Medībās Zemgalē tika nomedīts klibs briedis. Pats par sevi tas nav nekas neparasts. Pirmā doma, kas ienāca prātā medniekiem, – dzīvnieks, visticamāk, jau iepriekš ticies ar negodprātīgu mednieku, kurš lietojis nepiemērotu munīciju, vai guvis traumu.
Kā žurnālam Medības pastāstīja šo medību dalībnieks Jānis, jau dīrājot ādu, radās šaubas, ka dzīvnieks bijis savainots – nekas par to neliecināja. Protams, ievainojums varēja būt sīks un sens. Savukārt atkaulojot gaļu, brieža priekškājas pleca kauls radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu – uz tā bija redzams neskaidras dabas veidojums.
Ieinteresēti noskaidrot, vai tur tomēr nav kādas munīcijas atliekas, mednieki kaulu lūdza izmeklēt rentgenoloģiski. Iegūtais attēls apliecināja, ka metāla iekļāvumu kaulā patiešām nav. Toties ir pamatotas aizdomas, ka briedis sirdzis ar kaula audzēju. Tas dzīvniekam radījis sāpes, un tāpēc briedis klibojis, cenšoties neatbalstīties uz slimās kājas. Arī dzīvnieki slimo, un diemžēl arī ar šādām slimībām.
Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša žurnālam Medības skaidroja, ka šādos gadījumos pirms lemt, vai dzīvnieka gaļu lietot uzturā, jāizpēta limfmezgli kā audzēja tuvumā, tā arī citviet organismā, jānovērtē arī dzīvnieka vispārējais stāvoklis, vai organisms nav bijis novājināts. Ja rodas šaubas par nomedītā dzīvnieka veselību, labāk no šādas gaļas lietošanas uzturā atturēties.