Pēc podkāsta Šauj garām! 12. epizodes ieraksta, kurā diskutējām par svina munīcijas nākotni, bezsvina munīciju un ar to saistītajām problēmām, aizdomājos, cik droši ir lietot modernu un jaudīgu munīciju padomju laika ieročos, kuri visbiežāk izgatavoti pagājušā gadsimta otrajā pusē.
Jā, arī manā rīcībā ir IŽ–27 bise, ar kuru esam teju vienaudži. Uz ieroča stobra, protams, nav karaliskās lilijas simbola, kas apliecina – ierocis ir piemērots šaušanai ar bezsvina munīciju. Un vēl, uz IŽ–27 bises stobra ir atzīme, ka pieļaujamais spiediens stobrā ir 65 MPa, kas, pārrēķinot ikdienā biežāk lietotās spiediena mērvienībās, ir 650 bāri.
Jālasa uzraksti un instrukcijas
Tik tālu viss it kā ir labi, ierocis ir labā darba kārtībā. Taču ir viens bet. Modernā munīcija, kas nodrošina efektīvu medījuma nogalināšanu, bieži šāviena brīdī rada lielāku spiedienu, nekā paredzējis ieroča ražotājs…
Piemēram, Fiocchi HP34 skrošu patronām spiediens šāviena brīdī ir ievērojami lielāks par 650 bāriem un uz munīcijas paciņas rakstīts, ka šo munīciju var droši lietot, ja ierocis paredzēts vismaz 1320 bāru spiedienam. Tāds pats uzraksts ir uz šī ražotāja patronu paciņas – semimagnum.
Patronu garums ir 70 mm, un tās neskaitās magnuma patronas, kam nepieciešams atbilstošs ierocis.
Ja ierocis no cita gadsimta
Situāciju labi izskaidro pieredzējušais sporta šāvējs un mednieks Jānis Zandbergs:
“Nedrīkst izmantot munīciju, kas ierocim nav paredzēta. Tajā skaitā, ja patronas darba spiediens ir lielāks nekā tas, kuram paredzēts ierocis. Nemācies fiziku, un pasaule tev būs brīnumu pilna!
Padomju ierocis nāk no cita laikmeta, kad bija citi pulveri, citi spiedieni, cita šāviena filozofija. Likt šādā ierocī munīciju, kas paredzēta mūsdienīgiem, moderniem ieročiem, ir liels risks. To nedrīkst darīt! Jālasa uzraksti uz patronu iesaiņojuma un jāsalīdzina dati ar ieroča parametriem. Tas nekas, ja tehniski patronu var ierocī ielikt. Tas nav rādītājs! Neatbilstošas munīcijas lietošana ir ieroču aprites noteikumu pārkāpums! Nelaimes gadījums būs tikai un vienīgi šāvēja personīgā atbildība.
Fiziku apmānīt nevar, un spiediens, izlaužoties brīvībā, spēj radīt ļoti lielas problēmas. Semimagnum arī zināmā mērā ir mārketinga triks. Lielāks, smagāks lādiņš, un tas viss 70 mm čaulā. Taču jāpievērš uzmanība tieši patronas darba spiedienam, vai tas atbilst ierocim! Protams, stobri ir izgatavoti ar zināmu izturības rezervi, taču tas nav iemesls, lai riskētu! Ja ierocis ir vecs, tā teikt, klasiska vērtība, jālieto standarta munīcija, kas tam paredzēta.”
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Ieroču un pirotehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijas pārstāvis Ēriks Kaufmanis:
“Jaudīgākas munīcijas, nekā paredzējis ražotājs, lietošana nav pieļaujama. Kad tika radīts vairākums padomju laika ieroču, nebija tērauda vai paaugstinātas jaudas munīcijas, un tāpēc šie ieroči tam nav domāti. Ražotāji uz ieroča norāda spiedienu, kuru nepārsniedzot ieroča lietošana ir droša. Šie parametri jāņem vērā.”
Attēlā: Šo munīciju var droši lietot, ja ierocis paredzēts vismaz 1320 bāru spiedienam.