Linda Dombrovska, Kate Šterna
Polijā apstiprināts likums, kas aizliedz medībās piedalīties bērniem līdz 18 gadu vecumam. Par to vecākiem var draudēt pat līdz diviem gadiem ilgs cietumsods. Aizliegts apmācīt suņus. Aizliegts ierobežot pret medībām noskaņotus protestētājus. Polijas Mednieku asociācijas šefu turpmāk iecels attiecīgā ministrija.
Tas nekas, ka šie grozījumi ir pretrunā ar cilvēktiesību un demokrātijas principiem, par spīti daudziem lūgumiem un protestiem Polijas prezidents šo likumu ir apstiprinājis. Polijas mednieki pašlaik ir šokā un saka, ka nezina, ar ko tas viss beigsies, kādas būs medības nākotnē. Interesanti, ka šajā situācijā trauksmes signālus sāka skandināt nevis Polijas Mednieku asociācija, bet gan starptautiskā mednieku kopiena pēc komunikācijas ar Polijas medniekiem. Divas nedēļas pirms balsojuma Eiropas Mednieku un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE), iesaistot savus biedrus, tajā skaitā arī Latvijas Mednieku asociāciju (LATMA), centās pārliecināt ne tikai Polijas Mednieku asociāciju, bet arī Polijas medniekus sākt aktīvi un skaļi protestēt pret paredzētajām izmaiņām, nevis klusi čukstēt feisbuka mesin-džerī.
“Mēs burtiski lūdzāmies, lai Polijas Mednieku asociācija sazinātos ar FACE, kas varētu sākt darboties Eiropas Parlamenta līmenī, palīdzētu noformulēt pretargumentāciju un pateikt, uz kuriem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem atsaukties,” stāsta LATMA šefs Haralds Barviks. Jā, jo šie grozījumi ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (1950) 2. protokolu, kur minēts, ka ikvienam no vecākiem ir tiesības savus bērnus audzināt atbilstoši savai reliģiskajai un filozofiskajai pārliecībai. Tāpat šie grozījumi ir pretrunā ar Eiropas Medību un bioloģiskās daudzveidības hartu, ko 2007. gadā apstiprinājusi Bernes konvencija, kas ir saistoša visām valstīm, kas šo konvenciju ratificējušas, tajā skaitā arī Polijai. Tas nozīmē tikai to, ka tiesības medīt ir nostiprinātas vairākos nozīmīgos starptautiskajos aktos, lielā mērā arī pateicoties FACE darbam. Starptautiskā medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komiteja (CIC) cīņā par Polijas mednieku interesēm vispār neiesaistījās.
Tikai tad, kad likuma grozījumi bija jau pirmo reizi apstiprināti Senātā, Polijas Mednieku asociācija deva zaļo gaismu FACE iesaistīties cīņā. Vēstules Polijas prezidentam un arī Senāta deputātiem rakstīja FACE, Eiropas mednieku organizācijas, arī LATMA un dāmu mednieču klubs. To otro reizi izskatīja Senātā, bet tik un tā apstiprināja. Pagaidām tiek lēsts, ka dažu mēnešu laikā likuma grozījumi tiks atcelti, jo tie patiešām ir pretrunā ar starptautiskām normām, un tagad poļi solījušies vērsties tiesā un tos apstrīdēt. Tikai tad, kad grozījumi tika apstiprināti, Polijas mednieki it kā atmodās un sāka vaimanāt – ko nu! Bet vilciens jau bija aizbraucis un jebkura rīcība nokavēta.
Ko no šī stāsta varam mācīties, un kāds mums sakars ar Poliju? Šķiet taču, ka šāds liktenis mūs neskars? Pagaidām neskars un nekas tāds nedraud, jo mums ir tas, kā nebija poļiem. Mūsu mednieku intereses aizstāv divas spēcīgas organizācijas, piedevām mēs esam pārliecinoši pārstāvēti starptautiskā līmenī, kas nozīmē – mums ir pieejama informācija, ir kontakti un iespējas reaģēt. Polijas neveiksmes stāsts bija par to, ka mednieku organizācija bija bezspēcīga, izvēlējās tāda būt vai jebkādu citu apstākļu dēļ nebija spējīga medniekus aizstāvēt. Interesanti, ka ap 2013. gadu, kad atvērts bija mūsu Medību likums, dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas arī nāca klajā ar paziņojumu – vajadzētu aizliegt iespēju bērniem piedalīties medībās. Tajā brīdī mednieku un arī valsts iestāžu protests pret šādu absurdu ideju bija tik liels, ka šis priekšlikums tika viennozīmīgi izsvītrots. Ar sarkanu un treknu svītru. Savukārt mācība visiem Eiropas medniekiem ir tāda, ka valstī ir jābūt spēcīgai, aktīvai un spējīgai mednieku pārstāvniecībai, un ne tikai valsts, bet arī starptautiskā līmenī.
