Lai mazinātu savvaļas medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus, plānots paplašināt medību platības un to rīku klāstu. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien, 14.aprīlī, konceptuāli atbalstītās izmaiņas Medību likumā.
Grozījumus iesniegušie deputāti (Andris Kazinovskis, Mārtiņš Bondars (AP), Jānis Dūklavs (ZZS), Ēriks Pucens (KPV LV), Edmunds Teirumnieks (NA) un Jānis Cielēns (JKP)) skaidro, ka likumprojekts veidots ar nolūku mazināt savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus, ceļot medību efektivitāti – samazinot platības, kurās medības ierobežotas, paplašinot medību rīku klāstu, kā arī novēršot ar informācijas ieguvi konstatētās problēmas.
Grozījumi paredz, ka turpmāk varēs medīt vietās, kur konkrētā pašvaldība būs atļāvusi to darīt, kā arī vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana. Tāpat tas varēs notikt, ja mednieki būs noslēguši savstarpēju vienošanos par reģistrēta medību iecirkņa ārējām robežām.
Patlaban medīt ir aizliegts pilsētu teritorijā, kapsētās un vietās, kur to aizliedz citi normatīvie akti. Tāpat tas ir aizliegts vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona, kā arī aizliegtas nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā.
Paredzēts, ka turpmāk medību iecirkni varēs reģistrēt, ja tajā medību platības nebūs mazākas par 350 hektāriem, ja iecirkni reģistrēs medību tiesību īpašnieks vai to grupa. Ja medību iecirkni reģistrēs medību tiesību lietotājs, to platībām būs jābūt 1000 hektāru lielām. Valdībai būs jānosaka jauna kārtība medību platībām, tostarp par to, kā savstarpēji vienoties par reģistrēta medību iecirkņa ārējām robežām. Tāpat būs jānosaka kritēriji, kā atļauts medīt vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis.
Tāpat plānots paplašināt stirnu un meža cūku medību platību no pašreizējiem 200 hektāriem līdz ne mazāk kā 350 hektāriem.
Izmaiņas paredz, ka turpmāk meža cūku, lapsu un jenotsuņu medībās varēs izmantot siltumu uztverošus tēmēkļus diennakts tumšajā laikā.
Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka pēdējos gados ir būtiski pieaugušas stirnu, staltbriežu un aļņu populācijas un tādējādi arī to nodarītie postījumi lauksaimniecības platībās un mežā, it īpaši tikko atjaunotajās platībās un jaunaudzēs. Līdz ar izmaiņām pilnvērtīgāk tiks apsaimniekotas savvaļas medījamo dzīvnieku populācijas un medību platības, teikts anotācijā.
Likumprojekts ticis pārrunāts starp daļu no Saeimas deputātiem, Zemkopības ministriju un ekspertu darba grupu, kurā ir iekļautas zemes īpašnieku pārstāvošās organizācijas – biedrība “Zemnieku saeima”, Latvijas Meža īpašnieku biedrība un medniekus pārstāvošās organizācijas – Latvijas Mednieku savienība, Latvijas Mednieku asociācija un Latgales Mednieku un Makšķernieku biedrība.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.