Šā gada janvārī pirmo reizi tika publicēta informācija par lapsas un šakāļa draudzīgu līdzāspastāvēšanu. Vācijā, Bādenes-Virtembergas reģionā, divus gadus pēc kārtas meža kameras fiksējušas, ka šakāļu tēviņš un lapsu mātīte kopīgi audzina lapsu mazuļus.
Meža kameras fiksējušas attēlus, kuros redzams, kā šakāļu tēviņš baro lapsu mazuļus. Dzīvnieku sugas tika apstiprinātas, pamatojoties uz veiktajām DNS analīzēm pēc tam, kad tika savākti dzīvnieku ekskrementi.
Līdz konkrēto datu iegūšanai tika uzskatīts, ka šīs divas suņu sugas ir savā starpā konkurējošas. Attiecīgi tām nevar būt kopīgu pēcnācēju, dabā tikuši novēroti vien šakāļa un vilka pārojumi. Vietās, kuras apdzīvo zeltainais šakālis, ir novērots, ka samazinās lapsu populācija. Galvenokārt tāpēc, ka lapsa izvairās no plēsēja, kas par kūmiņu pārāks. Jauniegūtie dati pierāda, ka starp šīm divām suņu sugām tomēr var pastāvēt pat ģimeniskas attiecības.
Laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam šakāļi galvenokārt dzīvoja Austrijā un Itālijā, taču Vācijas teritorijās šī suga vēl nebija iedzīvojusies. Šakālis ir bara dzīvnieks, un tiek uzskatīts, ka galvenais iemesls tik netipiska pāra izveidošanai bijusi dzīvnieka sociālo vajadzību apmierināšana. Šāda pāra izveidē ieguvēja noteikti ir arī lapsa. Galvenokārt tāpēc, ka šakālis palīdz iegūt barību un pasargāt no citiem plēsējiem.
Avots: Looduskalender.ee