Medniekiem arī ir savas Ziemassvētku tradīcijas. Dažas ir saistītas ar medīšanu, citas paģēr pavisam atteikties no ieroča, taču visas, kādas nu vien tās ir, saliedē mednieku kolektīvus un rāda sabiedrībā tik neviennozīmīgi vērtētos medniekus pavisam citā gaismā.
Ko tad īsti dara Baltijas mednieki Ziemassvētku un Jaungada brīvdienu laikā? Uzburiet ainiņu. Lieli vīri biezajā ziemas medību apģērbā, no sala sārtiem vaigiem ar sarkanajām rūķu cepurēm galvā sanāk bariņā, lai Vecītim pantiņus skaitītu. Un kādus!… Jautrāku pasākumu grūti iedomāties!
Medniekiem bagāta fantāzija
Latvijā mednieku Ziemassvētki ir visjautrākie. Katrs kolektīvs izdomā kaut ko savu un neskopojas ar dāvanām, cienastu un jautrām izdarībām.
Piemēram, mednieku un makšķernieku kolektīvs “Zaube” ik gadu rīko gada noslēguma balli ar jestrām rotaļām, priekšnesumiem, ko sagatavo šī lielā kolektīva mednieku grupiņas. Kluba valdes loceklis Aivis Zavišs stāsta, ka Jaungada ballē notiek labāko mednieku un aktīvāko sabiedrisko darbu darītāju godināšana, viņiem pasniedz diplomus un apbalvojumus.
Arī nemedniekiem interesē Zaubes kluba talantīgo mednieku sagatavotās ludziņas. Reiz zaubēnieši piedalījās pavisam neierastā svētku pasākumā. Mednieki tika aicināti kā pašdarbnieku kolektīvs iestudēt teatralizētu priekšnesumu. “Mēs bijām desmit mednieku, dzinēji un mūsu suņi. Es tur biju it kā medību vadītājs. Bija jālasa instruktāža, bija pašas medības un beigās dzīvnieku godināšana. Visādas skaņas pa vidu, šaušana. Viss kā īstās medībās,” stāsta A. Zavišs. Viesi esot bijuši stāvā sajūsmā!
Kāds klubs Kurzemē Ziemassvētku medību noslēgumā cienā savus biedrus ar ugunskurā uz iesma ceptu sivēnu. Tradīcija ieviesta pēc kāda kluba biedra ierosinājuma un tiek piekopta jau dažus gadus, bet, kā saka paši mednieki, “vien’ maz’ cuciņ'” ģeldētu Ziemassvētkos ik gadu.
Kāds cits kolektīvs katru gadu rīko dzinējmedības tieši Otrajos Ziemassvētkos. Ar balli, cienastu un dāvanām pēc tam.
Ir klubi, kur svētku brīvdienās tiek rīkotas ģimeņu medības, kad piedalās sievas, draudzenes, draugi un bērni. Protams, ar gardām pusdienām un Ziemassvētku vecīti, kurš pieprasa pantiņus, dziesmas un cepumus ar pienu, bet pretī dod dāvanas.
Ir arī pretēja pieeja. Kāds zemgaļu mednieku klubs Ziemassvētkos nemedī vispār. Kā stāsta viens no kluba biedriem, ir ilggadēja bēdīga pieredze. Tieši Ziemassvētku medību laikā obligāti notikušas visādas nelaimes. Tādēļ šajās dienās mednieki kopā ar savām ģimenēm dodas uz mežu un ved dzīvniekiem barību un dažādus kārumus.
Lietuvas zaķiem svētkos grūtas dienas
Viena no populārākajām ziemas saulgriežu medību tradīcijām Lietuvā ir zaķu medības. Mednieks un mežzinis Vitauts Bunevičs, pats nu jau pensijas gados, atklāja, ka par šo tradīciju viņam ir stāstījuši mednieki, kuru nu jau vairs nav šai saulē.
Visos laikos Ziemassvētku dienās lietuvieši medījuši garaušus. No paša rīta, ar suni vai labā draugu kompānijā devušies pastaigā pa platībām.
Agrāk ziemas esot bijušas tādas, ka koki no sala brakšķējuši. Skaistā sniegotā dienā izmest līkumu pa platībām esot tīrais prieks. Zaķus agrāk un arī mūsdienās medī arī t. s. katlā vai ķēdē ejot. Vaicāts, kāpēc tieši zaķu medības, Vitauts teic, ka tās esot visvieglākās. Bet kāpēc tieši Ziemassvētku dienā? Lai sievām pa kājām nemaisītos, kamēr viņas pa virtuvi šiverē.
Igaunijā – Ziemassvētku moratorijs
Pirms divdesmit pieciem gadiem Igaunijas mednieki vienojās par jaunas un ļoti neparastas medību tradīcijas iedzīvināšanu – par Ziemassvētku moratoriju. Ideja aizgūta no Somijas, bet pirmo reizi īstenota Viljandu rajona “Heimtal” mednieku kubā.
Ievērojot klusumu mežā, mednieki vēlas parādīt sabiedrībai, ka viņi ciena tradīcijas un rūpējas par medījamajiem dzīvniekiem, jo moratorija dienās liela daļa dodas uz barotavām pievest barību. Iepriekšējos gados, kad ziemas bija aukstākas un sniegotākas, tam bija vitāli svarīga nozīme.
Ziemassvētku medību moratorijs oficiāli turpinās trīs dienas – no 24. līdz 26. decembrim. Igaunijas medniece Maria Pohako atklāj, ka moratorija sākumu izsludina īpašā svinīgā ceremonijā, kas ik gadu tiek rīkota citā Igaunijas rajonā.
Vietas izvēloties pēc to kultūrvēsturiskās nozīmes. Tas ir ļoti krāšņs un elegants pasākums.
Ziemassvētku medību moratorijs Igaunijas mednieku vidū ir ļoti populāra tradīcija. Iespējams, tādēļ, ka klubu vadītājiem arī ir nepieciešama atelpa no organizatoriskā darba, vadot medības un uzraugot sava kluba biedrus.
Moratorija izsludināšanas pasākums līdzinās svinīgajai uzņemšanai pie Igaunijas prezidenta, un tas piešķir šai mednieku tradīcijai oficiālo statusu. Visu šo iemeslu dēļ mūsu ziemeļu kaimiņvalsts mednieki uzskata Ziemassvētku medību moratoriju par ļoti nozīmīgu un saglabājamu tradīciju.