Bez FACE putnu medību Eiropā, visticamāk, nebūtu vispār!
Parasti par medniekus pārstāvošajām organizācijām īpaši neinteresējas, nepievērš uzmanību to darbam, kamēr nekas netraucē mednieku ikdienas gaitas. Kad it kā pēkšņi uzrodas kādi aizliegumi, ierobežojumi, tad mednieki sāk ausīties un uzdot jautājumus – līdzīgi kā Polijā, kad jau bija par vēlu. Kādēļ neviens neaizstāv mūsu intereses, kādēļ neviens necīnās, kurš atbildīgs? Kādēļ mūsu tiesības tiek pārkāptas? Tā tiek skandināts atkal un atkal. Parasti ar vienu teikumu uz šiem jautājumiem atbildēt nevar, jo ikdienā mednieku tiesību aizsardzība un interešu pārstāvniecība ir nepārtraukts process jau daudzu gadu garumā. Ja šajā procesā kaut kas neizdodas, ir bijuši kādi šķēršļi vai nepārvarama vara, mednieks parastais rezultātu uz savas ādas izjutīs ļoti ātri un, visticamāk, nepatīkamā veidā.
Kas paveikts 2017. gadā
Pagājušajā gadā FACE sekmīgi darbojusies virknē svarīgu politisku jautājumu. Aktīva dalība dialogā ar Eiropas Komisiju attiecībā uz dabas direktīvu efektivitāti. Attīstot ES darbības plānu jautājumos par dabu, cilvēkiem un ekonomiku, iesaistoties šī plāna izstrādē Eiropas Parlamenta līmenī. Vairāki svarīgi FACE priekšlikumi tika iekļauti šajā darbības plānā un Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Kāds no tā labums Latvijas medniekam? Pastāv liela iespēja, ka, veicot kādas izmaiņas Putnu vai Biotopu direktīvā, medības varētu tikt vairāk ierobežotas, paredzot aizliegumu medīt putnus, lielos plēsējus. Eiropas Parlamenta rezolūcijā tiek uzsvērta ilgtspējīgā medību nozīme dabas aizsardzībā, panākot to, ka Eiropas līmenī medības tiek atzītas par nozīmīgu dabas aizsardzības sastāvdaļu. Tādējādi Latvijas mednieka ikdienas gaitas un tradīcijas ilgtermiņā netiek apdraudētas, medības turpinās tikpat kvalitatīvi kā iepriekš.
Papildus tam FACE aktīvi iesaistās diskusijās par svina munīcijas iespējamiem aizliegumiem. Eiropas līmenī svinu atzīst par indīgu un toksisku vielu, tādēļ arvien plašāk diskutē par svina munīcijas izņemšanu no apgrozījuma – ne tikai attiecībā uz skrotīm, bet arī uz vītņstobru ieročiem. Tāpat pašlaik notiek pētījumi par to, ka ir situācijas, kad svina munīcija ir efektīvāka, savukārt mazajiem kalibriem nav efektīvas bezsvina alternatīvas.
