Atceļā uz automašīnu mežacūku izdevies nomedīt Renāram Apinim. Viņš medī Smiltenes novada Brantu pagastā.
“Biju iekārtojies rukšus gaidīt auzu laukā. Garām nogāja āpsis, un sapratu, ka arī man laiks doties uz automašīnu. Nokāpu lejā un pēkšņi priekšā krūmos saklausīju brakšķus. Nodomāju, ka varēju taču vēl pasēdēt tornītī! No krūmiem izskrēja ruksis. Pētīju, vai nav sivēnu, taču uz nopļautās zāles tas bija viens. Kolēģis tieši tajā brīdī brauca un iemirdzējās auto gaismas. Taču ruksis neizbijās. Ātri notēmēju un raidīju šāvienu. Tā nu visi trīs braucām uz medniekmāju.
Mūsu pusē tieši šobrīd cūku ir kļuvis vairāk. Diemžēl viss notiek tieši tāpat kā pirms iepriekšējā Āfrikas cūku mēra viļņa. Bija nedabiski daudz cūku, bet kaimiņiem vairs nebija. Medījām vairāk nekā simt cūku gadā, pēc tam vairs tikai trīs. Pašlaik notiek ļoti līdzīgi. Mēris atkal tuvojas, un nav ko īpaši taupīt. Labāk lai gaļa ir bundžā vai saldētavā, nevis tā jārok zemē. Gribas, lai cūkas būtu. Ir pagājuši pieci gadi, un populācija sāka atgūties, taču optimisms būs bijis velts. Nav patīkami, ja tu brauc pa mežu, redzi kraukļus, pēc tam ziņo PVD inspektoram un ņem rokās lāpstu,” tā Renārs Apinis.
Cik mežacūkas vari saskaitīt? Kas par mežarukšu uzbrukumu!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
