Asinspēdu meklēšana ir tikpat viegla, cik sarežģīta. Atkarībā no apstākļiem. Dažreiz pat cilvēks var noiet pa pēdām un atrast ievainoto dzīvnieku, bet citreiz situācija ir tāda, ka pat no ļoti laba suņa šis uzdevums prasa visu spēju un spēku koncentrēšanu.
Kā saka, neviens suns nepiedzimst par Reksi (pieminot slaveno vācu policijas seriāla zvaigzni), un arī medību sunim ir nepieciešami treniņi. Bez šaubām, teju jebkuram sunim var iemācīt iet pa ievainota dzīvnieka pēdām, tomēr gadsimtiem ilga atlase ir ļāvusi cilvēkiem izveidot suņu šķirnes, kas tam ir labāk piemērotas un rāda labāku sniegumu: strādā sarežģītākos apstākļos, ir apveltītas ar labākiem fiziskajiem dotumiem un rakstura īpašībām.
Ir vairāki desmiti visā pasaulē asinspēdu darbam radīto šķirņu. Šis saraksts ietver mums labi zināmos bīglus, igauņu, Latvijas, lietuviešu dzinējsuņus, takšus un mūsu pusē pavisam nedzirdētas šķirnes, piemēram, harierus, tolbotus, plothaundus un citas šķirnes, kas ir sastopamas abās Amerikās, Āzijā vai vēl kur citur pasaulē. Cilvēki ir medījuši vienmēr un visur un ir izveidojuši daudz suņu šķirņu, kas spēj palīdzēt atrast nomedīto vai ievainoto medījumu.
Kuras tad ir tās labākās? Kādas ir to īpašības, un kāpēc vieni suņi ir populārāki, bet citi mazāk izplatīti Latvijā?
Bavārijas asinspēdu dzinējsuns
Tāds ir oficiālais šķirnes nosaukums latviešu valodā. Iespējams, par dzinējsuni to nosauca tādēļ, ka angliski šo šķirni sauc Bavarian Mountain Hound, bet vārds hound asociējas ar dzinējiem. Tomēr angliski vārds hound nozīmē medību suni, īpaši tādu suni, kurš spēj izsekot pēdas. Vāciski šo šķirni sauc Bayerischer Gebirgsschweißhund. Savukārt šajā kontekstā vārdam Schweiß (sviedri – vācu valodā) nav nekāda sakara ar vārdu Schweißhund – asinspēdu suns. Tas tādēļ, ka vācu valodā medību leksika ir ļoti sarežģīta un vārds schweißen nozīmē nevis sviedrēt, bet gan asiņot. Tik daudz par nosaukumu.
Šķirne ir radīta pirms divsimt gadiem, krustojot smagnējo, ar izcilu ožu apveltīto Hannoveres dzinējsuni ar daudz smalkāko un vieglāko Tiroles dzinējsuni un citām šķirnēm. Rezultātā tika radīts mazāks, kompaktāks un veiklāks suns, kas bija ideāli piemērots darbam kalnos.
Bavārietis ir apveltīts ar izcilu ožu, kas ļauj tam izsekot ievainotu dzīvnieku ļoti sarežģītos apstākļos. Šķirnes izcelsmes valstī suņus izmanto kalnu takās, kur nav nekā cita kā šķembas un klinšu atlūzas. Šis suns spēj atšķirt ievainota dzīvnieka, piemēram, brieža, pēdas, pat ja tas ir skrējis kopā ar savu baru. Bavārietis ir spējīgs izsekot ievainoto dzīvnieku divas trīs dienas pēc medībām.
Tāda ir šī suņa oža un šķirnes veidotāju ieguldījums, izmantojot tikai labākos suņus ar lielu darba pieredzi. Jā, teicienam ņemiet kucēnu tikai no darba suņiem ir nozīme. Vecāki nodod savu pieredzi nākamajām paaudzēm ģenētiskajā līmenī. Un tas nozīmē, ka arī sava suņa pilnveidošanā ir jāiegulda laiks un pūles. Bavārietis ir ļoti talantīgs suns ar izcilu ožu, taču tam arī ir jāiemāca izmantot dabas dotos instrumentus pareizi, un tam būs vajadzīgi treniņi. Vairāk par to lasiet mūsu žurnāla publikācijās portālā medibam.lv.
Šķirnes popularitāte
Bavārietis ar gadiem kļūst aizvien populārāks arī Latvijā, jo, neskaitot darba īpašības, šim sunim ir daudz arī citu plusu.
