Tīri no pieredzes varu teikt – ja nevar trāpīt, jau pēc pirmā šāviena ir vērts braukt uz šautuvi.
Garām var būt dažādu iemeslu dēļ: pārlieks satraukums, nepareiza ieplecošana vai nospiediens, nepareizs attāluma novērtējums, nepamanīts šķērslis, kas var ietekmēt lodes trajektoriju. Iespējami arī dažādi citi iemesli, tajā skaitā šaubas par savām šaušanas prasmēm. Tomēr, ja iepriekš viss ir bijis kārtībā un pēkšņi pilnīgi drošā situācijā nav trāpīts, ir vērts pārbaudīt ieroci.
Es ar savu nakts optiku netrāpīju sešas reizes. Jā. Un tikai pēc tam aizbraucu uz šautuvi. Finansiāli tas izmaksāja pārdesmit eiro vairāk, nekā būtu jāmaksā, ja es pēc pirmā šāviena dotos pārbaudīt, vai viss ir kārtībā ar ieroci un optiku. Tomēr sāls nav naudā, bet par to pēc tam.
Pēc pirmā šāviena Bērzpurvu šautuvē, Edgars Porciks palūkojās monokulārā un pārsteigts teica, ka pat papīrā nav. Devāmies aplūkot mērķi. Izrādījās, ka trāpījums ir 50 centimetrus pa labi, pašā baltās lapas malā. Ieslēdzot tēmēkļa pieregulēšanas režīmu, rādītāji bija X=0 un Y=0.
Ieskaties.lv speciālists Viesturs Arklons uz jautājumu, vai nakts tēmēklis var šādi pats pārregulēties, atbildēja noraidoši: “Daļa klientu piešauj nakteniekus dažādās distancēs. Pēc tam gadās kaut ko sajaukt. Medībās, steigā viņi mēģina kaut ko pārslēgt un netīšām atjaunina iestatījumus. Ir gadījies dzirdēt, ka vecāka modeļa nakts tēmēklis nomet rādījumus, jo pēc manipulācijām iestatījumos īpašnieks nav izgājis ārā no Menu un, kustoties ar ieroci plecā, kāda poga nospiedusies. Autonomi ierīce nevar pati pārslēgties uz citu režīmu vai atgriezties pie rūpnīcas iestatījumiem.”
Tātad kāpēc būtu vērts jau pēc pirmā neveiksmīgā šāviena doties uz šautuvi? Ir trīs iemesli. Nauda, laiks un psiholoģiskais moments. Sava finansiālā vērtība ir ne tikai patronām, bet arī laikam, kas patērēts neveiksmīgajiem izbraucieniem medībās. Savukārt psiholoģiski pēc tik garas neveiksmju sērijas ir grūti nospiest sprūda mēlīti, jo šķiet, ka atkal netrāpīsi. Kamēr atgūsti pārliecību, moments ir pazaudēts un dzīvnieks ir prom. Tādēļ iesaku nekavēties, nemēģināt vēl un vēl, bet uzreiz doties piešaut ieroci. Un pie reizes patrenēties arī!