Mednieku un makšķernieku kluba Tūjas mednieki medī Ziemeļvidzemē, Limbažu novadā. Šis apvidus ir īpašs – tas ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Taču tas nozīmē vien to, ka mednieki jau sen iemācījušies saudzīgi izturēties pret dabas vērtībām.
Kluba valdes priekšsēdētājs Artūrs Surmovičs teic, ka neesot nekāds galvenais, bet pirmais starp līdzīgajiem, un solīja iet dzinējos, ja stāstot būs kaut kur kļūdījies.
Gāziniekiem kaimiņos dakterīši
Kluba nosaukuma izvēle esot bijusi visai vienkārša – blakus mednieku mājai augušas vairākas tūjas un līdz ar to daudz nav bijis jādomā.
“Lielākajai daļai mednieku klubu Latvijā vēstures stāsts ir daudzmaz līdzīgs – padomju laikos platības apsaimniekoja kāds mednieku formējums, kas, Latvijai atgūstot neatkarību, beidza pastāvēt, un tā vietā izveidojās vairāki jauni klubi, tostarp Tūjas. Tūju gadījumā tas bija Latvijas gāzes mednieku klubs. Tāpēc mūs joprojām šad tad dēvē par gāziniekiem. Tas gan notiek arvien retāk. Kaimiņos mums ir ārstu kolektīvs, un tos mīļi dēvē par dakterīšiem. Kaimiņos uz citu pusi bija kādas trikotāžas fabrikas mednieku klubs,” stāsta Artūrs Surmovičs.
Katram īpašniekam nepieciešama sava pieeja
“Apsaimniekojam aptuveni piecus tūkstošus hektāru lielas medību platības, plus mīnus 100–200 hektāru katru gadu, jo darbs ar līgumiem ir nebeidzamais stāsts. Kādi līgumi tiek noslēgti no jauna un kādiem beidzas līguma termiņš. Taču tam ir arī savi ieguvumi, lai gan līgumu administrēšana ir grūts darbs. Tas nav tā, ka tev ir tikai viens līgums un, ja medību tiesību īpašniekam kaut kas nepatīk, vienā dienā klubs var pazaudēt visas platības. Ja līgumu ir daudz, arī tad, ja kāds līgums tiek nolauzts, tiek zaudētas samērā nelielas platības, nevis visas kluba apsaimniekotās.
Zemes īpašnieki ir ļoti dažādi, tāpat kā viņu attieksme pret medībām un medniekiem. Ir jāsaprot, ka tā ir šī īpašnieka zeme un ar to īpašnieks rīkojas pēc saviem ieskatiem. Katram zemes īpašniekam ir jāatrod pieeja, arī gadījumos, kad tas izskatās bezcerīgi. Un tas visdrīzāk ir komunikācijas un sadarbības veidošanas jautājums. Ja īpašniekus uzskatīs par ietiepīgiem āžiem, šāds klubs nebūs ilgdzīvotājs pēc savas būtības.
Liela problēma ir arī tā, ka daudzi zemes īpašnieki ir izceļojuši. Lielai daļai no viņiem nav elektroniskā paraksta, un, ja saruna jārisina pa tālruni, nevis klātienē, tas var būt ļoti apgrūtinoši. Saskaņā ar Mērfija likumu parasti šāda situācija ir iecirkņa veidošanai ļoti svarīgiem zemes gabaliem.”
Dzīva vēstures grāmata
Kā jau visā Latvijā, arī Tūjās ir vīri ar sirmām un viedām galvām, kuriem ir ļoti liela medību un dzīves pieredze. Lieliski, ka viņi turpina nākt uz medībām 70 un 80 gadu vecumā. Ir jāklausās katrs vārds, ko viņi saka, jo tā brīžiem ir unikāla pieredze, kuru nevar gūt nekur citur. Tā ir arī dzīva vēstures grāmata. Ir arī mednieki spēka gados un tādi, kuri tikko sāk medību gaitas.
Kā jau visā Latvijā, arī Tūjās ir vīri ar sirmām un viedām galvām, kuriem ir ļoti liela medību un dzīves pieredze. Ir jāklausās katrs vārds, ko viņi saka, jo tā brīžiem ir unikāla pieredze, kuru nevar gūt nekur citur.
“Mēs varam lepoties – mūsu klubā ir vismaz pieci seši mednieki, kuri uz klubu atnāca kā dzinēji un nu jau ir pilntiesīgi mednieki un kluba biedri. Vairākiem no viņiem līdz tai pirmajai dzinējmedību reizei nebija nekādas saistības ar medībām,” skaidro Artūrs Surmovičs.
