medniekstāsti

Intars Jurģis: “Lai medības saprastu, ir jānāk uz mežu”

Piedzīvojums ar sezonas pirmo ruksi. Eva Šafranska: “Jutu, ka kopā ar mani dreb viss tornītis”

Raitis Onužāns: “Neesmu tālas šaušanas atbalstītājs”

Mārcis Holenders: “Vectēvs, mani pacēlis rokās, paskatījies un pateicis, ka es būšot mednieks”

Voldemārs Streļķis: “Medību dieviete man ir vēlīga, ja no rīta esmu nodzinis bārdu”

Medniekstāsts. Kā medīt briežu bulli, bet nomedīt vilku

Medniekstāsts. 10 masti pa tukšo, jeb kā Medības medīju

“Nepatīkami braukt pa mežu, redzēt kraukļus, pēc tam ziņot PVD inspektoram un ņem rokās lāpstu…”

Gvido Semjonovs: “Es medīju tur, kur dzīvoju, un dzīvoju tur, kur medīju!”

“Vilks bija aptuveni divdesmit metru attālumā no manis…” Piedzīvojums ar pirmo nomedīto vilku

Labākais suns dzinējmedībām, mīti par paklausību un pāris medību stāstu

“Medības un Zemessardze ir lojalitāte vīrišķībai.” Saruna ar Andi un Viktoru Žeikariem

Latvijā nomedī kašķainu vilku ar lodes traumētiem zobiem

Kad desmit gadus veca meitene ierodas mājās ar briežādu… Un kā aizsākās Tavas medību gaitas?

Medību piedzīvojums. Kā iecelt auto lielu mežakuili

Niknie dzīvnieki. Kad bebri noskaidro attiecības

Mednieku jociņi…

Jānis Liepiņš: “Alkatīgam medniekam gadījies, ka gaļas vietā mugursomā salikti akmeņi”

Joki un medniekstāsti #3. Aizkadri

Linards Počs: “Nomira krusttēvs, atstāja mantojumā bisi. Tā man parādījās bise un iespēja tajā ko iegravēt”