Kādu sievieti pārsteidza skats, ko viņa, pastaigājoties ar suni, ieraudzīja Ozolkalna mežos – nomedīta aļņa āda, galva un kājas. Visticamāk, aļņi nomedīti jau rudenī.
To, vai ir pieņemami atstāt mežā nomedīta zvēra atliekas Valsts meža dienests skaidro, ka tā ir nesmuka mednieku rīcība, ja tie vispār ir bijuši mednieki. Ik pa laikam gadoties, ka šādi rīkojas ar nomedīto dzīvnieku, atstājot mežā tā paliekas. Nomedītā dzīvnieka atliekas vislabāk tomēr ir aprakt. Ja ir atstāts dziļi mežā, zvēri apēdīs, jo tā ir aprite dabā, bet nav smuki tā darīt. Vislabāk ir aprakt, utilizēt.
Ar nomedītām mežacūkām prasības ir vēl stingrākas. Cūkas jāaprok ne seklāk par metru. Tas saistībā ar Āfikas cūku mēri. Protams, pirms tam paņemot analīzes.
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzsver, ka pašreiz normatīvie akti nosaka, ka mežacūku atliekas ir obligāti utilizējamas, bet attiecībā par aļņiem, briežiem un stirnām tādu noteikumu nav. Tātad nav arī nekas nelikumīgs, ja mednieki šo dzīvnieku paliekas ir atstātas, tikai jāskatās, kurā vietā tās paliek. Dabā nekas lieks nav. Atnāks lapsas, jenoti, āpši un pabarosies pie šīm atliekām. Ja tas ir kaut kur mežā iekšā, biezoknī, tad par to vispār nebūtu jādiskutē, bet, ja tas ir atstāts, kur cilvēki vairāk apgrozās, tad tas nav īsti ētiski.
Pilnu rakstu lasi ŠEIT!