Mednieku kluba “Tālava” vīri saimnieko Skrundas pusē, izveidojot ilgtspējīgu un teritorijas ziņā lielu medību iecirkni.
Dzinējmedību sezonu tālavieši uzsāka mēnesi vēlāk nekā viņu kolēģi citviet Latvijā. Viens no iemesliem ir drošība – kamēr kokiem vēl lapas, redzamība dzinējmedībās ir ierobežota. Ir grūti pamanīt kolēģus medniekus.
Vienlaikus ar atklāšanu klubs svinēja mūsdienu kluba divdesmit gadu jubileju, jo biedrība tikusi dibināta 1996. gadā. Kluba vēsture gan sniedzas daudz tālāk, līdz pat pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigām, kad šīs platības apsaimniekoja autobusu parks. Tad medniekus ar diviem lieliem autobusiem agri no rīta savākuši un veduši uz Skrundu medībās.
5. novembra dzinējmedību rīts sākās visai neparasti – ar salūtu par godu jubilejai. Medīt paredzēts aļņus un staltbriežus, bet galvenā vērība – mežacūkām, jo Āfrikas cūku mēris, kā vīri saprot, neapies viņiem ar līkumu. Pēc trim mastiem un pusdienām nomedītas trīs mežacūkas, staltbriežu govs un arī lapsa. Atšķirībā no daudziem citiem kolektīviem “Tālava” īpaši godina medījumu atbilstoši tradīcijām. Dzīvniekiem tiek pasniegta t. s. pēdējā maltīte egļu skujas zara izskatā, kā arī dzīvnieki tiek saguldīti uz egļu zariem, lai medniekiem būtu iespēja novērtēt un godināt tās dienas Meža mātes dotās dāvanas.
Vakarā Skrundas kultūras namā notika svinīgais pasākums, kura laikā tika nostādīta godasardze pie kluba karoga, kā arī tika pieminēti tie vīri, kas snieguši ieguldījumu kluba attīstībā, bet nu jau diemžēl vairs nav starp kolēģiem, kā arī tika slavēti tie, kas joprojām veicina kluba augšupeju. “Tālavas” mednieki – jāpiebilst, ka viņu rindās ir arī dāma kā pilnvērtīga medniece, – saimnieko ar skatu nākotnē, ievērojot tradīcijas un jaunajos medniekos audzinot cieņu pret dabu un medījumu.