Jau kopš pašas bērnības mani pavadījis vispārpieņemts uzskats, ka medījuma sirds ir sīksta, cieta, pirms gatavošanas to labāk sagriezt mazos gabaliņos, bet pēc tam tā būtu ilgi un kārtīgi jāmērcē, jāsautē. Skatoties medību piedzīvojumu seriālu Meat Eater, ievēroju, ka tajā regulāri gatavo nomedītā dzīvnieka sirdi. Vienkārši apcep uz ugunskura. Bija iespaids, ka kaut kas tāds noteikti būs ilgi un cītīgi jāgremo. Pēc tam kad vienās medībās tiku gan pie aļņu, gan briežu buļļa, nolēmu, ka no to sirdīm jāpagatavo kaut kas cits nekā parastais stroganovs.
Tā, lūk, sagriezu vienu sirdi šķēlītēs, ar dūri vienkārši sadauzīju, ierīvēju ar sāli un pipariem, pārlēju mazliet ar olīveļļu, un viss. Restītēs uz karsta grila cepu apmēram septiņas minūtes no abām pusēm. Pārcept nevajag, bet jāskatās, lai tā nav galīgi jēla.
Tā nu bija pienāca brīdis šo veidojumu, kas smaržoja vienkārši dievīgi, nogaršot. Pirmais kumoss izrādījās pārsteidzošs – sirds mīksta, sulīga un neticami garda. Pēc kāda brītiņa atbrauca arī viesis, ko bija iespējams uzcienāt. Viņa pirmā reakcija – vai tā esot brieža fileja. Liku mazliet vilties cilvēkam, sakot, ka viņš ēd grilētu sirdi. Tā, lūk! Ir iespējams mainīt arī iesīkstējušus stereotipus.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
