Ligzdā stārķiene jautā stārķim:
– Klau! Ko darīt? Mazais prasa, kas viņu ir atnesis…
***
Zaķītis iet pa mežu un atrod revolveri ar četrām lodēm. Viņš nolemj atriebties Lācim un sauc:
– Lāci, pif paf, mežā mēsli, pif paf, ja tu tos neapēdīsi, klik klik, tad… es pats tos apēdīšu…
***
Mežacūka aiziet ciemos pie sava drauga eskimosa un, ieraudzījusi lāčādas paklāju, jautā:
– Cik reizes šāvi?
– Desmit.
– Un cik reizes trāpīji?
– Nevienu…
– Kā tad viņš dabūja galu?
– Sirds apstājās no smiekliem.
***
Pie meža veikala ir milzīga burzma. Zaķītis izmisīgi cenšas izspraukties cauri zvēru rindai. Pēkšņi viņu pagrūž mežakuilis, nikni saukdams:
– Nelien priekšā! Ej uz rindas galu!
Zaķītis nepadodas, bet uzgrūžas briedim, tas viņu paceļ uz ragiem un izsviež no rindas.
– Pamēģini tikai vēlreiz līst priekšā, mēs ar tevi tad parunāsim, – viņš draud zaķītim.
To dzirdot, zaķīts izplūst asarās…
– Šodien laikam tā arī nespēšu atvērt veikalu…
***
Gar meža malu uz upi padzerties aulekšo bizonu bars. Pēkšņi no meža iznāk zaķītis, nostājas tiem ceļā un kliedz:
– STOP!!!
Bizonu bars apstulbst. Zaķītis:
– Starp jums krutie ir?
– Nav.
– Tad no katra pa piecītim, un varat doties tālāk.
Bizoni sametas pa piecītim un dodas tālāk.
Nākamajā dienā scenārijs atkārtojas, bizoni samaksā un dodas uz upi. Pamazām tie savā starpā sāk spriest, ka tas nav godīgi – maksāt zaķītim. Viņi nolemj, ka vilks ir pietiekami kruts, lai ņemtu to savā barā un garausim vairāk nemaksātu.
Nākamajā dienā gar meža malu uz upi padzerties aulekšo bizonu bars. Pēkšņi no meža iznāk zaķītis, nostājas tiem ceļā un kliedz:
– STOP!!!
Bizonu bars apstājas. Zaķītis:
– Starp jums krutie ir?
Bizoni klusē. Zaķītis:
– Starp jums krutie ir?
Bizonu bars pašķiras, un priekšā iznāk vilks:
– Ir.
No meža iznāk lācis un saka:
– No krutajiem divsimt, no pārējiem pa piecītim, un esat brīvi.