Medniecībā 2020. gada rudens un 2021. gada ziema pagājusi daļējā Covid-19 vīrusa zīmē. Valstī pastāvot vispārējiem ierobežojumiem pulcēties, arī medības ar dzinējiem un medījuma pēcapstrāde tika pieskaitīta saslimšanas riskiem. Atļautas, protams, bija medības uz gaidi, tomēr tur tāpat netrūka dažādu bet. Piemēram, mežacūkas sivēnu individuāli nokopt var bez problēmām, taču staltbrieža apstrāde vienatnē nav iespējama. Mednieki tādēļ darbojušies kā nu kurā vietā. Arī kopā vairāki, ievērojot piesardzību.
Uzrunātie gan atzina, kaut savādā situācijā, tomēr sezona ir bijusi laba, veiksmīga, bagātīga, taču uztrauc nākotne. Pirmkārt, tas ir milzīgais vilku daudzums un šo plēsēju postījumi mežā. Lūšu mazāk, bet arī pietiekami. Un, nenoliedzami, uztrauc Covid-19. Laiks joņo ātri, cik nu vairs tālu līdz brīdim, kad medību kolektīvi sāks saņemt Latvijas valsts mežu sūtītās vēstules ar aicinājumu likvidēt bebru dambjus. Kā tas būs paveicams, ja joprojām pastāvēs pulcēšanās ierobežojumi?
Egils Rūtiņš, Daugavpils novada MK Ambeļi valdes priekšsēdētājs, īsi pirms limitu izpildes 23. janvārī nomedījis vilku. Faktu, ka tik ātri nomedīts atļautais plēsēju daudzums, viņš uzskata par ļoti satraucošu: “Mūsu medību teritorijā vien pastāvīgi dzīvo astoņi vilki. Pēdas fotografējām, sūtījām VMD, secinājām, ka vilku ir daudz par daudz. Par to jau liecina šie medību rezultāti – limits faktiski izpildīts, kamēr nekāda sniega nebija.”
Tā kā Ambeļu mednieki vairāk iecienījuši medības ar dzinējiem, tad šajā sezonā vīriem daudz prieka nav ticis. Individuāli nomedīts pa kādam sivēnam, brieža teļam. Par staltbriežu medību termiņa pagarināšanu līdz 14. februārim E. Rūtiņš domā, ka izdevīgi tas ir kolektīviem, kam iedalīti ļoti lieli limiti.
Valdis Beļaunieks, Madonas novada MMK Ļaudona valdes priekšsēdētājs, kopā ar saviem biedriem secinājis, ka saudzēšanas laiku vajadzētu vienīgi aļņu un briežu govīm, bet buļļus atļaut medīt visu gadu: “Mežacūkas, lūk, atļāva, un vai tādēļ to mazāk kļuvis? Āfrikas cūku mēra zaudējumi jau aizmirsušies, dzīvnieku atkal ir daudz. Mēs nomedījām 48 un vēl paņēmām papildus. Taču kopumā vērtēju, ka rīkojumu un noteikumu izdevēji reizēm ir ļoti atrauti no reālās situācijas. Taču mednieks ir likumpaklausīga būtne un dara, kā valstī pavēlēts. Protams, kas attiecas uz nesenajiem smagajiem nelaimes gadījumiem medībās, ir izņēmumi. Manuprāt, kad nonāk līdz šādam rezultātam, jāsecina, ka Medību likums nav ievērots jau sistemātiski. Toties kolektīvo medību aizliegums nebija loģisks. Mēs jau tāpat visu strikti ievērojām, likām maskas, mednieki parakstījās katrs ar savu pildspalvu, dīrātavā nepulcējāmies. Gaidījām 7. janvāri, domājām, atļaus medības ar dzinējiem, iesim uz lūšiem. Atkal nekā. Nu, labi vismaz, ka briežu medības pagarināja. Ar skābsienu pievilināti un nomedīti četri staltie.”
