
Svina munīcijas aizlieguma ieviešana sākās jau 2023. gadā, kad tika aizliegta svina skrošu munīcijas izmantošana mitrāju tuvumā. Šis aizliegums raisīja daudz kritikas, jo normatīvā akta prasības bija līdz galam nesaprotamas, pretrunīgas un brīžiem pat neizpildāmas. Vēl vairāk diskusiju šis aizliegums raisa tādēļ, ka ilgu laiku nebija pieejamas cenu un izpildījuma ziņā līdzvērtīgas alternatīvas.
Tiesa, diskusijas par svina munīcijas ierobežošanu Eiropas Savienībā uz brīdi bija pierimušas, taču šogad pēdējie Eiropas Komisijas publicētie priekšlikumi rada reālu iespēju, ka drīzumā medības ar svina munīciju būs jau pagātne. Tas ir viens no vērienīgākajiem soļiem, ko Eiropas Savienība pēdējo gadu laikā spērusi vides un veselības aizsardzības virzienā. Tas ir arī ES amatpersonu galvenais arguments, jo tiek lēsts, ka katru gadu dabā nokļūst desmitiem tonnu svina, lai gan tās ir tikai aplēses. Mednieki to drīzāk redz kā tiešu uzbrukumu medniecībai. Bet ko tas īsti nozīmēs Latvijas medniekiem, tirgotājiem, sporta šāvējiem un visai medību saimniecībai?
Ko paredz priekšlikums
Eiropas Komisija, balstoties uz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) ieteikumiem, ir izstrādājusi regulējumu, kas paredz pakāpenisku, bet visaptverošu svina munīcijas aizliegumu. Saskaņā ar priekšlikumiem tiktu ieviests totāls gan svina skrošu, gan svina ložu izmantošanas aizliegums medībās un sporta šaušanā. Pārejas periodi uz atteikšanos no dažādām munīcijas kategorijām ir atšķirīgi: svina skrotīm tie ir pieci gadi, lielā kalibra lodēm – 18 mēneši, bet mazajiem kalibriem līdz 5,6 mm – arī pieci gadi. Sporta šaušanā šie ierobežojumi tiktu ieviesti tikai tad, ja nebūtu nodrošināta vides aizsardzība vai atbilstošas tehniskās sistēmas.
Aizlieguma pamatā ir bažas par svina toksicitāti. Svins ir smagais metāls, kas uzkrājas vidē un dzīvajos organismos. Putni, īpaši ūdensputni, var netīšām uzņemt svina skrotis, sajaucot tās ar smiltīm vai akmentiņiem, ko izmanto gremošanas procesā. Līdzīgi arī dzīvnieki, kas tiek nomedīti ar svina munīciju un vēlāk tiek apēsti, piemēram, ar svina munīciju nomedīta lapsa, kas tiek atstāta mežā, ar ko pēc tam mielojas kāds plēsējputns. Savukārt no cilvēku veselības viedokļa galvenās bažas attiecas uz medījuma gaļas lietošanu uzturā – īpaši bērniem un grūtniecēm. Lai arī pētījumu rezultāti nav viennozīmīgi visos aspektos, Eiropas Komisija norāda, ka profilaktiski nepieciešams rīkoties, lai novērstu potenciālo kaitējumu.
Kā tas ietekmēs medniekus
Latvijas mednieku kopiena šo priekšlikumu uztver ar satraukumu. Pirmkārt, daudziem ieročiem – īpaši vecākiem gludstobra modeļiem – tērauda skrotis nav drošas, jo pastāv risks sabojāt stobru vai pat gūt traumas, jo, lietojot nepiemērotu munīciju, ierocis var deformēties, sprāgt vai sadalīties, ievainojot šaujamieroča lietotāju. Tas nozīmē, ka daļai mednieku būtu jāiegādājas jauni ieroči vai jāveic izmaksu ziņā apjomīgas modifikācijas. Piedevām vēl Latvijā šobrīd nav neviena, kas veiktu ieroču sertifikāciju, apstiprinot, vai konkrētais ierocis ir vai nav lietojams, izmantojot bezsvina munīciju.
