Janvārī lielisku briedi izdevies nomedīt Jānim Lākutam, kurš medī Talsu novada Valdgales pagastā, Stiklu purvu apkaimē.
“Piektdienas vakarā pēc darba devos medībās. Galvenais uzdevums vakarā – novērot, saprast, kā un kur tieši dzīvnieki pārvietojas. Gāju kājām, bez ieroča. Mērķis, protams, brieži, vēl jo vairāk vēlams briežu bullis. Ievērots, ka brieži labprāt nāk uz ziemāju laukiem. Fiksēju četrus briežus. Aizbraucu uz vēl citu lauku, lai sameklētu vietu medību kolēģim. Uz tā aptuveni kilometra attālumā ievēroju vēl divus briežus. Briežu kustība ir, un postījumi līdz ar to arī.
No sākuma domājām krēslā mēģināt dzīvniekiem pieiet, taču no šī plāna atteicāmies. Piesala, un zem kājām viss tā krakšķēja, ka par pielavīšanos nebija ne runas. Nolēmām nākamajā diena laikus iekārtoties medību torņos. Rūpīgi padomājām par ekipējumu, tajā skaitā apsildāmajām vestēm, lai ilgās gaidīšanas laikā nenosaltu. Tāpat parūpējāmies, lai tornī tik stipri nepūstu vējš. Sagatavojāmies uz ilgu gaidīšanu, jo, ja neatnāks briedis, naktī var atnākt mežacūkas. Pamazām sāka krēslot. Pēkšņi no labās puses grāvī saklausīju skaņu. Uz baltā sniega fona lieliski varēja redzēt briedi, kas aptuveni 150 metru attālumā gāja garām. Kavēties vairs nedrīkstēja. Lai briedis apstātos, uzsaucu tam: hei! Dzīvnieks uz mirkli patiešām apstājās, raidīju šāvienu. Bullis paskrēja un tad apstājās. Man mācīja, kamēr dzīvnieks iet, jāšauj. Raidīju otru šāvienu, un bullis saļima.
Tajā pašā laikā arī kolēģim uz lauka bija iznācis četru briežu bars, taču šāvienam par tālu. Manu šāvienu troksnis pat divu kilometru attālumā tos sabiedējis, un tie sākuši iet tieši kolēģim virsū. Brieži piegājuši viņam tik tuvu, ka varēts raidīt šāvienu. Tā mums abiem tika pa bullim. Man šī pagaidām ir varenākā brieža trofeja, kādu izdevies iegūt.
Baurī sēdēju nedēļu un nekā, bet te – satuntuļojies kā pingvīns un pēc divām stundām Diāna jau ir uzsmaidījusi! Trofeja ir ļoti interesanta, jo labais acu žuburs ir neparastas formas. Var tikai minēt, kā tāds izveidojies,” stāsta mednieks.