Trofeju vērtēšana droši vien ir viens no senākajiem sacensību veidiem. Cilvēks medī kopš tiem laikiem, kad šis lepnais nosaukums mūsu senčiem vēl nebija piedēvējams. Kaut kādā cilvēces attīstības posmā medījums vairs nebija tikai pārtika. Tas kļuva par prestiža apliecinājumu. Prestiža pamatā bija mednieka spēja nomedīt lielāko, spēcīgāko dzīvnieku. Te arī meklējami trofeju vērtēšanas pirmsākumi, vai ne?
Tikai tad ekspertu lomā bija ciltsbrāļi, kaimiņu cilšu labākie mednieki un kareivji. Tagad cilvēki mācās, lai iegūtu tiesības novērtēt medību trofejas standartizētu sistēmu ietvaros un tas vairs nav tikai prestiža jautājums. Tā tiek iegūta nozīmīga informācija par medījamo dzīvnieku populācijām un to kvalitāti reģionā, valstī, pasaulē.
Trofeju vērtēšanas sistēmas
Pasaulē pastāv divas populārākās medību trofeju vērtēšanas sistēmas. Tā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) izstrādātā metodika un Starptautiskā safari kluba (SCI) sistēma. Tā tiek izmantota lieto Āfrikas dzīvnieku trofeju novērtēšanai, kā arī komercmedībās, lai iespējami ātri novērtētu nomedīto dzīvnieku un noteiktu maksu par trofeju.
Trešā ir Boone and Crockett club Ziemeļamerikas trofeju vērtēšanas sistēma. Šo klubu 1887. gadā dibinājis ASV prezidents Teodors Rūzvelts. Eiropā pamatā vadās pēc CIC metodikas, kas tapusi, pateicoties ungāru medību žurnālistam Herbertam Nadleram. Viņš pirmais aprakstīja staltbrieža ragus, izmantojot konkrētu, paša sastādītu mērījumu formulu. Starptautiskajā medību izstādē Berlīnē 1937. gadā formula tika papildināta un apstiprināta CIC. Pēc astoņpadsmit gadiem pilnveidota, tā turpmāk kalpoja trofeju vērtēšanas ekspertiem visā Eiropā un citur. Kad tika konstatēts, ka dažu kritēriju vērtēšanā vairākas valstis aizvien tālāk atkāpjas no kopējā standarta un tādēļ rodas grūtības rezultātu salīdzināšanā, 2009. gadā tika veikta sistēmas pamatīga revīzija un atjaunošana.
Kas ir CIC?
Starptautiskā medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komiteja ir politiski neatkarīga bezpeļņas organizācija, kuras galvenie mērķi ir ietverti nosaukumā. Lai tos sasniegtu, CIC popularizē ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, savvaļas dzīvnieku un dzīvotņu saglabāšanu, vietējo kopienu un tradīciju saglabāšanu, ieskaitot medības visā to daudzveidībā. CIC veic lielu zinātnisko un izglītojošo darbu, uzsverot, ka tikai ilgtspējīga dabas resursu izmantošana, zināšanu krāšana, kontrolētas medības un cīņa ar malumedībām ļaus saglabāt dabas bagātības nākamajām paaudzēm.
CIC trofeju vērtēšanas sistēma
CIC sistēmai ir sava struktūra. Trofeju vērtēšanas padome koordinē Vecāko starptautisko ekspertu un sertificēto CIC ekspertu darbu, kuru uzraudzībā strādā nacionālās kategorijas vērtētāji. Viņu rīcībā ir CIC izdota eksperta rokasgrāmata. Tā ir pieejama organizācijas mājaslapā, kur iespējams aplūkot šī brīža aktuālo versiju. Tiesa gan, to var lietot tikai eksperti, kuriem ir sava parole ieiešanai tiešsaistē. CIC ir arī sava trofeju vērtēšanas datubāze.
