Mednieks Kristers Lūkins savam norvēģu aļņusunim Estei izmanto TT15 siksnu ar pulti no Eholotes.lv. Sarunā ar viņu Kristers uzreiz saka – tikai Alpha 200I. Viņa suņa darba stils ir ļoti patstāvīgs. Kā jau norvēģu aļņusuns, ja paņem alni, tad strādās ar to līdz brīdim, kad atnāks mednieks, alni nomedīs vai suni noķers. Maksimālā distance, cik Este aizgājusi, esot 17 kilometri. Tādos gadījumos Kristers izmanto papildu antenas, kas arī ir pieejamas. Ar papildu aprīkojumu suni iespējams uztvert krietni lielākā attālumā.
Runājot par distanci, Kristers norāda, ka viss ir atkarīgs no vietas. Reljefā vietā – ar kalniem un lejām – siksnas uztveršanas attālums var samazināties līdz trim kilometriem, signāls var arī uz mirkli pazust no pults ekrāna, bet viņš saka, ka tas ir uz pāris sekundēm.
Kristers ir izvēlējies siksnu ar papildu dresūras iespēju – tā vibrē, dod skaņas signālu, kā arī ir aprīkota ar gaismiņu, kas tumsā labi redzama pa gabalu. Dresūras iespējas siksnai Kristers īpaši nav izmantojis, ja neskaita vienu reizi, kad suns tiešām bija jāatsauc.
“Man patīk strādāt ar suni, meklēt medījumu, atrast ievainotos dzīvniekus. Bieži sanāk braukt uz vietām, kur nav zonas. Garmin rāda precīzu atrašanās vietu, redzams attālums līdz sunim, ātrums, var redzēt sevi un citus medniekus. Pulti var saslēgt ar citu suņu siksnām. Man telefons mežā tiešām traucē – šis ir galvenais iemesls, kādēļ es izvēlējos tieši Garmin, jo sistēmas ar lietotnēm telefonā man nepatika,” stāsta Kristers Lūkins. “Pults arī rāda, cik bieži suns rej. Ja tie ir 80–90 rējieni minūtē, tad ir skaidrs – Este ir ar alni un dara to, kas tai patīk vislabāk. Ja ir mazāk rējienu, tad sunīte ir kustībā vai atradusi, piemēram, mežacūkas.”
Jautājumā par skārienjutīgo ekrānu Kristers stāsta, ka ir iespējams noregulēt pulti tā, ka ziemā var darboties ar cimdiem. Ierīce ir paredzēta darbam mežā, lietū, sniegā, tādēļ no skārienjutīgā ekrāna nav jābaidās. Runājot par akumulatoru, Kristers stāsta: “Reiz suns vienā piegājienā strādāja 25 stundas un siksna visu šo laiku darbojās. Protams, pirms katrām medībām ierīces ir jāuzlādē. Komplektā nāk USB lādētāji ar iespēju ierīces uzlādēt arī automašīnā.”
Stāsta mednieks Krišjānis Eihmanis
Bijis neveiksmīgs šāviens. Vēls, snieg sniegs, un tumsa arī jau klāt. Abi ar Kristeru izrunājam darbības plānu, tiek sabužināta Este, uzlādēta Garmin siksna, pults, sapakotas mantas, un no rīta ar pirmo gaismu dodamies uz vietu. Pirmajā guļvietā asiņu daudz, briežu teļš nogulējis ilgi, tomēr pēc gandrīz desmit minūtēm cēlies un gājis tālāk. Kādu laiku mednieks vēl sekojis, briedis periodiski gūlies un atkal cēlies.
Pilni apņēmības ar Esti dodamies pa pēdām. Sākumā Esti vēl vaļā nelaižu. Este pavadā iet kā pa diedziņu, asinis pārsvarā jau aizsnigušas, bet guļvietās, protams, labi redzamas. Pēc 20 minūšu sekošanas pa vakardienas pēdām sāk zust cerība. To mazliet atjauno brīdis, kad briedis ir uzmetis cilpu un uzkāpis uz savām pēdām, bet tās joprojām ir iesnigušās vakardienas pēdas.
Vietām brieži nopēdojuši tā, ka neko vairs nesaprotu, bet viegli sārts asinspiliens zem svaigi uzsnigušā nakts pūdera apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Turpinām.
