Sastāvdaļas
Aļņa šķiņķa gabals
Ķiploki, ķimenes, sāls, citronpipari, sinepju sēkliņas
Burkāni
Majonēze
Dzērvenes
Pagatavošana
Gaļas gabalu griež spirālveidā, lai sanāk plašāks laukums izklapēšanai.
Visu pārziež ar majonēzi. Iepriekš tā sajaukta ar sāli, pipariem, saspiestiem ķiplokiem, ķimenēm un sinepju sēkliņām.
Gabalam pārber rīvētus burkānus un pārkaisa dzērvenes.
Sarullē, apziež ar majonēzi, liek pīlē bez vāka un 200 grādos cepeškrāsnī cep, līdz izveidojas brūna garoziņa. Tad traukam uzliek vāku un sutina veltni 120–150 grādos nepilnu stundu.
Lai cik arī fantastiska būtu medījuma gaļa, vairāk par vienu ēdienreizi to lietot negribas. Pirmkārt, pagatavošanas princips vairumā gadījumu to padara ļoti sātīgu (saturies, holesterīn!), otrkārt, tā patiešām ir GAĻA un tātad pilnīgi pietiek ar saprātīgu porciju. Tieši tādēļ mana izvēle bieži ir šie divi varianti – lai var paēst kā siltā, tā aukstā veidā.
Tātad aļņa gaļas veltnis. Tas var būt šķiņķa vai arī filejas gabals ar daļu no ribām atgrieztā mīkstuma. Neiemarinēts, bet nedaudz nogatavināts.
Gatavu var ēst ar piedevām, kādas katram garšo vislabāk, bet latvietis taču nevar iztikt bez kartupeļa. Lai sabalansētu cepeša stiprumu ar veselīgumu, kartupeļus, brokoļus un burkānus pagatavo tvaika katlā. Pasniedzot dārzeņiem pārlej sagrauzdētu (pavārgrāmatā teikts – līdz brūnumam savirinātu) sviestu, jo veltnis šmorējas savā sulā un galarezultātā cepešmērci nav no kā pagatavot. Ja vēlas, mērcei var izmantot arī ar tumšo sojas mērci sajauktu majonēzi.
Aukstā ēdiena variantā šā veltņa šķēles ir izcili gardas ar sviestmaizi.