Tāpat FACE aktīvi pauž savu viedokli attiecībā uz jautājumu par putnu nelikumīgu nogalināšanu Eiropā. Birdlife International, kas ir starptautiskā ornitoloģijas organizācija, pagājušajā gadā nāca klajā ar ziņojumu, ka Eiropā lielos apjomos tiek nelegāli nogalināti putni. Ziņojums skāra dažādas valstis, tajā skaitā arī Latviju. Tika minēts, ka mūsu zemē ik gadus nelegāli tiek nogalināti ap vairākiem tūkstošiem dažādu putnu. FACE vērsās pret šo ziņojumu, uzsverot, ka ne vienmēr šajā ziņojumā minētie fakti ir patiesi. Mednieki iestājas pret putnu nelikumīgu nogalināšanu, bet uzstāj, ka aplēsēm jābūt pamatotām un precīzām. CITES ir konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (1973. gada Vašingtonas konvencija). FACE šajā organizācijā ir novērotāja un aktīvi piedalās dažādās darba grupās. Pērn FACE aktīvi iesaistījās, lai nepieļautu nepamatotus aizliegumus attiecībā uz dažādu dzīvnieku daļu tirdzniecību. Pirmkārt, tas nozīmē, ka nepamatoti aizliegumi tieši ietekmēs savvaļas dzīvnieku populācijas, jo daudzas izzūdošas sugas saņem aizsardzību tikai tad, ja tam ir finansējums. Piemēram, mednieki ir tie, kas maksā par kādas konkrētas trofejas ieguvi, un šie līdzekļi tiek novirzīti konkrētu sugu aizsardzībai. Otrkārt, tas varētu tieši ietekmēt tos, kas no Latvijas dodas medībās uz dažādām pasaules malām, bet pēc tam nevar mājās atvest trofeju, jo pastāv nesamērīgi ierobežojumi
FACE Bernes konvencijas ietvaros izstrādājusi Eiropas Medību un bioloģiskās daudzveidības hartu, kas popularizē labās prakses principus, kā arī nosaka vadlīnijas, lai nodrošinātu to, ka medības un medību tūrisms Eiropā tiek īstenotas ilgtspējīgi. Piemērs tam, kā tas var ietekmēt medības ikdienas līmenī. Nupat Polijas Senāts pieņēmis Medību likumu, kas paredz nepamatotus medību aizliegumus. FACE uzreiz norādīja, ka šis likums ir pretrunā ar Bernes konvenciju, kas nosaka, ka medību ierobežojumiem un aizliegumiem jābūt samērīgiem. Ja Polijas Mednieku biedrība būs aktīva, tā var izmantot šo hartu, lai panāktu, ka likums tiek atcelts, jo tas ir pretrunā ar konvenciju, kas tiek katrā valstī ratificēta un ir saistoša.
Situācija Latvijā
LATMA un Latvijas Mednieku savienība (LMS) ir tās organizācijas, kas Latvijā cīnās par to, lai mednieks parastais šodien un rīt medītu ne sliktākā kvalitātē kā vakar. Tā ir grūta cīņa, jo pasaules tendence ir arvien vairāk ierobežot un aizliegt medības, lielākoties gan emocionālu iemeslu dēļ, nevis balstoties uz pamatotiem argumentiem. Tātad LATMA ir bezpeļņas organizācija, kas dibināta 2000. gada aprīlī Rīgā kā sabiedriska organizācija, bet 2004. gadā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām tika pārreģistrēta par biedrību. LATMA ir starptautiski atzīta organizācija – FACE (Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija) biedre. Savukārt LMS dibināta precīzi pirms septiņiem gadiem 2011. gada 28. maijā. Kongresā piedalījās mednieku formējumu pārstāvji, kuri ar 145 balsīm par vienbalsīgi atbalstīja jaunās organizācijas izveidi. Tajā pašā dienā tika ievēlēti reģionālo padomju priekšsēdētāji un izveidota Nacionālā padome.
Kā skaidro LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, organizācija tika izveidota brīdī, kad bija iestājies ievērojams panīkums. Nebūtībā aizgājusi Mednieku un makšķernieku biedrība, nodibinātajai Latvijas Mednieku asociācijai arī nebija ziedu laiki. Mednieku vidū veidojās zināms pesimisms. Tobrīd daudzi skeptiski lūkojās uz pašu ideju veidot jaunu biedrību. Sak, kurš uzticēsies jaunam formējumam, ja vecie ir iztērējuši visus kredītus. “Ja nu tā sanācis, ka ir izveidojušās divas darbotiesspējīgas un spēcīgas organizācijas, es tajā nekā slikta neredzu,” skaidro LATMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. “Sliktākais ir tas, ka puse mednieku nav iesaistījušies nevienā no organizācijām. Darbotiesgribošu cilvēku LATMA nekad nav par daudz. Tas ir darbs, ko esošie entuziasti veic uz sava brīvā laika rēķina, tādēļ ir vajadzīgi cilvēki, kas kopējo interešu vārdā ir gatavi ieguldīt savu laiku. Vajadzīgi zinoši cilvēki, jo ar emocijām vien tālu tikt nevar.”