CIC Trofeju vērtēšanas sistēma (CIC Trophy Evaluation System) ir radīta, lai novērtētu dažādu medījamo sugu dzīvnieku trofejas, uzkrātu informāciju un salīdzinātu parametrus. Mērījumu veikšanas un uzskaites noteikumi vada trofeju ekspertus viņu ikdienas darbā. Sistēma izveidota, lai trofejas novērtētu pēc vienādiem parametriem, bet iegūtos datus varētu salīdzināt pa gadiem, reģioniem un valstīm, konstatējot izmaiņas un trofeju kvalitātes fluktuācijas. Informācija par trofeju vērtēšanas rezultātiem, kas glabājas centrālajā birojā, pagaidām ir pieejama tikai pēc pieprasījuma.
Latvijā ir viens vecākais starptautiskais CIC eksperts Jānis Baumanis un septiņi CIC sertificēti trofeju vērtētāji. Viņi ir tiesīgi oficiāli novērtēt Latvijā medījamo dzīvnieku trofejas un piešķirt punktus. Šiem ekspertiem visi pašu veiktie vērtējumi ir jāievada CIC datubāzē. Līdz šim nebija noteikts, cik bieži vērtētājiem jāpiedalās izstādēs vai cik trofejas jānovērtē, taču katrus trīs gadus viņiem ir jāapstiprina sertifikāts. Šobrīd notiek diskusija, un, visticamāk, darba rezultativitāte un kvalitāte būs kā kritērijs, novērtējot ekspertu atbilstību amatam, stāsta Latvijas Mednieku savienības (LMS) vadītājs, vecākais starptautiskais CIC eksperts un Latvijas Medību trofeju vērtēšanas nacionālās komisijas valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
Būtiski jaunumi vērtēšanā
CIC trofeju vērtēšanas sistēma nav statiska. Piemēram, nesen ir mainīta žubura definīcija. Proti, pēc CIC dalībvalstu ierosinājuma var tikt mainīti dažādi trofeju vērtēšanas kritēriji. Viens no trofeju vērtēšanas pamatprincipiem ir šaubu gadījumā vienmēr pieņemt lēmumu par labu trofejai, palielinot, nevis samazinot piešķiramos punktus. Agrāk, uzskaitot staltbrieža un aļņa raga žuburus, par tādiem tika uzskatīti visi izaugumi, kas ir garāki par diviem centimetriem un kuru pamatne ir šaurāka nekā garums. Pēc izmaiņām žubura definīcijā gadījumos, kad žuburs ir garāks nekā divi centimetri, bet pamatne ir platāka par kopējo garumu, tiek meklēta vieta, kas ir zemāk par diviem centimetriem no žubura virsotnes un kur platums ir mazāks nekā žubura garums līdz šai vietai. Ja šādu vietu izdodas atrast, žuburs tiek ieskaitīts.
Nākamais jauninājums, kas ieviests pēdējo gadu laikā, pavēris iespēju medniekiem, kuriem izdevies nomedīt staltbriedi ar nestandarta trofeju. CIC metodikas ietvaros iepriekš netika vērtēti ragi, kam iztrūkst divu no pamata elementiem, piemēram, ragiem nav viena vidus žubura un viena pirmā acu žubura vai abu vidus žuburu, bet tagad tiks mērīti arī šādi ragi. Tikai īpaši netipiski ragi netiks novērtēti, stāsta CIC sertificētā trofeju vērtētāja Līga Jansone, skaidrojot CIC novitātes.
Piemēram, vērtējot staltbrieža ragus, kur abiem ragiem nav vainaga, lai noteiktu H2, kas ir raga stieņa apkārtmērs zem kroņa, mērījuma punktu nosaka pa vidu starp vidus žuburu un stieņa galu.
Vai, ja abiem ragiem trūkst vidus žubura, tiek mērīta tievākā vieta starp acu žuburiem un vainagu un šis mērījums tiek izmantots divas reizes – gan kā augšējais, gan apakšējais stieņa apkārtmērs.
Briežu vainaga novērtēšanai tagad ir izstrādāta precīzāka tabula ar žuburu skaitu, sadalījumu pa garumu klasēm, cik punktu jādod, bez nekādām atkāpēm, pielaidēm un pārpratumiem.
