Kurzemē nomedīts diezgan īpatnējs stirnāzis. Tā kažokā ir daudz nelielu baltu plankumu, kas izkaisīti atsevišķās grupās. Rodas jautājums, kā veidojas šāds krāsojums.
Mednieks Eduards H. nomedījis šo buciņu izcirtumā un pastāstīja nedaudz par to, kā viss gāja: “Ielūkojos izcirtumā un ievēroju kaut kādu kustību. Sāku pētīt, bet redzēju tikai pakausi. Nolēmu tomēr mēģināt nomedīt to, jo binoklī skaidri bija redzams, ka trofeja ir īpaša – dūrējs.”
Raidījis šāvienu, mednieks palaida savu suni – drathāru, vārdā Kapers, meklēt medījumu. “Pats iznācu izcirtumā, vietā, kur man likās, buks stāvēja un tur nekā nav! Sāku jau nedaudz satraukties, bet ieraudzīju, ka simts metrus tālāk suns kaut ko ošņājas. Piegāju. Mans buks kā uz delnas. Un kas par kažoku! Ļoti interesanti, kādēļ šādi plankumi veidojas?” sacīja mednieks.
Krāsas izmaiņas vai trūkums
Stirnām, tāpat kā vairumam dzīvo būtņu, ir raksturīgs pilns vai daļējs albīnisms. Tas ir ģenētisks defekts — slimība, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst. Šim defektam ir raksturīgs pigmenta melanīna trūkums matos, acīs un ādā. Defektu izraisa mutācijas gēnos, kas atbildīgi par fermenta tirozināzes sintēzi — šis ferments nepieciešams, lai veidotos melanīns. Indivīdus vai dzīvniekus, kuriem ir albīnisms, sauc par albīniem.
Leikisms ir dzīvnieka stāvoklis, kad melanīna daudzums ādā un apmatojumā ir ievērojami mazāks nekā parasti vai tā nav vispār. Leikistiskiem dzīvniekiem ir balts, plankumains, raibs vai gaišāks kažoks, kas nav tipisks sugai, bet acis un citi orgāni vai audi parasti ir normāli.
Melanisms ir ģenētiska dzīvnieka kažoka krāsas maiņa uz melnu. Melnā krāsa ne vienmēr ir viendabīga. Starp citui, melanistiskas stirnas ir bieži sastopamas vienā no Vācijas reģioniem. Nevienam īsti nav skaidrs, kādēļ šajā konkrētajā vietā to ir daudz, taču šokolādes brūnie buki ir ļoti skaisti.
Reti, bet arī Latvijā un citās Baltijas valstīs ir novērotas albīnas vai plankumainas stirnas. Lietuvas pētnieks Tomas Macijauskas ir pētījis situāciju kaimiņvalstī. Viņa apkopotie dati kopā ļāva identificēt 24 atsevišķus novērojumus, kuros tika novēroti albīnu vai leikistisku indivīdu īpatņi. Albīni un leikistiski brieži tika novēroti vai nomedīti divpadsmit Lietuvas rajonos. Kopumā tika reģistrēti 22 atsevišķi stirnu un divi aļņu īpatņi.
Somātiskas mutācijas vai traumas sekas
Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, Dr.biol Jānis Ozoliņš norādīja, ka šādas kažokādas izmaiņas, kāds novērotas nesen Kurzemē nomedītajam stirnāžim, var būt somātisku jutāciju rezultāts.
“Tās ir kaut kādas lokālas ādas audu izmaiņas, kas radījušas šādas sekas. Vilnas krāsas izmaiņas var notikt arī kaut kādas traumas rezultātā. Iespējama arī iedzimtība. Jāskatās, va tuvākajā apkaimē nav līdzīga krāsojuma stirnas,” sacīja zinātnieks.
No pieredzes kinoloģijas jomā ir zināms, ka mazi balti plankumi paliek pēc ievainojumiem. Šim konkrētajam eksemplāram bija arī interesanti ragi. Viens no tiem bija teju kā duncis ar ļoti mazu priekšējo žuburiņu. Iespējams, tās ir kaut kādas traumas sekas, kas bija novedusi arī pie kažokādas krāsas izmaiņām.