Raksta kāds žurnāla lasītājs: “Sveiki! Vai vulverīns, jeb ārmija vēl pastāv Latvijā? Jo šodien pa dienu pa zālienu manā lauku sētā nogāja garām, diemžēl nepaguvu nofotogrāfētu, jo biju parāk pārsteigts, ieragot tādu dzīvnieku.”
No Eiropas dienvidiem tiņi jeb āmrijas izzuda 19. gadsimtā vajāšanas un mežu izciršanas dēļ. Eiropā ir apmēram 2200 tiņu, no kuriem 1400 dzīvo Krievijā, 400 Zviedrijā, 200 Norvēģijā, jaunākie dati liecina par to, ka Somijā ir teju vai 400 tiņu. Sibīrijā varētu būt vairāk nekā 18 000 tiņu. Pēdējie divi tiņi Latvijas teritorijā tika nomedīti 1875. un 1876. gadā. Pēc 100 gadiem viens tinis Latvijā atkal tika novērots 1973.–1974. gadā Dzedrupē pie Engures ezera.
Bieži vien cilvēki sajauc tini ar jenotsuni, varbūt pat āpsi, bet ar to mazāk. Ir ļoti niecīga iespēja, ka žurnāla lasītājs patiesi redzēja tini. Tinis būs daudz reižu lielāks par jenotsuni. Tinis var svērt līdz pat 18 kg, jenotsuns vasarā svērs ne vairāk par 6 kg, bet ziemā var svērt līdz pat 12 kg. Pēc pirmā acu uzmetiena, tiešām šos dzīvniekus var sajaukt.
ASV tiņiem piešķir aizsargājamas sugas statusu
Pēdējos desmit gadus savvaļas sugu pētnieki pastiprināti pievērsušies tiņu izpētei, bet pagājušā gada nogalē 48 ASV štatos tam piešķirts aizsargājamas sugas statuss. Šāds lēmums pamatots ar klimata pārmaiņu rezultātā izzūdošām dzīvotnēm, kas ir šai sugai piemērotas. Tas nozīmē, ka vietās, kur šis aizsargājamas sugas statuss ir spēkā, būs aizliegtas tiņu medības. Vienīgais izņēmums varētu būt gadījumi, kad tinis nejauši iekļūst likumīgi uzstādītā slazdā, kas paredzēts citu sugu medīšanai. Citādi pārkāpējiem tiks piemērots sods līdz pat 45 tūkstošu eiro apmēram, atsevišķos gadījumos arī cietumsods. Jāpiemin gan, ka sugas stāvoklis nav vienāds visā Ziemeļamerikā. Piemēram, Kanādā tiņu populācija ir stabila un tos ir atļauts medīt.
Interesanti fakti par tiņiem
– Lai arī tinis pirmajā mirklī vairāk atgādina nelielu lācīti, taču patiesībā tas pieder sermuļu dzimtai un ir radniecīgs caunām, āpšiem un seskiem.
– Latvijā savvaļā tinis pēdējo reizi manīts pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Engurē. To novērojuši divi Engures medību saimniecības darbinieki, kas tobrīd pārvietojušies ar laivu. Tinis peldējis blakus laivai, bet, kad vīri to centušies sagūstīt, tas ar zobiem sašķaidījis aira galu.
– Vai tinis daudz ēd? Tā latīniskais nosaukums ir Gulo gulo. Tulkojot no latīņu valodas, gulo latviski nozīmē rīma.