“Tas, ka Latvijā ir divas mednieku organizācijas, savā ziņā ir labi. Te ir vieta veselīgai konkurencei. Kādās jomās LMS ir vairāk pieredzējusi, citās – priekšroka ir biedrībai LATMA. Apvienošanās diez vai ir iespējama un vajadzīga, taču sadarbība notiek visos līmeņos un stratēģiski svarīgajos jautājumus abas organizācijas pauž vienotu viedokli,” stāsta Jānis Baumanis. Ja runā par medniekus pārstāvošo organizāciju nepieciešamību, Haralds Barviks norāda:“Ja nav organizācijas, kas pārstāv intereses, tad ir tāda situācija, kāda radās Polijā. Jebkurš nekompetents pilsonis var izvirzīt savus priekšlikumus, kas radušies emociju iespaidā, nav racionāli un nenes nekādu labumu nedz faunai, nedz dabai kopumā, nemaz nerunājot par medniekiem. Jābūt interešu grupai, kura ir kompetenta, zina visas nianses un ir spējīga aktīvi rīkoties!”
Kas paveikts
Kad runā par mednieku organizāciju darbu, pirmais jautājums no mednieku puses: ko esat izdarījuši? Haralds Barviks min tikai dažus svarīgu piemērus: “Mēs izcīnījām atļauju medniekiem lietot trokšņa slāpētājus, arī nakts redzamības tēmēkļu legalizācija bija mūsu nopelns. Tāpat panācām izmaiņas Krimināllikumā. Agrāk, ja cilvēks bija nokļuvis izmeklēšanā, viņam atņēma ieročus un pat tad, ja lieta tika izbeigta un cilvēks attaisnots, vajadzēja kārtot visu no jauna. Tagad panākts, ka pēc attaisnojoša sprieduma vai lietas izbeigšanas ieroču atļaujas vienkārši atjauno. Šogad jau divdesmito gadu notiks mednieku festivāls Minhauzens, kas straujiem soļiem ieiet jaunā fāzē.
Notiek intensīva medību popularizēšana ar dāmu mednieču kluba un Latvijas Staltbriežu piebaurotāju kluba palīdzību – pāris gados ir panākts tas, kas nebija izdevies visas LATMA darbības laikā. Dāmu klubs tikai pagājušajā gadā vien sarīkoja 16 dažādus pasākumus, un ne tikai medniekiem, bet arī sabiedrībā popularizējot medības. Nekad iepriekš nav bijusi tik cieša un radoša sadarbība starp mums un valsts iestādēm – Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts meža dienestu, Zemkopības ministriju, Latvijas valsts mežiem, un to uzskatu par lielu mūsu ieguldījumu. Jau pagājušā gada nogalē uzsākām gandrīz bezcerīgu cīņu kopā ar Zemkopības ministriju pret Satiksmes ministrijas vājprātīgi neloģisko regulējumu attiecībā uz inficētu mežacūku transportēšanu. Šī bija cīņa ar smalki izstrādātu biznesa plānu, kur kāds būtu pelnījis milzu naudu uz mūsu, PVD un citu uzņēmumu rēķina. Pašlaik ir izdevies ielikt kāju durvīs un ceram, ka loģika turpinās uzvaras gājienu.”
Vēl Haralds Barviks stāsta, ka pēc trīs gadu ilgas un gandrīz bezcerīgas cīņas beidzot ir izdevies pacelt Āfrikas cūku mēra jautājumu Eiropas Parlamentā, tieši pateicoties mūsu aktīvajai darbībai FACE un Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules-Pēterses atbalstam. Valdes priekšsēdētājs norāda, ka tas ir liels sasniegums, jo šis ir ne tikai Eiropas, bet pasaules mēroga jautājums, kam Eiropas politiķi, izņemot Eiropas Komisiju, nav pievērsuši gana lielu uzmanību.
