Kā noteikt stirnāžu vecumu, to vērojot? Ir vairāki kritēriji, bet šoreiz izmantosim vācu mednieku grāmatās izmantotās metodes. Protams, neviena no metodēm nav 100 % precīza, ir jāvērtē aina kopumā, jāskatās uz dzīvnieka uzvedību un citiem faktoriem, lai nonāktu pie galīgā lēmuma – medīt, nemedīt, taupīt.
Šeit vairāku gadu garumā filmēti stirnāži un Lindas Dombrovskas novērojumi. Visprecīzāk gan vecumu var noteikt pēc nomedīšanas, aplūkojot zobus. Tādēļ ieteicams vispirms dzīvnieku pavērot, nobildēt, noteikt aptuveno vecumu, bet pēc nomedīšanas aplūkot zobus. Tādā veidā var veidot foto bibliotēku, kas ļaus ar laiku noteikt vecumu jau lielākoties pēc ārējām pazīmēm. Vienmēr ir kāda novirze no normas un kļūdas iespēja, bet no kļūdām ir jāmācās. Nav vienas burvju atslēgas vai formulas, kas ļaus ar 100 % precizitāti noteikt dzīvnieka vecumu, jo ir jābūt dabā, jābūt medībās un jāvēro dzīvnieki, lai saprastu, kas ir kas.
Video. Stirnāžu selekcija. Vecuma noteikšana pēc ārējām pazīmēm
Stirnāžiem ar izteikti sarkanbrūnu nokrāsu ņem vērā šādas pazīmes:
1) lāsums ap degunu – tipisks, labi redzams, neliels trijstūris, gaišāks apmatojuma laukums virs melnā purna;
2) pieres laukums – daļa starp iedomātu savienošanās līniju starp ausīm un acīm. Kazlēnam ir pelēkbrūna galva ar izteikti gaišāku nokrāsu uz kakla. Labi pamanāmi mazo radziņu aizmetnīši, kas parādās novembrī vai decembrī (skatīt 1. attēlu). Viengadīgam buciņam seja uzkrītoši vienkrāsaina, tumša, daļēji izceļoties tumšai krāsai. Jaunā kaziņa ir mazliet košāka un vairāk līdzinās kazlēnam (skatīt 2. attēlu). Divgadīgiem stirnāžiem ir izteikts pusmēness formas laukums ap degunu, kas spilgti izceļas, kā arī tumšs plankums uz sejas, ko ļoti viegli pamanīt (skatīt 3. attēlu). Jaunajiem āžiem gaišais plankums ap degunu vairs nav spilgti balts, bet gan mazliet pelēcīgs. Tas veidojas virzienā uz augšu līdz pat acu līnijai (skatīt 4. attēlu). Vidēja vecuma bukam lāsums ap degunu izskatās it kā netīrāks, tas veidojas uz augšu. Blāvi pelēki loki ap acīm atgādina brillēm līdzīgu formu. Plankums uz sejas kļuvis blāvāks, kas ir daļēji redzams, kā tumšs laukums starp ragu rozetēm (skatīt 5. attēlu). Veciem stirnāžiem robeža starp sejas un deguna plankumiem ir pilnīgi izzudusi. Sejas tumšais plankums zaudējis savu krāsu. Galva kļuvusi vienkrāsaini gaiša vai gaiši pelēka (skatīt 6. attēlu).