Vairāki mednieki žurnālam Medības ziņojuši par to, ka viņiem pa tālruni zvana nepazīstama persona, kas uzdodas par Valsts meža dienesta vecāko medību inspektoru Madaru Zariņu. Stāsta, ka salīdzinot PVD un mežniecības datus konstatēts pārkāpums pagājušā gada janvārī par to, ka nav iesniegts 3. pielikums par nomedītajām mežacūkām, piedāvā rakstīt paskaidrojumu un apmaksāt 30 eiro sodu.
Mednieki ir pārliecināti, ka pārskatus par izlietotajām medību atļaujām ievietojuši VMD mežniecību pasta kastītēs dokumentiem, kas bija ierasta prakse COVID 19 ierobežojumu laikā. Tāpat viņi atklāj, ka tas ne vienmēr ir bijis tās mežniecības teritorijā, kur notikušas medības. Turklāt, Medību noteikumu 38. punkts “38. Informāciju par izlietotajām medību atļaujām (nomedītajiem un ievainotajiem limitēti medījamajiem dzīvniekiem) (3. pielikums) medību vadītājs Medību likumā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts meža dienestā.” neuzliek par pienākumu pārskatu iesniegt kādā konkrētā VMD struktūrvienībā.
Žurnāls Medības Valsts meža dienestam lūdza skaidrot, vai šāda komunikācija patiešām ir no VMD puses un kā mednieks var zināt, ka patiešām runā ar VMD amatpersonu. Tāpat lūdza skaidrot, kā rīkoties gadījumos, ja mednieks ir pārliecināts par to, ka dokumenti iesniegti, bet tiek apgalvots par pretējo.
Skaidro Valsts meža dienesta Sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Pavziniuka: “VMD amatpersonām nav aizliegts sazināties ar personu, izmantojot dažādus saziņas kanālus, lai pārbaudītu informāciju par iespējamo administratīvo pārkāpumu. Par minēto iespējamo pārkāpumu un tam paredzēto soda apmēru VMD nevar komentēt, jo mūsu rīcībā nav sarunas ieraksta, kas atspoguļotu jautājumā minētās sarunas kontekstu.
Administratīvās atbildības likums paredz procedūru personu saukšanai pie administratīvās atbildības, tajā skaitā pierādījumu nodrošināšanā. Lai medniekiem un citām personām nerastos pārpratumi, VMD savu darbību vairāk orientē uz pierādījumu ieguvi izmantojot oficiālu saraksti un pratināšanu vai rakstisku paskaidrojumu pieprasīšanu.
Klienta ērtības labad ir atļauts iesniedzamo dokumentāciju atstāt VMD virsmežniecības vai mežniecības pastkastē, kuras saturs tiek reģistrēts. Taču, ja iesniedzējam ir jebkādas šaubas par dokumentu saņemšanu, aicinām tos sūtīt kā ierakstītu vēstuli vai ar e-pasta starpniecību, parakstot ar elektronisko parakstu.”
***
Šķiet pēdējais ieteikums patiešām ir vērtīgs. Pēc 3. pielikuma aizpildīšanas to ar viedtālruni ir viegli ieskenēt, tāpat tūlīt parakstīt ar elektronisko parakstu un nosūtīt Valsts meža dienestam. Un nekas neaizmirsīsies, nekas nepazudīs. Tāpat atliek cerēt, ka lietotnes Mednis izstrādei turpinoties nepieciešamība pēc dzīvnieka nomedīšanas un atļaujas izmantošanas rakstīt vēl kādu dokumentu atkritīs pati no sevis.