Lapsas var medīt visu gadu. To paredz Medību noteikumi. Ir arī vairāki citi iemesli, kādēļ lapsas būtu jāmedī neatkarīgi no gadalaika. Tās ir slimības, plēsēju ietekmes mazināšana uz stirnu, zaķu un dažādu aizsargājamu putnu, tostarp laukirbes, populācijām, kā arī postījumu mazināšana lauku saimniecībās. Tomēr īstā sezona sākas, kad ir iestājies sals. Kaut nedēļu mīnusos, un lapsas organisms reaģē, sākot audzēt blīvāku pavilnu. Sala ietekmē matu folikuli nobriest un nostiprinās. Akotmata garums palielinās.
Dzinējos
Dzinējmedībās nomedī diezgan daudz lapsu. Atkarībā no kolektīva no oktobra līdz janvārim krīt vidēji desmit rudo. Pamatā trāpījumi nav labi, un kažokāda reti kad ir izmantojama. Turklāt dzinejmedības sākas oktobrī, kad kažokāda vēl nav nobriedusi.
Ar suņiem
Ir varianti. Ar suņiem lapsas var medīt, dzenot, medījot katlā, ejot ierindā, kā arī alās. Pirmie divi ir dzinējmedību paveidi. Parasti tādās medībās medī arī zaķus. Alās lapsas medī ar terjeriem un takšiem. Parasti piedalās vairāki mednieki, kas nosedz visas izejas no alām un gaida lapsu iznākam ārā. Dažreiz suns paņem plēsēju un tad atliek to izvilkt virszemē. Lapsas var medīt ar vējasuņiem. Latvijā šāds medību veids nav populārs. Iespējams, vien daži mednieki to piekopj. Toties tas ir tradicionāls medību veids daudzās Eiropas un Āzijas valstīs. Ir zināms, ka Lietuvā lapsu un zaķu medības ar vējasuņiem pamazām attīstās.
Uz gaidi
Lapsas dzīvo visur, un to var sagaidīt pārejas vietas, netālu no lauku saimniecībām, nokultos labības laukos un pie meža barotavām. Un vēl daudz kur. Ziemā atliek vien papētīt pēdas sniegā, lai saprastu, vai šajā vietā ir cerība sagaidīt kādu rudasti.
Pie ēsmas
Tas ir viens no rezultatīvākajiem plēsēju medību veidiem. Var gaidīt lapsu (jenotsuni, vilku, šakāli) pie krituša meža dzīvnieka, pie medību atliekām vai pie speciāli novietotas ēsmas. Tās var būt zivis, jebkādi gaļas produkti, pat āboli vai maizes izstrādājumi. Vislabāk derēs paliels kāda medījama vai lauksaimniecības dzīvnieka liemenis.
Ar piesaukšanu
Lielisks medību veids, kas iesaista un aizrauj, sevišķi, ja redzi rezultātu. Un parasti tas neizpaliek. Pievilināšanai var izmantot peles, mirstoša zaķa vai putna balss atdarināšanai radītus pīkstuļus – mānekļus. Var izmantot pat bērnu mantiņu! Pievilināšana vislabāk strādā ziemā, kad ēdamā ir mazāk, un pēc riesta, kad lapsas, īpaši tēviņi, ir nodzinušās un kāri meklē jebko ēdamu. Starp citu, uz mirstoša zaķa balsi var iznākt arī vilks, kas domā, ka lapsa noķērusi garausi un tai ēdmaņu var atņemt.