Viens no būtiskākajiem jauninājumiem CIC trofeju vērtēšanas praksē ir saīsinātā trofeju žūšanas perioda ieviešana. Agrāk trofejām, kuras vērtējot tiek svērtas, no trofejas sagatavošanas brīža līdz vērtēšanai bija jāpaiet vismaz trim mēnešiem, bet tagad ir jānogaida tikai viens mēnesis, un tas attiecas uz visiem trofeju veidiem. Tā doma ir tāda, skaidro Līga Jansone, dzīvnieku nomedījot, trofeja ir dabiski mitra. To apstrādājot, tā vēl vairāk piesūcas ar ūdeni un iegūst lielāku svaru. Agrāk bija jāgaida trīs mēneši, lai varētu iesniegt ragus vērtēšanai.
Pēc ierosinājuma saīsināt šo periodu tika veikts pētījums. Vairāki desmiti vienlaikus novārītu trofeju tika novietoti vienā telpā vienādos apstākļos. Katru otro dienu visus ragus svēra un rūpīgi pierakstīja iegūtos rezultātus. Pirmajās divās nedēļās svars kritās ātri, trešajā un ceturtajā nedēļā svara samazināšanās palēninājās un nostabilizējās. Turpmāk svara svārstības bija minimālas atkarībā no gaisa mitruma telpā.
Apkopojot šī pētījuma datus, CIC tika pieņemts lēmums mainīt šo nogaidīšanas periodu no trim uz vienu mēnesi. Tādēļ pieredzējušais trofeju eksperts Jānis Baumanis norāda, ka trofejas svars lielā mērā ir atkarīgs no tā, kur tā ir glabājusies. Tie ragi, kas ir stāvējuši mitrā pagrabā, mēnesi pēc novārīšanas tik un tā būs ievērojami mitrāki par tiem, kas ir glabāti dzīvoklī ar centrālapkuri.
Vērtējot buku trofeju, ir ieviestas izmaiņas pieskaitījumos par žuburu garumu. Tagad par katru sānu žuburu, kura garums pārsniedz piecus centimetrus, dod puspunktu (maksimāli divi punkti kopā). CIC pirms trim gadiem pieņēma lēmumu izņemt no atzīto trofeju saraksta vilka un lūša ādas. Tas darīts tādēļ, ka ādas ir pārāk viegli mākslīgi palielināt – pastiept. Konstatēt šādu iejaukšanos ir grūti, bet kontrolēt praktiski neiespējami. CIC neatbalsta šādas manipulācijas. Līdz ar to trofejas no saraksta izņemtas. To vērtēšanas metodika un kritēriji ir saglabājušies, Latvijā eksperti turpina vērtēt šīs ādas, un viņiem ir tiesības piešķirt medaļas par tām.
Pirms četriem gadiem tika palielināts punktu skaits, kas ir jāsasniedz vilku trofejai – galvaskausam, lai iegūtu medaļu. Līga Jansone skaidro, ka līdz šim paradoksālā kārtā nepieciešamais punktu skaits bija ļoti zems. Pat neliels vilks varēja sasniegt bronzas medaļas slieksni. Tagad punktu skaits ir palielināts un, lai iegūtu medaļu par vilku, jānomedī pieaudzis eksemplārs.
Vēl viens jaunums skar to dzīvnieku trofejas, kur tiek vērtēts galvaskauss. Agrāk, ja vaiga kaula loks bija nolūzis vai bojāts šāviena brīdī, galvaskausu nevērtēja. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem vērtēšana ir iespējama. Mērījums tiek veikts, izmantojot to, kas ir palicis pāri no vaiga kaula. Līmēt vai citādi piestiprināt iztrūkstošās detaļas nav atļauts. Par visiem jaunumiem CIC informē vecākos ekspertus, un viņi pēcāk izklāsta visu pārējiem kolēģiem savā valstī, piemēram, kādas reģionālās trofeju izstādes ietvaros rīkojot seminārus.
