Kurš gan nav dzīvē sastapies ar šādu situāciju – aši jāiekurina plīts, kamīns vai brīvā dabā ugunskurs, bet tas nekādi negrib izdoties. Te skaliņi par raupju, te žagariņi valgi, arī avīzes gabaliņš niecīgs, un sērkoki drūp cits pēc cita…
Gribu padalīties ar savu atklājumu – varbūt daudziem zināmu –, kas nu jau vairākus gadus man šo lietišķo uzdevumu padara viegli paveicamu.Sācies gada tumšākais laiks, kad mūsu mājokļos omulībai itin bieži tiek dedzinātas sveces. Tās izdeg tik dažādi – pat mazajām tējas svecītēm trauciņa dibenā paliek plēksnīte neizdeguša parafīna, bet no lielajām svecēm šis atlikums ir daudz brangāks.
Tad nu nevajag paslinkot vai, vēl labāk, likt pie darba ģimenes mazākās čaklās rociņas, un, skat, sezonas laikā paprāva burciņa piepildīsies ar smaržīgiem un krāsainiem sveču gabaliņiem. Tāds trauks izskatās pat ļoti dekoratīvi, bet ne tas ir galvenais.
Kad ķersieties pie prometejiskā darba – uguns iegūšanas, katrreiz mazu šķipsniņu apmēram tējkarotes apjomā ievīkstiet papīra gabaliņā vai, ja tāda laukmalē nav, vienkārši ierīvējiet koka gabaliņos, un tie, ievietoti malciņas viducī, sparīgi degs, nedzisīs un, pilēdami uz pagalītēm, tās iesaistīs procesā. Tikai jāatceras sveces kriksīti pastāvīgi turēt āra jakas kabatā.
