat tas nav jādara, jo šī informācija jebkurā laikā ir pieejama elektroniskā vidē.
Apliecinājumā ir jau iekļauta informācija par suņa izcelsmi, šķirni, vakcināciju utt.Suņu skaitam ir nozīme ne vien drošības aspektā, lai neaizmirstu mežā suni, kurš apmaldījies vai satraumējies, bet arī pašā medību norisē. Medību noteikumu 71. punktā ir paredzēta iespēja dzinējiem atrasties mastā ar pielādētiem ieročiem un šaut uz medījamo dzīvnieku gadījumā, ja dzinējs ir viens mednieks ar medību šķirnes suni. Šī norma paplašinātai interpretācijai nepakļaujas, un, ja mastā tiek izmantoti divi suņi, tad dzinējam šaut medījamo dzīvnieku aizliegts!
Kādēļ šī norma ir ieviesta? Populārajā televīzijas raidījumā Uz meža takas reiz tika rādīts sižets par medībām Skandināvijā, kad aplenktā teritorijā pa aļņa pēdām ticis palaists suns bez neviena dzinēja, bet pie suņa noturētā dzīvnieka drīkstēja tuvoties tuvākais mednieks. Šī skandināvu tipa medību norise noteikti neietilpst individuālo medību jēdzienā, jo nepieciešama nepārtraukta savstarpēja koordinācija pat tad, ja medniekam neizdodas nepamanāmi pieiet dzīvniekam – notiek traucēšana. Atbilstoši Latvijas medību norises normatīvajam regulējumam mednieks var pildīt dzinēja funkciju, tomēr “masta dzīšanas laikā un līdz masta dzīšanas beigu signāla saņemšanai medniekam ir aizliegts patvarīgi mainīt vai pamest norādīto atrašanās vietu”.
Tikai medību vadītājam ir tiesības mednieku pārvietot uz citu vietu vai nosacīti vienīgo dzinēju samainīt ar mednieku, kurš turpmāk pilda dzinēja funkciju ar pielādētu ieroci, bet, ja ir izmantoti vairāki suņi, no drošības viedokļa šāda prakse vairs nav iespējama.
Personu skaits medībās
Nākamais jautājums, kas visciešākajā veidā saistīts ar medību procesa organizēšanu un medību pārskata aizpildīšanas nepieciešamību, ir personu skaits. Pavisam noteikti jautājums par minimālo dalībnieku skaitu, lai organizētu dzinējmedības, izraisīs plašas pārdomas un diskusiju. Tomēr, vadoties no drošības viedokļa, saskaņā ar normatīvo regulējumu minimālais dalībnieku skaits ir divas personas: viens mednieks un viens dzinējs. Pat desmit vai vairāku mednieku atrašanās vienā vietā mežā masīvā vēl neliecina par dzinējmedībām, jo tās var būt individuālas gaides medības, pīļu medības, bebru medības, kad novākti bebru izraisīti postījumi, vai medības ar suņiem alās un vairākas citas situācijas, kad nav jāaizpilda medību pārskats.Medību pārskatā ir atvēlētas vien trīsdesmit ailes mednieku un tikpat daudz aiļu dzinēju reģistrēšanai medībām, bet tas nekādā gadījumā neierobežo dalībniekus, šis skaits var būt krietni lielāks.
Lai norādītu visus medību dalībniekus, pārskatam var veidot pielikumu. Šim nolūkam pašā pārskatā izdarāma atzīme, ka tam ir pielikums, bet pielikumā jānorāda arī attiecīgais datums. Pārsvarā medību kolektīvi piekopj nedaudz citu, vieglāku praksi – jau iepriekš pārveido medību pārskata struktūru, medniekiem veltot septiņdesmit brīvas ailes, dzinējiem – attiecīgi desmit, tas ir atkarīgs no medību norises īpatnībām.
Medību dalībniekus, kam ir tiesības medīt ar šaujamieroci, reģistrē kā medniekus un pārējos – kā dzinējus. Tādējādi dzinējs nav tikai tā persona, kas iet mastā, bet ikviens, kas piedalās medību procesā bez tiesībām šaut uz dzīvnieku. Ja kādam medniekam ir līdzi viņa bērns vai fotogrāfs, kas vēlas nofilmēt skaistus dabas skatus, viņi ir identificējami kā dzinēji. Turklāt bērns, kas ir jaunāks par četrpadsmit gadiem, neparakstās par iepazīšanos ar drošības noteikumiem, par to pilnā apjomā atbild vecāki vai aizbildņi, respektīvi, ja ir līdzi bērni, viņiem visu laiku jābūt kopā ar vecākiem. Bērna vai citu personu apzīmēšana notiek saskaņā ar Medību noteikumiem: jābūt spilgtas krāsas apģērbam vai viegli pamanāmam spilgtas krāsas apģērba elementam, kas no jebkura skata punkta izceļas uz apkārtnes fona.