“Pateicoties mūsu aktivitātēm, Eiropas valstu mednieki un starptautiskās organizācijas vēršas pie mums, ja runa ir par ĀCM. Piemēram, tieši mūsu pārstāvis FACE vārdā – vienīgais no visiem Eiropas medniekiem – piedalās Eiropas Komisijas finansētajā ĀCM izpētes programmā ASF-Stop,” tā Haralds Barviks. “Šie ir tikai daži piemēri par sasniegumiem un īstenotajiem projektiem.”Jānis Baumanis stāsta, ka pa septiņiem pastāvēšanas gadiem ir izdevies īstenot vairākas ieceres un LMS statūtos deklarētos mērķus. Viens no tiem ir mednieku izglītošanas programma. Tie ir semināri par staltbriežu selektīvajām medībām un populāciju izkopšanu gadu no gada, kas regulāri tiek organizēti visā Latvijā un ir ļoti labi apmeklēti. LMS vadītājs uzsver, ka pirms šīm apmācībām tikai atsevišķi kolektīvi un staltbriežu medību entuziasti paši lietoja un citiem skaidroja selektīvo medību principus un dzīvnieku vērtēšanu pēc ārējām pazīmēm. Turpretī semināri ļauj izklāstīt šos principus daudz plašāk un iesaistīt selektīvo medību praksē vairāk kolektīvu visā Latvijas teritorijā. Arī trofeju izstādes notiek regulāri un katrā reģionā. Ir klubi, kuri rīko izstādes pastāvīgi. Ir tādi, kuri iesaistījušies pavisam nesen. Faktiski jebkurā no reģioniem gada pirmajā pusē notiek kaut viena trofeju izstāde, un tas arī ir sasniegums, jo ļauj gūt skaidrāku priekšstatu par situāciju medījamo dzīvnieku populācijās. Savā ziņā tas arī ir izglītojošs pasākums.
Medniekiem taustāmāka lieta ir tas pats AS Latvijas valsts meži ziedojums miljons eiro apmērā Āfrikas cūku mēra apkarošanai. Pateicoties mednieku organizāciju aktivitātei, šī nauda netika izšķaidīta pa kaut kādiem maksājumiem. Tā izmantota dzesētavu iegādei, uzsver J. Baumanis. Viņš norāda, ka tikai Latvijā medniekiem esot izmaksātas tik lielas kompensācijas, turklāt arī par sivēniem, nevis tikai par pieaugušām cūkām. Viņaprāt, tas ir ļoti taustāms ieguvums, jo tie bija miljoni, kas šo gadu laikā iekrituši mednieku kabatās. Šeit gan jāpiebilst, ka Lietuvā kompensācijas maksātas kā par jauniem, tā par pieaugušiem dzīvniekiem.
Pagājušajā gadā par pieaugušajām cūku mātēm mednieki saņēma 300 eiro.Pēdējā pusgada ievērojamākais LMS pasākums, kas nu jau simtprocentīgi attaisnojis visas cerības, ir sadarbības līguma parakstīšana ar Aizsardzības ministriju (AM). Svarīgs pasākums, kas jau ir noticis minētā līguma ietvaros, par ko Latvijas tālšāvēji jau gadiem ilgi runājuši, ir tālšaušanas treniņi un sacensības. 14. aprīlī Ādažu poligonā sadarbībā ar militāristiem notika pirmās sacensības šaušanā tālajās distancēs. Piedalījās mednieki, zemessargi un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Kopīgi mači, ļoti laba atmosfēra un rezultāti, bet par tiem Jāņa Zandberga rakstā. Jāpiebilst, ka Lietuvā šādas sacensības sadarbībā ar militārajām struktūrām notiek jau vairākus gadus.
“Taču ir pilnīgi skaidrs, ka politiskie spēki skaita balsis un, ja mednieki parādīs sevi kā aktīvu spēku, politiķiem būs jārēķinās ar mums kā ar vērā ņemamu elektorāta daļu,” uzsver J. Baumanis. “Ja mednieki būs pietiekami organizēti, lai aizietu uz Saeimu un pateiktu, ka mūsu ir aptuveni 22 000 un visiem ir ģimenes un draugi, tad politiķiem būs jārēķinās ar mums un nelabvēlīgas likuma izmaiņas Latvijā nebūs iespējamas.”Runājot par nākotni, Haralds Barviks uzsver: “Mums jāaktivizējas vēl vairāk – jādomā par jauniem veidiem, kā popularizēt medības, jāmeklē jaunas pieejas. No aizsardzības pozīcijām mums jāiet uzbrukumā.”
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” maija numurā.