Kā tiek ierosinātas izmaiņas kritērijos
Trofeju vērtēšanas padomes sanāksmēs piedalās vecākie starptautiskie eksperti no dalībvalstīm, stāsta Jānis Baumanis. Šobrīd pasaulē tādu ir 50. Ja kādai valstij ir ideja par izmaiņām trofeju vērtēšanas standartos un paņēmienos, šīs valsts pārstāvji paši vai kopā ar kolēģiem no citām valstīm raksta pieteikumu un idejas pamatojumu. Pirms sanāksmes šis ierosinājums tiek izsūtīts visām dalībvalstīm, un tuvākajā trofeju vērtēšanas padomes sēdē tas tiek apspriests. Ne vienmēr tas ir vienas sanāksmes jautājums. Dažreiz jauninājumu pieņemšana var prasīt vairāk laika.
Kā kļūt par trofeju ekspertu
Galvenais ir interese un vēlēšanās. Pretendentam ir jāvēršas pie Latvijas Medību trofeju vērtēšanas nacionālās komisijas. Tās sastāvā ir visi eksperti, vērtētāji un asistenti, kā arī vienkāršie interesenti, kuriem nav kategorijas, bet kuriem tā ir sirdslieta.
Var iestāties biedrībā un piedalīties izstādēs. Ja cilvēks ir nolēmis kļūt par trofeju vērtētāju, viņam būs jānoklausās vienas dienas kursi, kur tiek izrunātas pamata lietas par vērtēšanu. Katram būs pieejami materiāli, pēc kuriem mācīties. Agrāk tie bija kopētie materiāli no dažādiem avotiem, tagad ekspertiem un kandidātiem ir pieejama CIC izdota rokasgrāmata krievu un angļu valodā. Kļūstot par CIC ekspertu, grāmatu var apskatīt arī internetā, kur tā tiek nekavējoties rediģēta, ja tiek pieņemtas kādas izmaiņas.
LMS vadītājs uzsver, ka teorijas apgūšana ir tikai daļa apmācības. Topošajam ekspertam ir jāpiedalās vērtēšanas komisiju darbā, esošo ekspertu vadībā izstādēs pašam jāvērtē trofejas. Procesā eksperti māca kandidātus, skaidro, rāda. Pie eksāmeniem pielaiž pēc vecākā eksperta rekomendācijas. Latvijā uz vietas var iegūt asistenta un nacionālā eksperta kategoriju. Ja ir vēlēšanās iet tālāk un iegūt CIC sertificētā vērtētāja diplomu, atkal nepieciešama vecākā starptautiskā eksperta rekomendācija. Ar to pretendents piedalās CIC organizētos kursos ar eksamināciju noslēgumā.
Kā pieteikt izstādi
Mednieku kluba pārstāvim, kad ir nolemts rīkot trofeju izstādi savā reģionā, vispirms ir jāsazinās ar Jāni Baumani, lai noskaidrotu finansēšanas iespējas no Medību saimniecības attīstības fonda (MSAF), stāsta J. Baumanis. Protams, jāpiesakās laikus, lai izstādes finansēšanas projektu var iekļaut nākama gada pieteikumā. Pirms izstādes tiek nolemts, kurš no ekspertiem dosies uz turieni. Viņš savāc vērtētāju komandu, organizē vērtēšanu, kataloga informācijas ievadīšanu.
Klubam ir jāsaorganizē telpas, trofeju atgādāšana un izvietošana, bet pēc izstādes arī savākšana. Jāsadrukā diplomi un jāpasūta medaļas. Pēc tam kad trofeju vērtēšana ir pabeigta un visi dati ievadīti, kataloga informācija tiek nodota klubam. Ar to ekspertu darbs uz vietas ir pabeigts. Izstādes rezultāti tiek iekļauti kopējā Latvijas Medību trofeju vērtēšanas komisijas datubāzē. Ja izstāde tikusi finansēta no MSAF, tās rezultāti tiek pārkopēti datu nesējā un nodoti Zemkopības ministrijai.