Medību norises prasības attiecas atkarībā no funkcijām, ko pilda dzinēji. Ja tie stāv blakus medniekam, tad viņiem patvaļīgi aizliegts aiziet no mednieka vai no vietas, kur viņi nostādīti, vai pārvietoties no viena mednieka pie cita, piemēram, gadījumos, lai uzņemtu labāku bildi, to drīkst darīt tikai medību vadītāja stingrā kontrolē, pildot visus dotos norādījumus. Par ģimenes medībām reiz rādīts sižets Latvijas televīzijas raidījumā Province, medību pārskatā bijis iekļauts katrs medību procesa dalībnieks.
Divdomīga situācija var veidoties ar medību vadītāja iekļaušanu medību dalībnieku skaitā, no vienas puses, viņš pirms medībām instruē medību dalībniekus par medību drošības prasībām, tajā skaitā specifiskajām prasībām atbilstoši konkrēto medību norisei, kā arī informē par medību kārtību un medījamiem dzīvniekiem. Medību vadītājs ir persona, kas nes pilnu atbildību par medību norisi, tā jau atsevišķi ir norādīta medību pārskatā. No otras puses, medību vadītājs sevi var identificēt kā dzinēju – situācijās, kad viņš nepiedalās konkrētajās medībās ar šaujamieroci. Tad, vadoties pēc noteikumu jēgas, tiesības medīt ar šaujamieroci sasaistām vien ar konkrētām medībām, un medību vadītāja tiesībām atļaut vai neatļaut personai piedalīties medībās.
Ieroča nodošana lietošanā citam medniekam
Medību laikā mednieks lieto atbilstošus šaujamieročus un munīciju, ko paredz noteikumi, dzinējmedībās papildus jāievēro arī medību vadītāja rīkojumi.
Mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci var nodot lietošanai citam medniekam, un par to obligāti izdarāma atzīme medību pārskatā.
Atzīmējams gan mednieks, kas nodod ieroci, gan tas mednieks, kurš saņem ieroci, obligāti norādot ieroča glabāšanas atļaujas un medību šaujamieroča numurus. Ievadīto datu pareizību mednieks apliecina ar savu parakstu.
Ieroča nodošanas un saņemšanas prakse līdz galam nav nostabilizējusies, jo pašlaik aktīvi tiek apspriests iespējamais nākotnes regulējums par tiesībām pusaudžiem izmantot šaujamieročus, it īpaši tādēļ, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīva 2017/853, ar ko groza Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, šādu iespēju neliedz, un prognozējams, ka nākotnē ierastā prakse var tikt mainīta. Ieroču aprites likumprojektā ir paredzētas izmaiņas ieroču klasifikācijā, kas likumsakarīgi novedīs pie nepieciešamiem precizējumiem izsniegtajās ieroču atļaujās. Ieroču un munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un ieroču kolekciju glabāšanas noteikumi paredz iespēju medību norises vietā dot ieroci citai fiziskai personai, kurai ir kompetentas institūcijas izsniegta attiecīgas kategorijas medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, – medību šaujamieroča lietošanai medībās, ja ieroča īpašnieks piedalās šajās medībās.
Medību pārskatā norāda abu mednieku vārdu, uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru. Atbilstoši Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma regulējumam ieročus un munīciju klasificē atbilstoši to tehniskajiem parametriem, izdalot A, B, C un D klases kategorijas. Tādējādi ieroča nodošana ir iespējama vien gadījumos, ja kategorija un šo kategoriju klase ir identiska. Tāds izplatīts uzskats, ka, ja ieroču kalibrs ir līdzīgs, var lietot citu ieroci ar šādu kalibru, ir maldīgs!
Pieņemsim, ja vienam medniekam ir aizslēga karabīnes 6.5×55 kalibra ierocis, viņam ir tiesības medībās lietot gan .308 Win, .30-06 u. c., tomēr nav tiesības lietot pusautomātisko ieroci ar tādu pašu kalibru. Līdzīga pieeja darbojas ne vien attiecībā uz vītņstobra šaujamieročiem, bet arī uz gludstobra ieročiem. Medību pārskata beigās jānorāda attiecīgais datums un medību vadītāja paraksts un tā atšifrējums, šīs ailes ir jāaizpilda pēc notikuša medību procesa. Medību vadītājs parakstoties apliecina, ka visa norādītā informācija – medību norises fiksēšana – ir pabeigta, papildinājumi un precizējumi jau nav iespējami. Minimālais medību pārskata glabāšanas termiņš ir 30 dienas, to nav nepieciešams iesniegt medības uzraugošajai struktūrvienībai, bet pēc attiecīga pieprasījuma ir jāuzrāda.
Vairāk lasiet žurnāla Medības aprīļa numurā
