Citāti
– Gints Āboliņš: “Cik tās pīles ir noindējušās pa šiem gadiem no laika, kad izgudroja skrotis? Sodīt vajag tādus, kuri piecus batonus baltmaizes izbaro pīlēm, no tās maizes pīles atmet kājas easy!”
– Jogita Berce: “Katram savs, viens nevar sagaidīt, kad varēs iet staltbriežos un aļņos, cits gaida pīļu un zosu atklāšanu. Es no otrajiem!”
– Aldis Stabulnieks: “Jo vairāk tērauda munīcijas mitrājā, jo resnāki un apmierinātāki jenoti.”
– Jurģis Turkopolis: “Meitai trīs gadi (gandrīz četri). Jā, braucu vakarā medībās, mājās notika skandāls, kāpēc viņa nevar braukt līdzi. Apsolīju uz buku sezonas atklāšanu paņemt, un tas bija mans vienīgais attaisnojums uz nākamajām reizēm. Pienākot sezonai, devāmies apsolītajās medībās un, noejot nepilnu kilometru, pamanījām buku ar ļoti nesimetrisku galvas rotu, kurš ejot pieklibo. Aptupāmies, visu izrunājām, kas un kā notiks, un tikai pēc meitas piekrišanas raidīju šāvienu. Arī pēc tam visu izrunājām, un bērns saprot, kāpēc to darām. Pat bērnam nav jādomā, ka viņa gaļas gabals šķīvī ir uzradies no veikala vai mistiski parādījies.”
Anticitāti
– Anonīms: “Mednieki rūpējas par dzīvniekiem? Baro, lai nogalinātu! Ir nu gan rūpes! Mežs ir dzīvnieku mājas! Mednieki mīl dzīvniekus caur bises stobru.”
– Anonīms: “Bet kopumā mednieki mūsdienās vairs nav tādi mednieki kā mana vectēva laikos. Es zinu medniekus, kuri katru nedēļu medī. Viņiem pilnas saldētavas, gaļu nav kur likt un tirgo vai atdod citiem. Kāda tur izdzīvošana? Tīra izklaide.”
Kā medības mainīja dzīvi? Arvids Baumanis – īpašais 200. epizodes viesis. “Šauj garām!” #200 epizode
Abonē šeit:
12 numuri + 3 pielikumi
12 numuri bez pielikumiem
Oktobra numurā par to kā legalizēt medījumu