Gads sākas ar sapulci
Mednieku kluba Tūjas gads sākas ar biedru kopsapulci, valdes atskaitīšanos par paveikto, biedru jautājumiem, nākotnes plāniem un budžeta apspriešanu. Drīz pēc tam ir bebru medību sacensības, tāds kā savdabīgs totalizators. Formula ir vienkārša: katrs dalībnieks kausā liek piecus eiro un izlozē medību vietu, tad visi dodas bebru medībās. Tam, kuram dienas beigās ir smagākais bebrs, tiek kausa saturs.
Protams, visas vasaras garumā neizpaliek arī talkas. Parasti četras, taču mēdz būt arī vairāk, jo medību platībās darāmā jau nekad netrūkst. Medību klubs un tā platības ir kā Rīga – tas nekad nav gatavs.
Vasaras noslēgumā un sākoties rudenim septembra pirmajā sestdienā kopā ar kaimiņiem tiek rīkotas makšķerēšanas sacensības un pīļu medības. Diena sākas ar makšķerēšanu, pēc tam jāšauj māla šķīvīši un vakarā var doties pīļu medībās. Ir visai sarežģīta, taču interesanta punktu sistēma, un tiek noskaidrots dienas veiksmīgākais mednieks. Savukārt nākamajā dienā ir seminārs par selektīvajām medībām. Seminārā mednieki sanāk kopā, lai atrādītu iepriekšējā gadā iegūtās trofejas un atsvaidzinātu zināšanas. Un tad nu paši uzklausa vai nu uzslavas, vai dzēlīgus jokus – kur tad nu bez tiem, vai arī konstruktīvu kritiku.
Vēl pirms dzinējmedībām visi kluba mednieki dodas uz Mārkulīču šautuvi, lai atsvaidzinātu prasmes šaušanā. Taču kluba biedri arī paši nesmādē individuālus šautuves apmeklējumus. Un šaušanas treniņu kvalitātes rādītājs ir nevis nomedīto dzīvnieku skaits, bet tas, cik maz ir ievainoto dzīvnieku. Un dzinējmedībās nav jau tā, ka vienmēr jātrāpa desmitniekā. Tas lai paliek sportam. Svarīgi ir trāpīt dzīvnieka motortelpā… Ar mežacūku ir vienalga, vai trāpījums bijis desmitniekā ir astoņniekā. Slikti, ja trāpījums ir kājās vai zarnās un dzīvniekam tiek sagādātas nevajadzīgas ciešanas. Pietiek, ja uz šautuvi aizbrauc divas trīs reizes gadā un šauj zinoša instruktora uzraudzībā.
Un tad jau arī laiks pirmajai dzinējmedību līnijai. Mežā ieskanas dzinēju balsis un atskan pirmie šāvieni… Taču tie vairāk ir svētki nekā medības, kuros neiztiek bez viesiem un kāzu cienīga galda. Parasti ir tikai viens vai divi masti un tā saucamais galda masts.
Kaimiņos aļņu advokāts
“Ar briežiem mūsu platībās kļūst arvien labāk, jo cenšamies ievērot selektīvo medību principus un esam paši uz savas ādas pārliecinājušies, ka tas strādā. Pēdējo trīs četru gadu laikā ir būtiski mainījies bauris. Gan pie mums, gan kaimiņos ir nomedīti iespaidīgi zelta buļļi.
Savukārt ar aļņiem ir tā, kā ir. Es ieteiktu visiem atvērt un noklausīties Medību konferences 2023 ierakstu vai izlasīt to, ko žurnālam Medības intervijā septembra numurā stāstīja Mārcis Saklaurs. Ar aļņiem visā Latvijā ir daudzmaz vienādi. Ja šķiet, ka ir labāk, jāpārliecinās, vai tā patiešām ir un vai nemelojat paši sev. Ja nemelojat, tik un tā varēs uzzināt daudz jauna.
Mārcis Saklaurs: “Liela loma medību saimniecībā ir iedota staltbriedim, bet alnis ir aizmirsts”
Mums ir paveicies, jo aļņu advokāts Mārcis Saklaurs ir kaimiņu klubā un gana aktīvi komunicējam.
Ar stirnām ir pavisam interesanti. Tajā mirklī, kad tās kļuva medījamas nelimitēti, mednieki tās vienkārši pārstāja medīt. Septembra sākumā kluba mednieki bija nomedījuši tikai četras, varbūt piecas.
Tāpēc man patīk pajokot – ja pseidozaļajiem patiešām bija vēlme vēl vairāk uzlabot lūšu populāciju, lūsi vajadzēja noteikt kā nelimitēti medījamu. Visām medījamām sugām, ko Latvijā medī nelimitēti, klājas labi! Lapsas, jenotsuņi, caunas, Amerikas ūdele – tiem visiem klājas lieliski, dzīvo cepuri kuldami un neviens īpaši tos nemedī!