Ar ko sākas trofeju izstāde
Medību trofeju izstādes pamatā rīko LMS. Vispirms, ja trofeju mērīšana notiks saskaņā ar CIC metodiku, viss tiek saskaņots ar starptautiskās organizācijas vadību, stāsta CIC sertificētā vērtētāja Līga Jansone. Tiek izziņots izstādes datums. Medniekiem trofejas ir jāved pirms izstādes atklāšanas, lai ekspertiem pietiktu laika tās nomērīt. Izstādes atklāšanas dienā visām medaļām un punktiem jau jābūt piešķirtiem. Katrai izstādei raksta savu nolikumu, kurā tiek paredzēti nosacījumi. Atkarībā no norises vietas un prognozējamā trofeju daudzuma, tiek uzlikti zināmi ierobežojumi. Piemēram, šajā konkrētajā izstādē drīkst nodot tikai trofejas, kas ir iegūtas konkrētajā reģionā.
Ja ir bažas, ka telpas būs par mazām vai gaidāms ievērojams gribētāju pieplūdums, tiek uzlikti laika ierobežojumi, piemēram, vērtēšanai var vest tikai tās trofejas, kas nomedītas pēdējo divu, trīs, piecu gadu laikā. Trofeju izstāžu pamatmērķis ir novērtēt konkrētā reģiona trofeju kvalitāti. Ir arī izstādes, kur nav nekādu ierobežojumu. Tādās var redzēt arī senas, no šķūnīšiem un bēniņiem izvilktas trofejas, kas līdz šim nav tikušas vērtētas, skaidro L. Jansone. Medniekiem jāatceras, ka vienreiz novērtētu trofeju atkārtoti uz vērtēšanu neved.
Reizi trijos gados notiek valsts mēroga trofeju izstāde. Izstāde tradicionāli notiek Jaunmoku pilī, kur mednieki ved labākās Latvijas trofejas. Kā atzīst Jānis Baumanis, lielā valsts izstāde kļūst aizvien populārāka. Zīmīgi, ka iepriekš tā notika reizi piecos gados, bet tagad ir nepieciešamība rīkot to biežāk. Jau pirms 2018. gada izstādes rīkošanas tika nolemts, ka pieņemtas tiks tikai pēdējo trīs gadu laikā kopš iepriekšējās izstādes nomedīto dzīvnieku trofejas. Visticamāk, pie šī principa Latvijas Medību trofeju vērtēšanas nacionālā komisija arī turpmāk pieturēsies. Par papildu ierobežojumu noteikšanu vēl netiek lemts, taču šo tēmu plānots pacelt kādā no nākamajām sēdēm, atklāja Jānis Baumanis. Iespējams, nākotnē Jaunmoku izstādē mednieki tiks aicināti iesniegt jau novērtētas trofejas, kas ieguvušas tikai sudraba un zelta medaļas. Tas ļautu skatītājiem pilnā mērā izbaudīt skaistāko no mednieku guvuma, nelaužoties cauri visai trofeju gūzmai.
Ko vērtē Latvijā
Latvijā pēc CIC metodikas tiek vērtētas šādas medību trofejas: aļņu, staltbriežu, stirnāžu ragi, mežakuiļu ilkņi, vilku, lūšu, lapsu, āpšu un jenotsuņu galvaskausi. Novērtēšanu veic Latvijas Medību trofeju vērtēšanas nacionālā komisija, kurā darbojas medību trofeju eksperti, kas saņēmuši atbilstošu CIC kvalifikācijas sertifikātu. Pēc CIC metodikas tiek vērtētas arī vilka un lūša ādas, taču tās vairs nav CIC atzīto trofeju sarakstā.
Ekspertu komisija
Ekspertu komisija ir visi tie vērtētāji, kuri strādā pie trofeju mērīšanas konkrētajā izstādē. Tā tiek sasaukta strīdīgos vai neskaidros gadījumos, piemēram, ja ir iesniegta īpaši savdabīga trofeja un ir jāizlemj, vai tā ir mērāma vai iekļaujama izstādē kā interesants objekts. Ja kāda no ekspertu komandām, vērtējot kādu konkrētu trofeju, nevar vienoties par pareizāko pieeju, arī tiek lūgta kolēģu līdzdalība un viedoklis.
