
Vienmēr gribas pagatavot kaut ko īpašu, ja tuvojas svētki. Šoreiz tas bija 8. marts. Lai arī mūsmājās īpaši pasākumi šajā sakarā parasti netiek plānoti, pieteicās viesi, un tad jau nu izvēles vairs nav. Kaut kā jāsarosās.
Dzinējmedību sezona beigusies jau pasen, bet ledusskapī vēl ir daži skaisti brieža gaļas gabaliņi un daži maisiņi ar gulašam vai kotletēm piemērotiem atgriezumiem. Nu, nevis atriezumiem, bet smuko gabaliņu maliņām, piemēram, ciskas un lāpstiņas daļas. Nolēmu, ka ir jāpagatavo kaut kas nebijis un garšīgs. Varbūt nedaudz pikants, kas zēniem pacels noskaņojumu un uzsitīs asini. Protams, varētu arī kaut ko citu mēģināt pagatavot, bet es atcerējos, kas šī par gaļu. Tā bija tā vecā govs, kuru izdevās nomedīt, viesojoties pie Vaiņodes mednieku kluba. Tā bija vienīgā ziemas diena šoziem, un atmiņas par zilajām debesīm, spožo sauli un sniegu, kā arī par veiksmīgo šāvienu spilgti atspulgosies manā prātā vēl ilgi. Briežu govs bija ļoti veca, iespējams, visi divpadsmit vai trīspadsmit gadi. Un šāviens bija gar pašu koka mizu, pa plecu, tieši vidū starp lāpstiņas un augšdelma kaulu. Jā, skan tāpat kā cilvēka kaula nosaukums un latīniski tie saucas vienādi – Humerus. Tas bija viss, kas bija redzams 70 metru attālumā, ja neskaita govs purnu. Lieki piebilst, cik priecīga es biju, kad sadzirdēju, kā dzinējs līnijā nākamajam medniekam saka, ka atradis briežu govi. Ko no tādas vecas gaļas var pagatavot? Tikai kaut ko sasmalcinātu un ilgi sautētu! Tātad variācijas par gulaša tēmu šoreiz cepeškrāsnī.
Sastāvdaļas
1 kg brieža gaļas
150 g caurauguša kūpināta speķa
2 lieli burkāni
5–6 lielas ķiploka daivas (var arī vairāk)
1/2 saldās paprikas
6 vidēji vai 3 lieli tomāti
Garšvielas; majorāns, melnie pipari, grūstie (sasmalcināti) asie sarkanie pipari, Himalaju melnais sāls, cukurs, lauru lapa, 5–6 kadiķogas
Sviests cepšanai
Pagatavošana
Gabaliņus, ko izvēlējos, varētu samalt kotletēs ar visām dzīsliņām, bet manai iecerei tomēr vajadzēja tīrāku gaļu. Tā nu ķēros pie darba. Pirmkārt, uzasināju filejas nazi. Ar plānu un šauru asmeni ir ļoti viegli atdzīslot gaļu. Work Sharp asināmais mājas apstākļos ir ļoti ērts un lietderīgs. Otrkārt, attīrīju gaļu no dzīslām un plēvēm. Apmēram ceturtdaļa aizgāja atgriezumos – suņiem vakariņās.
Sagriezu visu vienādos klucīšos divu pirkstu biezumā. Sasmalcināju papriku, saspiedu ķiplokus, pievienoju tos gaļai. Tad sekoja visas pārējās garšvielas, neskaitot lauru lapu. Sāls jāliek viena tējkarote uz kilogramu gaļas. Pievienoju augu eļļu un pāris tējkarotes olīveļļas. Daudz olīveni likt nedrīkst, jo tā dod rūgtumu. To sapratu, gatavojot mājās majonēzi. 700 gramu burciņā var būt tikai 2–3 ēdamkarotes olīveļļas. Tad tā garšos labi un piesātināti. Ja pieliksi vairāk, būs rūgta un sīva. Gaļu samaisīju un noliku atpūsties.
Sagriezu tomātus un apcepu sviestā, pievienojot šķipsniņu sāks un pusi tējkarotes cukura. Cukurs ir vajadzīgs, lai līdzsvarotu asos sarkanos piparus. Tomātus drīkst nedaudz piededzināt, bet tas nav obligāti.
Burkānus notīrīju un sagriezu garenās ripiņās. Paņēmu Pirex stikla trauku. Tā dibenu izklāju ar kūpinātā speķa loksnītēm. Ieliku lauru lapu un sakārtoju gaļu šādi: pa perimetru burkānu šķēlītes, vidū gaļas porcija pamīšus ar ceptiem tomātiem, ko ieskauj divas burkānu rindas.
Trauku ar gaļu ievietoju cepampiedurknē un uz trīs stundām cepeškrāsnī. Gulaša sacepums gatavojās trīs stundas 150 grādu temperatūrā. Izņemot ēdienu no cepammaisa, nopriecājos, cik skaists tas izskatījās! Pēc tam izrādījās, ka tas garšoja tikpat labi, kā izskatījās.
No veģetārietes par mednieku jeb, kad domāji, ka esi dabas pazinējs. “Šauj garām!” #271 epizode
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!

Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