Kaut gan patlaban mežā ir nosacīts miera periods, pavasaris un visi darbi nav aiz kalniem. Kā tīrīs stigas, būvēs torņus, ārdīs bebru dambjus, jautājums atklāts.
V. Beļaunieks: “Labi, ja vīruss atkāpsies, taču nākotne ir nezināma. Kaut gan attiecībā uz bebru dambjiem man ir savs viedoklis. Mēs esam mednieki, un bebrs ir mūsu medījamais dzīvnieks. Punkts. Tas, ka bebri mīl ierosīties nekoptos grāvjos un tā applūdināt lielas meža platības, nav mednieku nopelns. Tas ir meža īpašnieka bezatbildības rezultāts, jo īpašnieks nav rūpējies par meliorācijas sistēmu sakopšanu un iztīrīšanu. Ja tajā grāvī nebūs krūmu un zāles, bebram tur nav ko meklēt – tātad jānovērš cēlonis. Dambju nojaukšana jau ir sekas, un ar tām diemžēl jātiek galā medniekiem. Kā to izdarīs, ja būs ierobežojumi pulcēties vīrusa dēļ?”
Ļaudoniešus, tāpat kā visus, uztrauc arī pieaugošais vilku skaits. Ir nožēlojami, ka lēmēji klausoties vienīgi zaļi domājošo uzstājīgajos argumentos, pilnīgi ignorējot mednieku novērojumus.
Edgaram Bodniekam, Rucavas mednieku kopas valdes loceklim Rucavas novadā, prieks par šīs ziemas skaisto februāri un skaistajiem laika apstākļiem lapsu medībām. Pateicoties sniegam, var fotografēt arī vilku pēdas – cerībā, ka izdosies pierādīt, cik šo plēsēju daudz un kā tiek iznīcināta cita meža dzīvība.
E. Bodnieks: “Rudenī medījām diezgan veiksmīgi, taču drīz vajadzēja pārkārtoties ierobežojumu dēļ un neko daudz nedeva arī briežu medību termiņa pagarināšana. Mums vispār te ir specifiska situācija – liels stalto buļļu skaits attiecībā pret govīm. To tāpat nav daudz, bet pēc baura kaut kur nozūd pilnīgi visas. Iespējams, uzturas Lietuvā. Arī buļļi mūsu teritorijā ienāk no kaimiņiem, kur ir vairāk barības – lielas lauksaimniecības zemes. Mums – lieli mežu masīvi, un ko te briedim darīt? Tādēļ arī medības ir veiksmīgākas, kad no Lietuvas ienāk uzreiz lielāks bars. Joprojām maz ir mežacūku. Nezinu, vainīgi vilki, mēris vai arī dzīvojas aiz robežas.”
Miervaldis Andersons, Ezeres mednieku kluba vadītājs Saldus novadā, kopā ar saviem 56 medniekiem apsaimnieko 3000 ha meža platību un 9000 ha lauksaimniecības zemju. Tas nozīmē, ka attiecībā uz postījumu novēršanu atbildība milzīga, jo staltbriežiem vienlīdz labi garšo kā jaunie kociņi, tā graudaugi un rapši.
M. Andersons: “Sezonā nomedījām 34 briežu buļļus, un nevar teikt, ka īpaši izjustu skaita samazinājumu. Bieži redzam barus – kopā pa kādiem 30 staltajiem. Kad tie nodanco pa rapšu tīrumu, saimniekiem vai asaras birst. Tiek jau liktas arī visādas smirdvielas, kas uz brīdi dzīvniekus atbaida, mednieki tāpat tīrumus sargā, bet ar šādu biezību – no viena stūra briežus izdzen, otrā atkal iekšā. Lai postītājiem mazāk interesētu jaunaudzes, veicam piebarošanu. Mūsu kolektīvā ir mednieki, kuri paši vai viņu dēli ir zemnieku saimniecību īpašnieki, un tad tiek briežiem dāvināti gan skābsiena ruļļi, kas ir īpašs kārums, gan nevērtīgākie graudi. Briežu dēļ mums nav bēdas par stirnām, jo tās seko staltajiem pēdās un arī sameklē barību, īpaši nepiepūloties. Toties mums nav mežacūku. Dzird, ka Zaņas pusē kādas esot, bet Ezerē – tukšums. Par laimi, nav arī vilku un lūšu.”
