Kāds lasītājs atsūtīja fotogrāfiju, ko uzņēmusi medību kamera dzīvnieku pievilināšanas vieta. Attēlā redzams suņveidīgs dzīvnieks un lasītājs jautā, vai tiešām tas ir tas, par ko viņš domā – šakālis?
Ir vairākas pazīmes, kas ļauj atšķirt šakāli no vilka un lapsas. Īsa aste, galvas forma, kažoka krāsa, gaišie vaigi. Spriežot pēc attēla, tas tiešām ir šakālis (Canis aureus). Dzīvnieku pievilināšanas vieta, kas piesaistījusi šo Latvijas dabā pagaidām vēl reto sugu, atrodas Saldus novadā, starp Zirņiem un Vārmi.
Kurzemē arvien biežāk sastop zeltainos šakāļus. Aculiecinieku video
Sugas apraksts
Pamatareāls zeltainajam šakālim ir plašs – no Eiropas dienvidiem un dienvidaustrumiem (Bulgārija un Grieķija) līdz Tuvajiem Austrumiem, Ķīnas dienvidrietumu daļai, Taizemei un Birmai. Novērots Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā, arī Igaunijā. Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka suga jau izplatījusies līdz Nīderlandei. Mainīga izskata suga, kurai nodalītas septiņas pasugas.
Invazīva un jauna suga Latvijā, tāpat arī pārējās Baltijas valstīs. Pirmo reizi nomedīta un piefiksēta pie Jelgavas 2013. gada decembrī, turpmākajos gados iegūti vēl vairāki indivīdi Zemgalē un Kurzemē. Uzskata, ka suga Latvijā ienākusi caur Ukrainu un Baltkrieviju. Tiek pieļauta iespēja, ka Eiropā savvaļā nokļuvuši atsevišķi indivīdi, kas izbēguši no nebrīves.
Šakālis ir visēdājs. Tas ēdīs kritušus dzīvniekus, svaigu medījumu, arī augu valsts barību. Atkarībā no vietas, kurā dzīvo, novēro ļoti lielu daudzveidību un dažādas variācijas uzturā. Pārsvarā medī nelielus zīdītājus un putnus, arī lielu zīdītāju mazuļus. Ēd taupīgi, neapēsto paslēpj aprokot, pēc tam pakāpeniski apēd. Šakālis ir teritoriāls dzīvnieks, pāris ir monogāms uz mūžu. Zeltainais šakālis dzīvo alās. Latvijā praktiski nepētīta suga, bet kamerā fiksēta Ķemeru Nacionālajā parkā.
Tēviņi ir svarā līdz 14 kg, bet mātītes līdz 11 kg. Tēviņi skaustā var sasniegt 50 cm augstumu, mātītes ir mazākas. Galvaskauss ir ļoti līdzīgs dingo un arī koijotam. Zeltainais šakālis, salīdzinot ar vilku, ir mazāks, ar īsākām kājām, īsāku asti, pagarinātu ķermeni, mazāk izteiktu pieri, kā arī ar šaurāku un smailāku purnu. Zeltainā šakāļa kažoka krāsa var būt ļoti dažāda – no gaiši krēmīgi dzeltenas vasarā līdz tumši bēšai ziemā.