Domstarpības ar trofejas īpašnieku
Šādas situācijas mēdz gadīties, atzīst eksperte Līga Jansone. Visbiežāk trofejas īpašnieks vēršas pie LMS vadības. Ja mednieku iebildumi par ekspertu vērtējumu ir pamatoti, strīda gadījumā ikviena no trofejām tiek pārmērīta. Arī eksperti ir cilvēki, un, rakstot, pārrakstot mērījumu rezultātus, mēdz gadīties pa kādai neuzmanības kļūdai. Sevišķi lielajā trofeju izstādē Jaunmoku pilī, kur eksponātu skaits pārsniedz tūkstoti. Ja tā ir ekspertu kļūda, tā tiek novērsta, atzīst Līga Jansone. Trofeju īpašnieku iebildumi mēdz būt arī nepamatoti. Piemēram, ja izaugums uz raga neietilpst nevienā no minētajām kategorijām, tad eksperti arī pēc pārmērīšanas neieskaitīs to kā žuburu, lai cik neapmierināts būtu trofejas īpašnieks.
Krāsas uzlabošana
Vienīgās manipulācijas ar trofejām, kas ir atļautas un neietekmēs ekspertu spriedumu, ir krāsas atjaunošanas līdzekļu izmantošana. Visbiežāk tās ir eļļas, kas piešķir ragiem spīdumu, bet nenokrāso tos.Krāsot ragus ir aizliegts. Tas, vai staltbrieža vai stirnas ragi ir krāsoti, gandrīz vienmēr noskaidrojas uzreiz. Ekspertiem ir savi paņēmieni, kā to konstatēt. Ja izrādās, ka mednieks ir tonējis vai krāsojis ragus, par krāsu būs 0 punktu, sacīja Līga Jansone, piebilstot – ja medniekam ļoti gribas ragus krāsot, ieteicams tomēr pagaidīt, līdz trofeja ir novērtēta.
Diskvalifikācija
Vistipiskākā lieta ir trofejas mērcēšana. Lai palielinātu svaru, trofeja tiek turēta ūdenī, un par to pienākas diskvalifikācija. Šoreiz vaicāta, kā eksperti nosaka, vai trofeja ir pabijusi ūdenī, Līga Jansone atbildēja, ka ne visus noslēpumus vajadzētu atklāt. Ir bijuši gadījumi, kad mednieki mēģina palielināt trofejas svaru, izmantojot citu pieeju – ielīmējot vai ieliekot kaut ko galvaskausā. Dažreiz tas ir netīši, un tādā gadījumā diskvalifikācija netiek piemērota. Esot dzirdēti nostāsti no senākiem laikiem, ka mednieki ir urbuši caurumus ragā un pildījuši tur svinu, taču pēdējā laikā mednieki ir kļuvuši apzinīgāki, un šādi pārkāpumi sen nav konstatēti.
Eksperta darbs
Iesniedzot savu trofeju vērtēšanai, mednieks sniedz personisko informāciju – vārdu un uzvārdu, kā arī nosauc trofejas iegūšanas gadu un vietu. Kad beidzas trofeju iesniegšanas termiņš, sabrauc ekspertu komisija, sadalās komandās un sākas skrupulozais vērtēšanas darbs. Visbiežāk komandā ir trīs cilvēki, no kuriem vismaz viens ir CIC sertificēts vērtētājs vai vecākais eksperts. Konkrētu principu, pēc kādiem tiek veidotas ekspertu komandas, nav. Visiem ir jāspēj kvalitatīvi novērtēt jebkura Latvijas medījamā dzīvnieka trofeju. Tajā pašā laikā, ja izstādē strādā pietiekami daudz ekspertu un ja ierodas kāda komanda, kas iepraktizējusies vērtēt kādu konkrētu trofeju veidu, piemēram, mežakuiļa ilkņus, tad viņi pie tā arī strādā. Visi mērījumi tiek nekavējoties pierakstīti uz papīra vai uzreiz datorā.