Pēc apmēram 15 minūtēm izejam atklātākā vietā, kur nakts sniegs jau tā aizrāvis ciet pēdas, ka nu jau pat Estei acīs lasāma bezcerība. Piesēžu uz celma, mugura slapja, žēl brieža. Vienīgais variants Esti laist vaļā no pavadas un cerēt, ka tieši savainotais briedis ir tuvāko dažu simtu metru attālumā un nevis kāds alnis, kuru Estes deguns noteikti vērtēs nesalīdzināmi augstāk par padsmit stundas vecām un iesnigušām brieža teļa pēdām.
Tā, Este palaista un gaidu. Garmin pultī skatos, kā Este met lokus. Pēc piecām minūtēm jau grasos atsaukt suni, kad pēkšņi atskan rējiens.
Rējiens labs un stabils. Nogaidu apmēram minūti, pa to laiku Este pārvietojusies pavisam nedaudz. Labi, eju klāt, attālums 670 metri.
Vējš tieši no manis, tāpēc gājiens solās būt apmēram kilometru. Pa ceļam ielūztu grāvī, izmērcēju kreiso kāju līdz celim un prātoju, kā šādā salā tas vispār iespējams.
Esmu apgājis vēju, un līdz Estei 250 metri. Sāku klusi lavīties un cenšos kaut ko ieraudzīt. Tieku līdz 100 m un joprojām neko neredzu. Tieku līdz 70 metriem un ieraugu kājās stāvošu briedi un Esti tam priekšpusē. Nu jau prāts mierīgāks, jo briedis, nevis alnis. Puse no uzvaras rokā un prieks, ka nebūs jānakšņo mežā, klausoties, kā Este tur alni, bet janvāris jau gandrīz beidzies, līdz ar to aļņu termiņš arī. Dodos klāt un mēģinu saskatīt ievainojuma pazīmes. Piecdesmit metru attālumā joprojām neredzu ievainojumu un sāku domāt, vai medīt, jo līdz tuvākajam ceļam nepilni divi kilometri. Piesēžu pie koka un vēroju. Galvā miljons domu!
1. Loģiski, ka neievainots briedis gandrīz nekad negaidīs, kamēr suns uz viņu rej. 2. Ja nu tomēr šis nav tas ievainotais teļš, tad ārā tikšu tikai ap vakaru, turklāt tas teļš izmērā vairāk izskatās pēc pērnās goteles.
Pēc dažu minūšu pārdomām plāns skaidrs – iešu klāt un vai nu ieraudzīšu ievainojumu, vai arī briedis mani sajutīs un laidīsies prom.
Tālu nav jāiet, jo pēc desmit soļiem briedis mani pamana un prom ir. Este, protams, arī. Aizeju līdz cīņas vietai cerībā ieraudzīt asinis, un tās tur ir. Tagad dusmas uz sevi, ka nešāvu uzreiz, toties skaidrs, ka ir atrasts pareizais.
Veiksmīgā kārtā pēc 200 metriem Garmin rāda, ka Este ir uz vietas un rej. Eju klāt, pa ceļam vēlreiz samērcēju kreiso kāju.
Fināls kļūst krietni mazāk spraigs. Izskatās, ka briedis garajā naktī zaudējis beidzamos spēkus un tagad nostājies pavisam skrajā priežu mežā, kur man nav nekādas vajadzības iet tuvāk par 100 metriem. Iekārtojos uz paugura, nogaidu izdevīgu momentu un izšauju. Estes rējiens apklust un iestājās miers. Ļauju Estei svinēt viņas uzvaru kārtīgi plucinot briedi. Pārbaudu savu atrašanās vietu, nosūtu koordinātas draugiem un no termosa ieleju sev tēju. Jā, mēs, Homo sapiens, esam patiešām neveikli bez saviem uzticamajiem Canis familiaris, un šo duksi Kristers izaudzinājis lieliski, tāpēc rācijā ziņoju, lai nāk pie mums, jo šeit foto saimniekam ar suni ir obligāts.
MEDĪBAS + PIELIKUMI
JAUNUMS – 2022. gadā komplektā žurnāls “Medības” kopā ar 3 pielikumiem.Abonējot visam gadam, DĀVANĀ mednieka KALENDĀRS un iespēja laimēt bisi FAIR SLX 600 Goose Camo, kalibrs 12/76 1490 EUR vērtībā, balvu nodrošina SIA “Ieroči”. Loterijas atļaujas Nr. 7005. Loterijas noteikumi šeit.
