28. aprīlī norisinās ikgadējā konference Medības 2023. Šogad par galveno tēmu izvēlēts alnis. Kā konferences atklāšanā atzīst Latvijas Mednieku savienības valdes priekšēdētāja vietnieks Artūrs Surmovičs, mednieki alni sauc par dižmedījumu, taču saimniekojot tas nereti paliek brieža ēnā. Ieviešot savās platībās selektīvu medību pamatprincipus, alni mēdz uzskatīt par maināmo monētu vai resursu, uz kura rēķina var attīstītu briežu populāciju. Mednieku vidū pastāv daudzi mīti – šķiet, ka aļņu populācijas apsaimniekošana ir veicama ar daudz vienkāršākām metodēm, ka alnis ir klejotājs, kas aizies uz kaimiņu kolektīvu, kur tas šā vai tā tiks nomedīts.
Kā pirmais runātājs uzstājās Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Lūša kungs uzsvēra, ka patiesībā jebkuru medījamo dzīvnieku pārnestā nozīmē varētu saukt par diž-medījumu – tas ir attieksmes jautājums. Pret katru dzīvnieku, pret katru medījumu ir jāattiecas ar cieņu. Savā prezentācijā Medību daļas vadītājs ieskicē galvenos faktorus, kas ietekmē populāciju, tai skaitā apšu audžu īpatsvara samazināšanos, jaunaudžu kopšanas metodes, medību rezultātā uzturēto dzimumstruktūru, pašu mednieku motivāciju populāciju kopt un lielo plēsēju klātbūtni. Tiek uzsvērts, ka veiksmīgas saimniekošanas pamatā ir spēja populācijā uzturēt proporcionālu pieaugušo indivīdu dzimumu struktūru. Vienlaikus jāsaprot arī, ka populācijas apjoma pieaugums uzreiz nenodrošina proporcionālu populācijas kvalitātes pieaugumu.
Ieskatu aļņu apsaimniekošanas metodēs starp Teiču un Lubānas purviem sniedz Latvijas Mednieku savienības Madonas reģiona un mednieku kluba Murmastiene vadītājs Dainis Tučs. Par to, kā īpatņi migrē starp šīm divām teritorijām, kādas mežaudžu kopšanas metodes ietekmē postījumu daudzumu. Dainis stāsta, ka savā kolektīvā galvenokārt cenšās medīt selektīvos buļļus, taču dzinējmedību laikā reizēm tomēr gadoties nomedīt arī kādu jaunu bulli. Vai situācijās, kad populācija samazinās, vajadzētu vairāk saudzēt govis, Dainis atzīst, ka ar savulaik ar līdzīgu attieksmi sastapies arī savā kolektīvā, taču prakse pierādījusi, ka izdošanās atslēga slēpjas līdzsvarā un pareizā dzimumu attiecībā. Nākotnē pieredzējušais mednieks lūkojas optimistiski un cer, ka lietotnes Mednis ieviešana palīdzēs sistēmu līdz galam sakārtos.
Par populācijas apsaimniekošanas iespējām Latvijas medību saimniecībā stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieks Mārcis Saklaurs. Pētnieks nenoliedz, ka alnis ir viena no visintensīvāk izmantotajām medību sugām Latvijā bieži vien bez intereses un rīcības uzlabot populācijas kvalitāti. Viena no lielākajām minētajām problēmām – riestā pārmērīgi piedalās jaunie dzīvnieki. Mārcis min, ka veiksmīgu apsaimniekošanu traucē mednieku aizspriedumi. Daudzi maldīgi uzskata, ka alnis ir nekontrolējams klaiņotājs, ka Latvijā trofejas izaudzēt nevar, jo kaimiņš tāpat nomedīs, ka trīs līdz četrus gadus vecs dzīvnieks ir vecs, medījams īpatnis, kā arī esot pārāk daudz izcirtumu un alnim neesot kur dzīvot. Šos mītus ir svarīgi gāzt. Tāpat tiek uzsvērts, šo dzīvnieku suga var pastāvēt, netiecoties izkopt populāciju, taču vienlaikus tieši ragi ir tie, kas bieži vien atspoguļo ne tika daudz atspoguļo konkrētā dzīvnieka stāvokli, bet gan visas konkrētās populācijas kvalitāti un mednieku ieguldīto darbu tās izkopšanā. Tiek ieskicētas arī galvenās problēmas no populācijas izpētes un zinātnes viedokļa, proti, izpēte parasa daudz resursu un trūkst speciālistu, kas to veiktu. Negatīvu ietekmi rada arī mākslīga populāciju noslēgšana un sadalīšana, ko izraisa RailBaltic projekts, ātrgaitas šosejas un fiziska Baltijas robežas izveidošanās.
Plkst. 13.00 beigsies pārtraukums un sāksies konferences otrā daļa, kurā runās Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorjas pētniece Antra Stīpniece un Latvijos Mednieku savienībos valdes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Surmovičs.