Citāti:
– Artis Čukna: “Šķīvīšu šaušana ir patīkama slimība, ko nav vēlme izārstēt.”
– Oskars Keišs: “Kamēr Eiropas zosu populācija pieaug eksponenciāli, skatos, ka komentāros ļaudis satraucas par to, ka zosis tiek lietderīgi izmantotas. Vairums lauksaimnieku ir sprukās, jo augošā zosu populācija prasa ēst. Pie tam rudens ir pavisam normāls un atļauts laiks zosu medībām.”
Anticitāti:
– Jānis Cīmiņš: “Stāsts nav par medībām vai par bildēm. Stāsts ir par Jūsu lepnumu, ka nomedītas 14 zosis. Gaļas krājumi ziemai trūcīgai ģimenei vai nogalināšanas prieks? Tiešām nomedītas aiz vajadzības ēst? Nekādi nespējat savu ēdienkarti bez 14 zosīm saplānot?”
– Anonīms: “Medībās ir tā kā sanāk… Ideāli ir nomedīt, bet, ja nesanāk līdz galam nomedīt, nākas ķerties pie noslaktēšanas.”
– Anonīms: “Salīdzināt medību nelaimes gadījumus ar avārijām? Transports gluži nav salīdzināms ar šauras sabiedrības daļas brīvā laika pavadīšanas veidu un hobiju. Nāksies vien pārskatīt un šo to ierobežot, ja pat pieredzējis mednieks var sašaut savu biedru, rupji pārkāpjot noteikumus.”
– Raivis Vilūns: “Katru gadu nelaimes gadījumi medībās. Pagaidām pēdējos gados viens otru sašauj, bet nu, ja paši savējos neatpazīst, kāda ir cerība, ka nejaušam sēņotājam vai pārgājienā gājējam reiz lodes nesvilps garām?”
– Anonīms: “Vispār jau aitu audzētājam jāuzņemas atbildība par dzīvniekiem saviem, nevis jāveļ vaina uz vilku, suni vai zagļiem. Tiešām nevar turēt labu palīgu un draugu suni? Pat nav jāiet ārā, lai pēc suņa balss saprastu, par ko kreņķis.”