Taču, ja pavisam nopietni, tad šķiet, ka lūši stirnu populāciju ir paretinājuši. Nav tā, ka mēs būtu stirnas ļoti medījuši, nav bargu ziemu, kas retinātu populāciju, bet stirnas uz laukiem kļūst redzamas mazliet retāk. Tas nozīmē, ka kaķīši strādā! Un vilki tiem palīdz…” spriež Artūrs Surmovičs.
Pie lāča pierod
Tūju platībās, kā jau lielākajā daļā Ziemeļvidzemes, lāča pēdas un pats ķepainis nav nekas neparasts jau sen. Aptuveni puse no savulaik 40 iegūtajiem dažādajiem lāču DNS paraugiem tika savākti apkaimē, kur medī arī mednieku kluba Tūjas mednieki.
“Ar lāčiem sadzīvojam jau sen, un pie tā pierod. Viss ir ļoti vienkārši – lācis dzīvo savu dzīvi, mēs – savu. Pēdējos gados man rodas pārliecība – jo mazāk cilvēki zina par lāčiem, jo labāk lācim. Neviens neskrien ar konfektēm vai medus podiņu un bērniem pie lāča uz mežu bildēties… Vienkārši tāpat staigājot pa mežu, satikts lācis būs negadījums, jo lācis nācēju pamanīs daudz ātrāk un pats paliks nesaskatīts. Lāča pēdas fotografējam un sūtām Silavai, tāpat arī lasām un sūtām zinātniekiem lāča ekskrementus,” atklāj Artūrs.
Cieņā vispārcilvēciskās vērtības
Lai uzturētu labas attiecības ar sabiedrību, medniekiem jātur cieņā vispārcilvēciskās vērtības. Jāizturas ar cieņu un pieklājīgi. Tāpat Tūju mednieki pārliecinājušies, ka medību produkcija spēj nojaukt pat šķietami nenojaucamas sienas un atvērt nocietinātas sirdis… Un mednieki šajā ziņā nemēdz ciest trūkumu, tāpēc ir gatavi dalīties.
Artūrs Surmovičs: “Pozitīvas tendences aļņu selekcijā parādās, saudzējot buļļus un saprātīgi medījot govis.”
Dzinējmedības un karabīne
“Dzirdēts apgalvojums, ka dzinējmedībās nav vietas vītņstobra ierocim, jo tas ir bīstami. Bet vai tad ar gludstobra ieroci nav jāievēro drošības tehnika? Mans personīgais viedoklis – medīt ar karabīni dzinējmedībās ir pilnīgi normāli. Lielākā daļa tā arī dara. Ja nepieciešams šaut ar lodi, karabīne ir labākais risinājums. Šis ierocis ir precīzāks, tam ir lielāka enerģija. Lielajiem dzīvniekiem ir paredzēta karabīne. Punkts. Bise ir skrošu ierocis putniem un sportam ar vienu izņēmumu – tu vēl kādu objektīvu iemeslu dēļ esi ceļā uz savu karabīni.
Jā, esmu dzirdējis stāstu, ka visi medija ar bisēm un bija laimīgi. Jā, tā bija, jo karabīnes nebija pieejamas. Tad kādēļ, ja viss bija tik labi, visi, tiklīdz varēja, iegādājās karabīnes? Vai laimes tomēr bija par maz?” retoriski vaicā Artūrs.
Spējām un iespējām jātiek līdzi iecerēm
“Es novēlu visiem medniekiem, lai viņu spējas un iespējas tiek līdzi iecerēm. Ja ir plāns un kluba biedri ar to dzīvo, viss ir lieliski, galvenais – spert mazus solīšus. Mums kādā brīdī bija nepieciešams pārvākties no iekārtotas mednieku mājas uz pilnīgi jaunu… graustu. Šobrīd tas ir sakārtots, un divpadsmit gadu laikā esam tikuši līdz visnotaļ solīdai virtuvei un ēdamistabai. Guļamistabas vēl mazliet jāpieriktē, un būs pavisam labi. Izrakām dīķi, un šogad priecīgākais notikums – mums ir sava pirts! Nu no medībām mēs varēsim braukt mājās ne tikai ar tīru dvēseli, bet arī ar tīru miesu,” saka Artūrs Surmovičs.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Aļņi bez teļiem, asinsparaugi un bezpalīdzīgi sunīši ceļmalā. “Šauj garām!” #252 epizode
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības oktobra numurā lasi par dzinējmedībām un selekciju!