Bavārietim ir lielisks raksturs. Vairākums ir draudzīgi, labi satiek ar citiem suņiem un mājdzīvniekiem, mīl bērnus un ļoti mīlīgi ģimenē.
Šiem suņiem ir ļoti patīkama vilnas krāsa, kas asociējas ar šokolādi, karameli un kafiju. Vilna ir zīdaina, mīksta un viegli kopjama. Suns ir neliels un mājās diezgan mierīgs.
Hannoveres asinspēdu dzinējsuns
Daži avoti apgalvo, ka hannoverietim ir labāka oža nekā Bavārijas asinspēdu sunim, jo tā ir senāka šķirne un ir ilgāk izmantota medībās nekā salīdzinoši jaunais bavārietis. Nenoliedzami, abu šķirņu suņiem ir unikāla, izcila oža, taču neviens nav veicis zinātnisko salīdzināšanu, tādēļ mednieki izvēlas to vai citu suni, vadoties pēc gaumes un personīgiem ieskatiem.
Hannoverietis ir pusotru divas reizes lielāks un smagāks par bavārieti. Kopumā abu šo šķirņu suņu eksterjers ir diezgan līdzīgs – izstiepts ķermenis, gluda vilna, nokarenas ausis.
Visām specializētajām asinspēdu suņu šķirnēm ir nokarenas ausis. Nolaižot galvu pie zemes, ausis savēršas uz priekšu, veidojot tādu kā vairogu ap suņa purnu, kas palīdz koncentrēt smaržas daļiņas ap degunu.
Hannoverietis ir viena no visvecākajām suņu šķirnēm, kas cēlusies no tā dēvētā liamhaunda, kas eksistēja jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos, kalpojot ģermāņu cilšu medniekiem klana tiesību nodibināšanas laikā (apmēram mūsu ēras 500. gadā). Šķirne palika teju nemainīga līdz brīdim, kad deviņpadsmitajā gadsimtā Hannoveres karalistes medību pils iesaistījās šķirnes pilnveidošanā un attīstīja tās izmantošanas metodes.
Hannoverietis ir izcils pēdu darba suns ar ļoti asu ožu, nopietnu raksturu, apveltīts ar lielām darba spējām un uzcītību.
Šķirnes popularitāte
Hannoverieši ir mazāk zināmi Latvijas medniekiem, lai gan tie, kuri ir izvēlējušies šīs šķirnes suni, ir ļoti apmierināti ar tā raksturu un darba spējām. Interesanti, ka izmērā lielāko hannoverieti izvēlas branga auguma mednieki.
Šīs šķirnes suņi, īpaši vīriešu dzimtes dzīvnieki, ir diezgan masīvi, tiem ir vairāk liekās ādas, lielākas lūpas, kas nozīmē arī vairāk siekalu.
Hannoveriešiem mēdz būt problēmas ar gūžas locītavām. Pētījumi rāda (researchgate.net), ka pirms divdesmit gadiem apmēram 20% šīs šķirnes suņu tika diagnosticēta displāzija jeb gūžas locītavas nobīde. Laika gaitā šie rādītāji kritās, pateicoties veselības pārbaudēm un vaislas suņu atlasei.
Bladhaunds jeb Sv. Huberta suns
Bladhaunds ir leģendārs ošņātājs, kura deguns tiek uzskatīts par labāko pasaulē. Arī viena no vecajām Eiropas medību šķirnēm. Šķirne ir cēlusies no Svētā Huberta abatijas mūku izveidotā un medībās izmantotā melni lāsumaino dzinējsuņu bara Beļģijā, Ardēnos. Šie suņi ir slaveni kā izcili asinspēdu un izsekošanas suņi, tos izmantoja gan ievainota medījuma meklēšanai, gan dzenot pēdas noziedzniekiem vai aizmukušiem vergiem. Bladhaundi ir ļoti izturīgi, lieli un spēcīgi suņi, kas vienlīdz labi strādā vienatnē vai barā. Un tiem ir tā kolosālā gaudojošā dziesma, kas tik ļoti saviļņo mednieka sirdi, vien iedomājoties, kā tā skan mežā dzinējmedību laikā! (Šo rakstot, pašai sariesās saviļņojuma asaras acīs!)
