Dambriedis (Dama dama) ir plaši izplatīts visā pasaulē, dabiskā vide tam ir Eiropa, bet tas ir introducēts praktiski visos pasaules kontinentos, kur tas jūtas labi. Dambriedis ir vidēja izmēra briedis – bullis ir līdz 160 cm garš, 85 – 95 cm augsts plecos, tipiski sver līdz 100 kg. Govis ir mazākas – līdz 150 cm garumā, līdz 85 cm augstumā, svars līdz 50 kg. Teļi dzimst pavasarī un ir samērā maziņi – ap 4,5 kg. Dzīves ilgums var būt 12 līdz 16 gadi. Ragi ir tikai buļļiem, tie ir plati, lāpstveidīgi. Lāpsta parādās bullim trešajā gadā. Pirmie divi ragi ir stieņveidīgi. Ragus met katru gadu. Riesta laikā buļļi katrs dodas uz savu teritoriju, bet govis var staigāt no viena buļļa pie cita. Pārējā laikā dambriežiem patīk dzīvot baros līdz pat 150 dzīvniekiem.
Dambrieži ir poligāmi, un riests var turpināties pat 135 dienas. Ziemeļu puslodē riests parasti sākas oktobra otrajā daļā, bet dienvidu puslodē – aprīlī. Vienā riesta vietā var savākties mazās grupās, mātīšu vienīgais uzdevums ir šīs vietas apmeklēt, lai pārotos. Tomēr novērota arī netipiska uzvedība, piemēram, harēmu veidošana. Populācijas lielums, vide un citi faktori var ietekmēt to, kādu pārošanās sistēmu izvēlēsies dambriežu bullis. Tāpat kā citiem briežveidīgajiem, dambriežu barā ir noteikta sociāla organizācija, kas ir ļoti atkarīga no apkārtējās vides. Dambrieža dzīvotne tieši ietekmē dzīvnieku bara lielumu. Dambrieži apdzīvo visdažādākos biotopus, bet vislabāk tiem patīk vecāki meži, kur ir gan zāle, gan koki. Vislielākie bari savācas tieši pirms riesta. Pārējā gada laikā buļļi turas atstatus no govīm un teļiem, tomēr nav izslēgtas arī jauktas grupas. Riesta laikā spēcīgākie buļļi izvēlēsies labākās riesta vietas. Šajā laikā buļļi pārstāj ēst un pilnībā pievēršas savu riesta vietu aizsargāšanai, zaudējot līdz pat 17% sava svara.
Grūsnība ilgst 245 dienas, parasti dzimst viens, retumis divi teļi. Govs kļūst auglīga, sasniedzot 16 mēnešu vecumu. Lai gan tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 16 mēnešu vecumā, aktīvi riestot buļļi sāk 48 mēnešu vecumā. Pirms teļa piedzimšanas govs meklē nomaļu vietu un pēc teļa piedzimšanas pie bara atgriežas apmēram pēc desmit dienām. Teļš tiek lielākoties atstāts viens, govs pie tā atgriežas tikai tādēļ, lai to pabarotu. Zālaugus teļš sāk ēst divas līdz trīs nedēļas pēc piedzimšanas. Trīs līdz četras nedēļas pēc piedzimšanas teļš sāk sekot govij un pievienojas baram. Septiņu mēnešu vecumā tiek pilnībā pārtraukta zīdīšana, gada vecumā teļš ir pilnīgi neatkarīgs. Kā jau dzīvnieku pasaulē tas notiek, tēviņiem ir jācīnās par auglīgajām mātītēm.
Ragu un ķermeņa izmērs liecina par buļļa veselību. Dažādām populācijām var veidoties dažādas ragu formas. Parasti spēcīgi buļļi ar saviem ragiem un spēku dižojas, un kaujas var izcelties, ja piekrīt abi pretinieki. Tomēr, ja kāds rags ir nolauzts vai ir kāda ragu deformācija, uzvedība var mainīties un buļļi var kļūt agresīvāki. Daži kādreiz šos briežus sauc par dāmu briežiem, bet šim vārdam arī citās valodās, piemēram, vācu (Damhirsch), ar dāmām nav nekāda sakara. Izrādās, ka latīniski dāma vai damma apzīmē noteiktu brūnās krāsas toni, kas raksturīgs šiem un arī citiem briežiem.
Latvijā iekļauts invazīvo sugu sarakstā, bez noteikta limita un sezonas. Toties citur pasaulē ļoti augsti novērtēts, ļoti iekārojams medījamais dzīvnieks, par kura ragu rotas ieguvi mednieki ir gatavi maksāt gana daudz.
Dambriežu ragus mēra atbilstoši CIC standartiem. Lai trofeja iegūtu bronzas medaļu, buļļa trofejas raga garumam jābūt vismaz 60 cm, acu žuburiem – vismaz 16 cm gariem, savukārt lāpstai jābūt vismaz 30 cm garai, kā arī ap 14 cm platai. Rozetēm jābūt ap 20 cm apkārtmērā. Izžuvušiem ragiem jāsver vismaz 3 kg. Ragiem jāžūst vismaz 30 dienas, pirms tos var vērtēt. Dambriežu ragi iegūst bronzas medaļu, ja tie sasniedz 160 punktus, sudraba medaļu – 170 punktus, zelta – 180 punkti. Trīs dienu medības Maķedonijā bez trofejas izmēra ierobežojumiem maksā no 2350 eiro, trīs dienu tūre uz Krieviju var izmaksāt ap 3000 eiro, savukārt cena Polijā būs mazāka – ap 2000 eiro.