Pagājušā gada novembra izskaņā informējām par traģiskajām medībām Ropažu novadā, kurās piedalījās toreizējais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, ģenerālis Juris Šulte un vēl divi cilvēki. Šajās medībās viens no viņiem gāja bojā, iegūstot nāvējošu ievainojumu. Žurnāla Medības redakcija saņem daudzus mednieku zvanus, taujājot pēc skaidrojuma un papildu informācijas. Ko tieši slēpj un noklusē Ropažu nelaimes gadījuma sakarā, to cenšamies noskaidrot rakstot atklātu vēstuli Iekšlietu ministram Mārim Kučinskim un Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam.
Atklāta vēstule
Iekšlietu ministram Mārim Kučinskim
Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam
Žurnāls Medības saņem daudzus mednieku zvanus un arī vēstules par medībām pagājušā gada novembra nogalē Ropažu novadā, kurās piedalījās toreizējais Valsts policijas priekšnieka vietnieks Juris Šulte un vēl divi cilvēki, viens no kuriem medību laikā guva nāvējošu ievainojumu.
Medniekus uztrauc noslēpumainība, kas apvij šo notikumu. Jebkurā citā gadījumā, arī tad, kad medībās ir gājis bojā mednieks vai ar medībām nesaistīta persona, vai gūti ievainojumi, kā Valsts Meža dienests, tā Valsts policija ir spējusi teju nekavējoties sniegt situācijas analīzi. Iespējams, kādai sabiedrības daļai šī informācija nepieciešama ziņkāres apmierināšanai. Taču medniekiem tā ir svarīga pavisam citu iemeslu dēļ. Mednieki savā vidū un kopā ar pieredzējušiem ekspertiem analizē šādus nelaimes gadījumus un secina, lai nākotnē censtos līdzīgas situācijas nepieļaut, tādējādi saglabājot kāda cilvēka veselību un dzīvību. Līdzīgi kā to dara lidmašīnu piloti pēc notikušajiem nelaimes gadījumiem.
Šoreiz pat notikušā atreferējums plašsaziņas līdzekļos, ieskaitot Valsts amatpersonu izteikumus un iesaistīto personu klusēšana liek domāt par to, ka nelaimes gadījuma patiesie apstākļi tiek apzināto slēpti.
Šāda rīcība met ēnu uz mednieku saimi, jo medībās piedalījās mednieki – tātad daļa no mūsu sabiedrības. Mednieki vienmēr sevi pozicionējuši kā personas, kuras spēj uzņemties atbildību un ir likumpaklausīgi. Ne velti valsts viņiem uztic glabāt šaujamieročus. Jā, mēs visi esam cilvēki un varam kļūdīties, taču vismaz medniekiem būtu jāpietiek drosmes atzīties izdarītajā. Taču vēl lielāku ēnu šī situācija met uz Valsts policiju. Tās amatpersonām jābūt piemēram tam, kā rīkoties pārējiem sabiedrības locekļiem. Tajā skaistā medniekiem. Diemžēl, šobrīd mednieku sabiedrībā valda viedoklis, ka lietas apstākļi tie apzināti slēpti. Tas ir precedents, pēc kura var vadīties personas, kuras vēlas izvairīties no atbildības.
Tāpat pārmetumus saņemam arī mēs, žurnāls Medības. Lūk, visos citos gadījumos mēs spējot sniegt skaidri saprotamu situācijas atreferējumu un analīzi, bet šoreiz klusējot… Acīmredzot, arī mēs slēpjot notikušā apstākļus.
Žurnāls Medības aicina kā Iekšlietu ministriju, tā arī Valsts policiju nekavēties ar notikušā nelaimes gadījuma apstākļu skaidrošanu.
Ar cieņu žurnāla Medības redakcija