Pārāk daudz ar buljona un zupu vārīšanu neaizraujos, jo tas prasa daudz laika, turklāt tas, kā buljonu vārīju, rezultātā izskatījās pēc dramatiska čurūdeņa, ko cilvēkiem nevar ne tikai rādīt, bet kur nu vēl dot ēst. Tad kolēģe Sintija Dozberga atklāja, ka buljons ir jāvāra lēnām, jānokāš un jāturpina vārīt uz mazas uguns. Protams, es līdz šim mēdzu uzgriezt lielu liesmu, kārtīgi uzvārīt līdz brīdim, kad viss, kas katlā, kā vulkāna izvirdums sāk gāzties pāri, un tikai tad nogriezu uguni mazāku. Pamēģināju, un Sintijas ieteikums strādāja. Protams, būs šefpavāri, kas pateiks, ka tāpat mana metode nekam neder, bet nu pagaidām man sanāk.
Man nepatīk savārīt lielu grāpi zupas, kas pēc tam piespiedu kārtā nedēļu jāēd. Labāk uztaisīt buljonu, daļu var sasaldēt, bet daļu izmantot, pagatavojot dažādus ēdienus katru dienu. Buljons derēs, ja gribas pagatavot rizoto, sautējumu, dažādas zupas vai tāpat vien padzerties ar zaļumiem. Tad nu pēdējā laikā mana iecienītākā recepte ir vienkārši gaļas zupa.
Sastāvdaļas
Gaļas gabals, kauli buljonam
Dārzeņi
Garšvielas
Pagatavošana
Izņem no saldētavas kādu sen aizmirstu gaļas gabalu, liek katlā, pieliek sīpolu, ķiploku, burkānu, pēdējā reizē pagadījās arī savītusi ingvera sakne. Uzlej ūdeni un uz lēnas uguns vāra ļoti ilgi, teju vai visu dienu. Tā, ka nekad katlā neburbuļo, bet lēni un slinki kustas. Var likt klāt jebko citu, ko sirds kāro. Noputo un turpina vārīt. Pirms izmantošanas, kad gatavs, var nokāst, bet var lietot arī tāpat.
Kad gaļa praktiski krīt nost no kauliem, to noliek atsevišķi, sacep uz pannas ar sīpolu, ķiploku, var arī ar sarīvētu burkānu. Apcep viegli brūnu, liek katlā un uzlej buljonu. Uzvāra kopā ar garšvielām – pēdējā reizē pieliku mazliet sojas mērces sāļumam, liek klāt sāli pēc garšas, es pievienoju aso čili mērci. Var likt arī kartupeļus vai jebko citu, ko gribas zupā. Var pagatavot vienai ēdienreizei, var vairākām.