Otrkārt, alternatīvas munīcijas cenas ir ievērojami augstākas. Volframa, bismuta vai pat augstākas kvalitātes tērauda munīcija maksā vairāk nekā tradicionālie svina varianti, un daudziem medniekiem tas būs papildu slogs. Turklāt līdzvērtīgu munīcijas veidu pieejamība Latvijā nav garantēta – tas var radīt deficītu, jo īpaši pārejas posmā. Jānorāda arī tas, ka pēdējos gados jau ir pieejama bezsvina munīcija, kas cenas ziņā var konkurēt ar svina munīciju, bet jaunas alternatīvas parādās salīdzinoši lēni.
Un, treškārt, daudzi mednieki jautā – vai aizliegums patiesi ir pamatots ar datiem? Latvijas dabas apstākļi atšķiras no tiem, kur putni masveidā uzņem svina skrotis. Vai arī mēs tiekam mērīti ar vienu Eiropas mērauklu? Tāpat interesanti, ka šis aizliegums neattiecas uz munīciju, ko izmanto militārajām vajadzībām. Tas ir pamatots jautājums laikā, kad vienā Eiropas kontinenta daļā apzināti tiek izgāzta tonnām svina munīcija, un Eiropas Savienība lielu uzmanību velta savas aizsardzības stiprināšanai, kur ievērojama daļa no līdzekļiem tiks tērēta arī munīcijai, visticamāk, svina. Tādēļ medniekiem iecerētie liegumi šobrīd šķiet nesamērīgi, jo mednieku izšautās munīcijas apmērus nu nekādi nevar salīdzināt ar tiem apjomiem, kas tiek izmantoti ne tikai armijas apmācībās, bet arī kaujas laukos.
Mednieku organizāciju reakcija
FACE (Eiropas Mednieku un dabas aizsardzības federācija), kā arī nacionālās organizācijas – tostarp Latvijas Mednieku asociācija – pauž bažas par to, ka regulējums ir pārāk stingrs ar pārāk mazu pārejas laiku, neņemot vērā reālo situāciju dažādos reģionos. Tāpat norādīts, ka pārejas periods var būt nepietiekams un ka munīcijas ražotāji un tirgotāji nebūs spējīgi tik ātri pielāgoties. Tiek prasīts, lai aizliegums tiktu ieviests tikai tur, kur tas tiešām ir pamatots, piemēram, mitrājos vai noteiktās sugās īpaši jutīgos apgabalos, nevis kā visaptverošs regulējums.
Vai pastāv risinājums?
Pāreja uz totālu svina munīcijas aizliegumu liels izaicinājums, it īpaši tādēļ, ka ir kalibri (22 LR), kuriem nav un tuvākajā laikā, iespējams, nebūs bezsvina munīcijas alternatīvas. Tomēr aizliegums šobrīd nebūs tik sāpīgs kā tad, ja tas būtu ieviests kaut vai pirms pieciem gadiem. Ražotāji strādā, un jau šobrīd ir pieejama daudzveidīga alternatīva munīcija un tehnoloģijas attīstās. Taču panākumu atslēga būs līdzsvarots un saprātīgs process, kurā mednieki netiek ignorēti, bet gan iesaistīti kā sadarbības partneri.
Vislabākais ceļš – izglītot sabiedrību, sniegt finansiālu atbalstu pārejai, nodrošināt munīcijas pieejamību un pielāgot regulējumu nacionālajām īpatnībām. Tikai tad pāreja uz bezsvina laikiem būs gan videi draudzīga, gan medniekiem taisnīga. Tāpat arī jebkuru pamatotu, izpildāmu un saprotamu aizliegumu mednieki uzņems daudz pozitīvāk. Ak, jā! Šis aizliegums attieksies arī uz makšķerniekiem, bet tas jau ir cits stāsts.

Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Jaudīgas lēcas un karstākie jaunumi medniekiem | Atskats no izstādes “Pavasaris 2025”
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