Tālāk ar informācijas nosūtīšanu CIC ir nedaudz sarežģītāk. L. Jansone atklāj, ka katrai valstij ir gadiem ilgi veidotas trofeju izstāžu rezultātu datubāzes. Iestājoties CIC, atklājas, ka šīs datubāzes nav savietojamas ar centrālo. Šādi notika arī ar Latviju. Nav iespējams eksportēt tabulas un rezultātus no mūsu datubāzes uz centrālo. Visi rezultāti tiek saglabāti Latvijas Medību trofeju nacionālās komisijas datubāzē.
Akvārijs un bīdmērs. Mērinstrumenti
Eksperta instrumentu arsenālā ir ne vairāk kā piecus milimetrus plata metāla vai plastikāta mērlente. Platāka nedrīkst būt, jo tas ietekmē trofeju mērīšanas rezultātu. Mērlentes garums ir no viena līdz diviem metriem, jo atsevišķās situācijās ar metru nepietiek, skaidro Līga Jansone. Otrs instruments ir bīdmērs. Mehāniskais vai elektroniskais.
Eksperta rīcībā jābūt arī divu veidu svariem. Lielie staltbrieža trofeju svēršanai. Un mazie bukiem. Lielo svaru precizitāte ir līdz 10 gramiem, bet mazajiem līdz vienam gramam. Akvārijs vai cita tilpne ir nepieciešama buka ragu tilpuma noteikšanai. Līga Jansone skaidro, ka mazos buka trofejas svarus nostiprina virs ūdens rezervuāra. Pašu trofeju piekarina pie svariem un uzmanīgi iemērc ūdenī līdz rozešu apakšai. Pēc tam matemātiski iespējams aprēķināt trofejas tilpumu, kas ir viens no būtiskākajiem stirnāža ragu vērtēšanas kritērijiem. Pie aļņa ragiem noder arī balta papīra lapa un krīts, ar ko veic atzīmes, nosakot žuburu pamatnes un dažādus atskaites punktus. Krīts ir ļoti parocīgs, jo ir viegli notīrāms un neietekmē trofejas stāvokli.
Mežakuiļa ilkņu novērtēšanā tiek izmantots šablons jeb trafarets, ar ko nosaka ilkņu formas pareizību.
Trofeju noformēšanas knifi
Eksperte Līga Jansone uzsver, ka aļņa trofeju var novērtēt arī izbāznim, jo šie ragi nav jāsver. Savukārt brieža, buka un dambrieža ragiem, ja paveicies tādu nomedīt, ir jābūt viegli noņemamiem no dēlīša un pieliekamiem atpakaļ. Pretējā gadījumā tos nevarēs novērtēt. Nedrīkst izmantot tādas skrūves, kas pēc dēlīša atvienošanas paliek galvaskausā, jo tad svaru rādījums nebūs objektīvs.
Sagatavojot buka trofeju, ir vērts atturēties no tās apzāģēšanas. Atstājot visu augšžokli ar zobiem, var cerēt iegūt nedaudz, Līga Jansone uzsver, nedaudz vairāk punktu. Ja trofeju atstāj visu nezāģētu, tad no trofejas svara atņem briedim 700 g, bukam 90 g (vidējais svars augšžokļa daļai, kas standarta zāģējumam būtu nozāģēta nost). Normālais jeb standarta zāģējums – no galvaskausa pamatnes caur acs dobuma vidu uz deguna pamatni. Tad neko neņem nost. Ja nozāģēti tikai zobi augšžoklim, no svara atņem 500 g briedim, 65 g bukam. Nedrīkst aizmirst arī par cieņu pret trofeju un pret ekspertiem. Iesniedzamajam objektam ir jābūt kārtīgi apstrādātam un sagatavotam.
Skaidrs, ka pēc mērījumu veikšanas diezgan bieži ir jāmazgā rokas, stāsta L. Jansone, taču nebūtu vēlams nodot ne līdz galam iztīrītus galvaskausus ar smadzeņu paliekām, kas smird pēc maitas. Šādu trofeju izskats nav no labākajiem, un tas rada iespaidu par mednieka cieņas trūkumu pret trofeju. Vizuālās noformēšanas prasību no ekspertu puses nav, jo tās neietekmē vērtēšanu
Vairāk lasiet žurnāla Medības janvāra numurā
