Ir kalibri, par kuriem runā atkal un atkal, un tie joprojām ir aktuāli un medniekiem interesanti. Tomēr, tā kā šīs rubrikas nosaukums ir Pasaules kalibri, mēs meklējam retus un interesantus kalibrus, par kuriem Latvijā maz dzirdēts un zināms nav necik daudz.
Ja runā par kalibru daudzpusību, jāpiemin briežveidīgo un arī antilopju medībās pārbaudītie un ārkārtīgi uzticamie kalibri ar 6,5 un 7 mm lodēm. Tikpat nozīmīgi pasaulē ir t. s. .30 sērijas kalibri, kuru lodes diametrs sākas ar 0,3 collām. Atšķirībā no .30 sērijas kalibriem 8 mm lodes Eiropā un arī Lielbritānijā nekad nav bijušas ļoti populāras, lai gan noteikti jāpiemin .303 British kalibrs, kas radās 1988. gadā un bija diezgan nozīmīgs Rietumeiropā. Par šo un tam līdzīgu kalibru dzirdēts maz, lai gan tie abi var tīri labi stāties līdzās modernajam .308 Win. Šoreiz aplūkosim maz pazīstamo 7.7 Japanese, kas Eiropā bija zināms kā 7.7×58 Japanese Arisaka, ko 1939. gadā adoptēja japāņu armija, aizstājot pirms tam plaši izmantoto 6,5 mm munīciju. Šā iemesla dēļ arī interneta meklētāju uzrādītajos attēlos būs redzami tieši Otrā pasaules kara ieroči, un mēs visi zinām, kā beidzās šis karš. 7,7 mm kalibrs tika piedāvāts ar japāņiem standartā esošo Type 38 karabīni, kuras pamatā bija Type 99 Arisaka modelis. Pēc japāņu kapitulācijas saglabājušies tikai reti šo karabīņu eksemplāri, jo lielākā daļa konfiscēto ieroču un munīcijas noslīcināta kaut kur Tokijas ostā. Kolekcionāriem noteikti būtu jāielāgo, ka sākotnēji Japānā ražotajiem ieročiem bija ļoti laba kvalitāte, tomēr, tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, Japānai sāka pietrūkt resursu, tādēļ Type 99 karabīnes sāka ražot bez karstuma apstrādes, kas šos ieročus padarīja neuzticamus un arī bīstamus lietošanā.
7.7 Japanese patronā izmantoja to pašu lodi, kas .303 British kalibram, un patronas dizains tā ir teju tas pats, kas 8×57, tikai lode ievietota dziļāk. Ņemot vērā tā laika ražošanas ierobežojumus, 7.7 Japanese piedāvāja tieši tādus pašus rādītājus kā .303 British, un pat šodien tie ražotāji, kas piedāvā šā kalibra patronas (Norma ir viena no galvenajām), patronā lādē mazāku pulvera devu tieši tādēļ, ka joprojām tiek izmantoti kara laika ieroči. Tādējādi netiek izmantots viss kalibra potenciāls, kuru tomēr nevajadzētu pārbaudīt ar vecajiem kara laika ieročiem. Mūsdienās gan šī kalibra munīcija ir reti pieejama, jo to izmanto tikai retais.
Interesantākais mūsu stāstā ir tas, ko šis kalibrs varētu mūsdienās piedāvāt, ja ignorējam vēsturisko ieroču ierobežojumus. Mazliet paspēlējoties ar modernajām tehnoloģijām, būtu iespējams sasniegt tādu pašu spiedienu patrontelpā, kāds ir .308 Win. Rezultāti varētu būt diezgan interesanti. 9,7 gramu (150 greinu) Reloader 17 lode varētu sasniegt 914 metrus sekundē, savukārt Federal rūpnieciski ražota tāda pati lode uzrādīs mazliet sliktāku, tomēr iespaidīgu ātrumu – 865 m/s. Nepilnos 300 metros (300 jardu) lodes kritums būtu 18,28 cm, ja munīcija piešauta 200 metros. Līdzīga situācijā .308 Win lodes kritums būtu 19,8 cm.
Protams, tā varētu salīdzināt arī citus veco laiku kalibrus, ja tiek piemērota tāda pati loģika, bet interesantākais, ka tas, ko mūsdienās uzskatām par zelta standartu, bijis jau sasniegts diezgan sen. Vienkārši tajos laikos nebija iespējams īstenot šo kalibru pilno potenciālu. Protams, šim japāņu kalibram mūsdienās iedzīvoties nav nekādu cerību, bet laiku pa laikam ir interesanti mazliet pavandīties vēstures arhīvos, lai saprastu, no kurienes cēlušās mūsdienās par normu uzskatītas lietas.
Eksperimentējam. Dzinējmedību pret individuālo medību tēmēklis, šaujot uz skrejošo mērķi