Bladhaunda ķermeņa uzbūve, spēcīgās ķepas, ietilpīgais krūškurvis un nesalīdzināmi izcilā oža dod tam iespēju ilgstoši un sekmīgi strādāt pat ļoti sarežģītā vidē. Bladhaunda degunā ir 230 miljoni ožas receptoru, kas ļauj tam izšķirt pat visniecīgāko smaržas daļiņu daudzumu un sekot pa pēdām ļoti lielā attālumā un sarežģītos apstākļos, atrodot meklēto pat zem ūdens. Salīdzinājumam – cilvēka degunā ir pieci miljoni smaržas receptoru, un mēs tiekam uzskatīti par dzīvniekiem ar vāji attīstītu ožu.
Uzziņai
Ardēni jeb Ardēnu kalni, arī Ardēnu mežs (franču: Ardennes, Ardenne) ir kalnu sistēma un mežu masīvs, kas plešas Francijas ziemeļos, Beļģijas austrumos un Luksemburgā.
Šķirnes popularitāte
Bladhaundi ir ļoti inteliģenti un domājoši suņi, mīl ģimeni un ir ļoti draudzīgi, lai arī diezgan spītīgi un patvaļīgi – kā jau dzinējsuņi. Lai arī šis suns ir unikāls, tomēr tā turēšanai ir savas nianses. Tas ir samērā liels, un tam ir daudz liekās ādas, tā mute ražo daudz siekalu… Tomēr cilvēki, kam šādi suņi ir, atzīst, ka ar šo niansi var tikt galā ļoti viegli, laikus noslaukot lielo, mīksto purnu ar dvielīti.
Bladhaundi ir populāri visā pasaulē kā medību un dienesta suņi. Latvijā to nav sevišķi daudz, un tas ir bēdīgi, jo suns ir patiešām izcils gan kā kompanjons, gan kā meklēšanas vai medību suns.
Basets
Pēc skata basets ir pazeminātā bladhaubda versija. Tikpat ādains, ar tikpat garām ausīm un masīvu ķermeni, bet uz takša kājām.
Basethaunds jeb basets ir tikpat sena suņu šķirne kā bladhaunds, un to arī ir izveidojuši mūki, bet viduslaiku Francijā. Mērķis bija radīt izturīgu medību suni, kurš varētu ilgi strādāt sevišķi biezā pamežā un kura deguns būtu tuvu zemei. Par baseta galveno dabisko medījumu tiek dēvēts zaķis, ko šis īskājainais suns ir spējīgs izsekot ļoti lielās distancēs. Jā, baseta izskats ir mānīgs. Patiesībā tas ir ļoti stiprs, izturīgs un uzcītīgs suns.
Šķirnes popularitāte
Baseti ir ļoti, gudri, aizrautīgi un mērķtiecīgi suņi. Tiem ir dzinējsuņiem raksturīgā melodiski gaudojošā balss. Tie gandrīz nekad nav agresīvi un ir ļoti uzticīgi saviem cilvēkiem.
Un tā ir vēl viena šķirne, kas Latvijā nav diži izplatīta. Kāpēc tā? Iespējams, pietrūkst informācijas par šiem suņiem, pieredzes darbā ar tiem vai traucē kaut kādi mīti. Kliedējot tos, jāsaka, ka baseti ir veselīgi, jautri, kustīgi suņi, kas dzīvo līdz 12–13 gadiem un pat ilgāk.
Drathārs jeb vācu asspalvainais putnusuns
Vācu asspalvainais putnusuns ir viena no vispopulārākajām universālajām medību suņu šķirnēm. To radījuši vācu kinologi, izmantojot labākos suņus no asspalvaino šķirņu divīzijas: pūdeļpointerus, šticlhārus un Kortālas grifonus. Šķirnes izveide sākās deviņpadsmitajā un turpinājās divdesmitā gadsimta sākumā. Mērķis bija radīt universālu medību suni, kas izdevās samērā īsā laikā.
Drathāram ir putnusuņiem raksturīgā putna meklēšanas maniere un stāja, norādot uz medījumu. Tas ir piemērots lauka, sila un ūdensputnu medībām, zaķu un lapsu medībām, izsekojot pa pēdām, dzinējmedībām, asinspēdu darbam un visu sugu pazaudētā medījuma meklēšanai. Diemžēl mūsu valstī lielākoties šo universālo medību suni izmanto tikai dzinējmedībās un retu reizi uz pīlēm. Tajā pašā laikā mērķtiecīga un vispusīga apmācība paver ikvienam medniekam šī suņa universālā pielietojuma iespējas, kas patiešām ir pārsteidzoši plašas. Viena no drathāra unikālajām īpašībām ir tā vilna, kas ir ūdensnecaurlaidīga un aizsargā suni pret ievainojumiem meža biezoknī, ledus radītajām traumām un daļēji pret dzīvnieku kodumiem. Tā kā tā ir utilitāra vispusīga vācu medību šķirne, tai piemīt tikpat izcilas mācīšanās spējas. Drathārs ir lieliski piemērots asinspēdu darbam, taču suņa dabisko spēju pilnveidošanai un darba iemaņu precizēšanai tomēr būs vajadzīgs treniņš. Īpaši, ja mednieks vēlas, lai suns spētu sekot pēdām vairākus kilometrus jebkādos apstākļos. Universālo šķirņu suņi patiešām ir plaši pielietojami, taču cilvēka uzdevums ir iemācīt, kas tieši un kādos apstākļos tiek no suņa gaidīts.
