Rubrikā Mēneša citāti un anticitāti oktobra (2022) numurā, dažas labas pērles no sociālajiem tīkliem.
Citāti:
– Anonīms: “Normāls mednieks pālī nedodas medībās. Ja nespēj sevi kontrolēt, tad ne tikai alus nav jādzer, bet arī medībās labāk neiet.”
– Kārlis Šube: “Ja jūs zinātu, cik daudz mednieki iznes no meža citu visādus mēslus bez visādām depozītu sistēmām, ko tur atstāj tūristi, ogotāji un vienkārši kretīni… Principiem te nav vietas!”
– Guna Zariņa: “Es saviem bērniem mācu, ka medības ir dabīgs gaļas iegūšanas process, bebrādas mums ir uz dīvāna. Kas ir pats interesantākais, vasarā uz tām nav karsti, bet ziemā ir silti.”
– Uģis Lībietis: “Lielā sabiedrības daļā nav ne mazākās izpratnes, ko mednieki dara. Es faktiski arī nezinu, kā šo izpratni radīt, jo apzinos, ka sabiedrība pat necenšas uzklausīt loģiskos argumentus. Ļaušana izteikties pretējai pusei, turklāt bieži vien ļoti agresīvi, pat ļauni noskaņotai, ir mūsdienu informācijas telpas vājā puse.”
– Georgijs Jevsikovs: “Stereotips par mednieku kā vientuļu meža veci ir pat ļoti nepamatots. Mednieki ir visur, un viņi ir sabiedrībā ļoti cienīti cilvēki.”
Anticitāti:
– Anonīms: “Vai nu dieniņ, mednieki vairs nekož medībās? Kas tālāk? No rīta saule rietumos lēks?”
– Anonīms: “Bērni ir jābaro, neizmantojot citas dzīvas radības vai vismaz dodot viņiem iespēju. Medniekiem parasti acis deg, runājot par šaušanu, tas ir slepkavošanas instinkts.”
– Ints Goze: “Pie mums zemnieki sūdzas, ka vilki uzklūp suņu sargātām aitām aiz žoga. Taču vilki savairojas, jo mednieki, no kuriem daļa ir arī zemnieki, kas saņem kompensācijas par pārnadžu postījumiem, tos neatšauj pietiekami daudz, lai vēlāk būtu vēl vairāk ko šaut. Nav viss tik vienkārši.”