Kā daudzas lielas ieroču ražotāju kompānijas cenšas iegūt savu nemirstību, radot pašām savu kalibru, arī Blaser līdzās Remington, Winchester un Nosler cenšas ieiet vēsturē, radot savus īpašos kalibrus.
Sadarbībā ar Norma kompānija Blaser ir radījusi jaunu un pilnīgi oriģinālu patronu paaudzi, tā vismaz saka pats ražotājs. Augsta precizitāte, kas apvienota ar ievērojami palielinātu enerģiju un ātrumu, padara Blaser magnuma kalibrus par labu izvēli, šaujot tālās distancēs un neatkarīgi no tā, vai medī kalnos, savannā vai līdzenumā. Pateicoties optimizētai patronas ģeometrijai, stabilai pamatnei un moderniem šaujamieroču pulveriem, kā arī četru vītņu stobra profilam un pielāgotiem vītnes soļiem, Blaser magnuma kalibri ir ar mazāku atsitienu nekā citas magnuma patronas. Blaser magnuma kalibros pieejamas šādas lodes: Hornady Interlock, Nosler AccuBond, Barnes TSX/TTSX un Blaser CDP. Arī Norma piedāvā atbilstošu munīciju.
Medniekiem ir iespēja izvēlēties starp 7mm Blaser Magnum, .300 Blaser Magnum, .338 Blaser Magnum un .375 Blaser Magnum.
7mm Blaser Magnum
(9 g/39 gr. Hornady Interlock, ballistiskais koeficients 0,392)
Iegādājies 7mm Blaser Magnum šeit!
.300 Blaser Magnum
(11,7 g/180 gr. Barnes TTSX, ballistiskais koeficients 0,484)
Iegādājies .300 Blaser magnum šeit!
.338 Blaser Magnum
(13,6 g/210 gr. Barnes TTSX, ballistiskais koeficients 0,48)
Iegādājies .338 Blaser Magnum šeit!
.375 Blaser Magnum
(17,5 g/270 gr. Barnes TSX, ballistiskais koeficints 0,326)
Iegādājies .375 Blaser Magnum šeit!
Jāsaka uzreiz, ka šo kalibru munīcijas cena nav no mazākajām. Purnavu muižas veikalos 7mm Blaser Magnum piedāvā cenu amplitūdā no 4,20 līdz 5,35 EUR, savukārt par .300 Blaser Magnum būs jāatvadās no 4,55 līdz 5,80 EUR par patronu. Līdzīgā cenu amplitūdā ir arī .338 Blaser Magnum. Munīcijas piedāvājums nav liels, bet Latvijā šo munīciju ir iespējams iegādāties.
Principā attiecībā uz šiem kalibriem nav nekā pārāk jauna vai revolucionāra, galvenais dizaina uzdevums bija precizitāte. Šajā ziņā vislielākais izaicinājums bija 7mm Blaser Magnum, kura lode pasaulē ir pazīstama ar savu īpašo precizitāti. Rezultātā visi jaunie kalibri ir sasnieguši ražotāju izvirzīto mērķi – tie tiešām ir precīzi. Blaser izmanto mazliet lēnāku stobra vītnes soli, nekā ierasts dažādiem standarta kalibriem, jo mērķis bija sasniegt lielāku precizitāti ar smagākām lodēm, piemēram, 1:10 vītnes solis 7mm, 1:11 vītnes solis .300, 1:12 vītnes solis .338, bet 1:14 vītnes solis .375 kalibram.
Uzziņai
Ballistiskais koeficients
Patronas ballistiskais koeficients ir lodes spēja lidojumā pārvarēt gaisa pretestību. Ballistisko koeficientu izsaka kg/m2 metriskajā sistēmā vai lbs/in2 imperiālajā sistēmā, kur 1 lbs/in2 atbilst 703,069581 kg/m2.
Vēsture
1537. gadā itāļu matemātiķis un inženieris Nikolo Tartalju veica testa šāvienus, lai noteiktu maksimālo leņķi un šāviņa attālumu. Viņš secināja, ka tie ir 45 grādi, un arī ievēroja, ka šāviena trajektorija ir izliekta.
1636. gadā Galileo Galilejs publicēja savu pētījumu rezultātus, kur viņš arī secināja, ka lodes trajektorija ir izliekta. Savukārt 1665. gadā Īzaks Ņūtons norādīja uz gaisa pretestību. Viņam izdevās pierādīt, ka uz šāvienu iedarbojas gaisa blīvums. Lai gan jāsaka, ka viņa pētījumi notika ar maza ātruma objektiem, apmēram 260 m/s.
Vītnes solis
Vītņstobru ieroču iekšpusē ir izveidota spirālveida vītne, kuras uzdevums ir iegriezt lodi pa tās garenisko asi šāviena laikā. Vītņu uzdevums ir stabilizēt lodi, uzlabot tās aerodinamisko stabilitāti un precizitāti salīdzinājumā ar gludstobra ieročiem. Šo vītni raksturo ar jēdzienu vītnes solis, kas norāda uz attālumu, kas nepieciešams, lai vītne veiktu vienu pilnu apgriezienu stobra garumā, piemēram, viens pagrieziens desmit collās (1:10 collas) jeb viens pagrieziens 254 milimetros (1:254 mm). Īsāks attālums norāda uz ātrāku soli, proti, ar noteiktu ātrumu lidojoša lode attiecīgi rotēs ātrāk.