Popularitāte
Drathārs ir viena no vispopulārākajām medību suņu šķirnēm pie mums un citur Eiropā! Suns ir gudrs, viegli apmācāms, gatavs strādāt savam saimniekam līdz spēku izsīkumam, tas ir apveltīts ar izcilu ožu, darba spējām un intelektu. Drathāra raksturs var būt diezgan pasmags, tādēļ ir vajadzīga socializācija ar cilvēkiem, suņiem un mājdzīvniekiem, taču tā darba spējas un azarts atsver visu. Plus šī suņa ķermenis ir ļoti izturīgs, veikls un lielām slodzēm piemērots.
Jagdterjers
Maziņš, muskuļains, nenogurdināms un ļoti uzticams. Kas tas ir? Jagdterjers! Šī ir viena no jaunākajām medību šķirnēm, kuras izveide sākās pēc Pirmā pasaules kara beigām. Tās pamatā ir četri melni lāsumaini medību terjeri, kuri, kā apgalvoja šķirnes pamatlicēji, cēlušies no tīršķirnes foksterjeriem. Piejaucot vecā angļu asspalvainā un Velsas terjera asinis un veicot ļoti stingru suņu atlasi, Vācijas kinologiem izdevās nostiprināt jaunās šķirnes pazīmes samērā īsā laikā. Pirmais Vācu jagdterjeru klubs (Deutscher Jagdterrier-Club e.V.) tika dibināts jau 1926. gadā!
Vēl viena vāciešu radīta universālā medību šķirne, kas nosedz tos darbības lauciņus, kur drathārs nav izmantojams. Piemēram, medības alās. Jagds ir pietiekami neliels, lai ielīstu pat lapsas alā, un gana drosmīgs, lai cīnītos ar āpsi. Daļai šķirnes suņu ir iedzimtas iemaņas, lai izvilktu dzīvnieku no alas.
Jagdterjers ir izmantojams putnu un mazā medījuma medībās, meklēšanai un pienešanai, asinspēdu darbam, kažokzvēru medībās un dzinējmedībās. Vienīgie ierobežojumi, ar kuriem saskaras šie suņi un viņu īpašnieki, ir dabiskie apstākļi, kurus suns nevar pārvarēt sava nelielā izmēra un svara dēļ, – dziļš sniegs, ļoti aizaugušas ūdenstilpes.
Popularitāte
Skaita ziņā absolūtākais topa medību suns mūsu valstī un daudz kur citur, ja neskaita laiku šķirņu suņus. Jagdterjeri Padomju Savienībā nonāca kā trofejas suņi Otrā pasaules kara laikā, kļūstot par šķirnes populācijas pamatlicējiem tā brīža lielvalstī. Vēlākajos gados ļoti reti izdevās ievest jagdus no Eiropas. Tas un citi aspekti ietekmēja šķirnes kvalitāti. Joprojām liela daļa cilvēku Latvijā un citās bijušajās PSRS republikās ir pārliecināti, ka jagdterjers ir neprātīgs berserks, kas plosa visu, ieskaitot saimnieku.
Vienlaikus šķirnes standartā ir rakstīts, ka, jā, tas ir drosmīgs, cietu raksturu, dzīvelīgs un temperamentīgs un reizē viegli socializējams un apmācāms suns, kam nav raksturīga bailīga vai agresīva uzvedība.
Pareizi audzināts jagdterjers labi sadzīvo ar citiem suņiem un mājdzīvniekiem. Tas ir draudzīgs un ļoti daudzpusīgs suns, izmantojams visu veidu medībās, suņu sportā un citās aktivitātēs. Elegants un viegli kopjams, tas ir lielisks ģimenes loceklis un medību kompanjons!
Talsos atklāta pneimatiskā šautuve! Kāpēc vajadzīga? “Šauj garām!” reģionālās ziņas no Talsiem
Abonē žurnālu Medības!