Ezeres mednieki sadalīti trīs grupās, un katra grupa vēl dalās pa sešiem medniekiem. Tāds bijis kolektīva valdes lēmums, un atbilstoši tiek izsniegtas arī medījamo dzīvnieku atļaujas. Katrai grupai ir sava dīrātava, kur apstrādāt medījumu.
Pēteris Pravs, MMK Medņeva vadītājs Viļakas novadā, tik dīvainu medību sezonu pieredzot pirmo reizi. Bijušas dažādas sērgas un aizliegumi, bet ar tādām korekcijām kā kovidvīrusa dēļ saskarties nav gadījies.
P. Pravs: “Kad vajadzēja medīt, staltie kaut kur nozuda, mežacūkas arī nozuda un pat uz barotavām nenāca. Tagad gan brieži parādās un sākuši jau netālu no manas mājas siena kaudzes apstrādāt. Taču nu jau sācies liegums. Briežu medību pagarinājumu gan neizmantojām. Bija pārāk auksts, lai sēdētu torņos, un vīri tomēr ir iecienījuši kolektīvās medības.”
Toties par vilku trūkumu nevar sūdzēties. Medņevas un kaimiņos esošais Vecumu pagasts no Krievijas Federācijas nacionālajā aizsardzības zonā dzīvojošo vilku apciemojumiem cieš katru nakti. Vilki pārnāk robežu, apēd Latgales suņus, aitas, stirnas, mežacūku sivēnus, aļņu un briežu teļus, bet no rīta atgriežas Krievijas pusē atpūsties. Pēc pēdām aplēsts, ka tie ir bari – katrā vismaz 15 plēsēji.
Gan mežniecību darbinieki, gan Pēteris Pravs personiski par pierobežas vilku problēmu runājis daudzās un dažādās instancēs: “Nemainās nekas jau gadiem. Esam lūguši, lai mums atļauj nomedīt vairāk, jo Latgalē ar vilkiem robežas dēļ ir skarbāka situācija. Neļauj. Esam ieteikuši, lai ļauj vilkus medīt visu gadu, vien uz brīdi, kad dzimst mazuļi, ievērotu saudzēšanu. Neļauj. Ir ieteikums palielināt limitu līdz 300 vilkiem. Nē, mūs neuzklausa. Toties vilku aizstāvjos gan klausās un piekrīt, ka vilki ir meža sanitāri. Nav nekādi sanitāri. Slepkavas viņi ir.”
Andris Ķibermanis, MMK Rencēni valdes priekšsēdētājs Burtnieku novadā, sezonu vērtē kā labu: “Cerējām vēl janvārī doties kolektīvajās medībās, bet aizliedza. Tādēļ labi, ka iedeva pagarinājumu briežiem, varēja vismaz pasēdēt uz gaidi. Ir jau vīruss ieviesis arī citas izmaiņas. Izpaliek mūsu tradicionālā novada mednieku balle, nevaram sarīkot mednieku biatlona sacensības šoziem, kad tik daudz sniega. Tāds nepatīkams šis kovida laiks. Galvenais – neviens nezinām, cik tuvā vai tālā nākotnē viss beigsies. Kā notiks, ja notiks visas pavasara un vasaras dažādās šaušanas sacensības, vai būs Minhauzens? Ja nu patiešām piepildās sliktākais scenārijs un rudenī atkal aizliegs rīkot medības ar dzinējiem, gaides medībās vien limitus neizpildīs.”
Arī Rencēnu mednieki fotografē un sūta VMD vilku pēdas un ļoti tic, ka beidzot pienāks brīdis un lemjošie sapratīs, cik pārmērīgi daudz ir šo plēsēju.
Nokostas aitas, saimnieks bezspēcīgs
Lasi un abonē žurnālu Medības!
