Noteikti daudzu mednieku sapnis ir doties kāda eksotiska dzīvnieka medībās ārpus Latvijas robežām. Vēl jo vairāk – noteikti arī nogaršot to, ja gaļa ir gardi pagatavota. Taču kura medījuma gaļa ir visgardākā? Protams, kārtīgs latvietis apgalvos, ka nav nekā labāka par brieža gaļas kotletēm vai karbonādēm, taču jāsaprot, ka eksotika dažkārt var pārsteigt pat ļoti pozitīvi. Tāpēc šoreiz apkopoju TOP 9 gardākos eksotiskos un ne tik eksotiskos medījumus.
Skaistākais briedis pasaulē – aksis
Daudzi mednieki un dabas pētnieki plankumaino aksi atzīst par visskaistāko briedi tā izteikti raibā kažoka dēļ. Šis augumā samērā nelielais briedītis dabiski mīt Irānā, Nepālā un Šrilankā un ticis introducēts arī Teksasā. Ļoti iecienīta un augstvērtīga ir šī brieža gaļa, tai ir izteikti maiga un saldena garša, ne velti tā tiek atzīta par visgaršīgāko medījumu. Gaļai nav specifiska aromāta, un tā jau apstrādāšanas brīdī rosina apetīti. Vēl jo vairāk – šī gaļa garšos pat tiem, kas apgalvo, ka viņiem brieža gaļa negaršo.
Lielākā antilope Āzijā – Indijas antilope (Nilgai)
Indijas antilope ir lielākā antilope Āzijā. 1920. gadā 13 Indijas antilopes pirmo reizi tika ievestas Teksasā. Šobrīd Indijas antilopju populācija izaugusi līdz 50 000 īpatņu, un tas ir mednieku iecienīts medījums. Indijas antilopju medības ir aizraujošas un prasa lielu pacietību. Pēc tam kad dzīvnieks noskatīts, pie tā jādodas kājām. Attālums līdz dzīvniekam var būt pat kilometrs, turklāt šāviens jāveic 100 līdz 200 metru distancē. No Indijas antilopes muguras daļas iespējams pagatavot gardus steikus. Gaļas garša līdzinās angusa un aļņa krustojumam. Tā ir liesa, tai nav izteiktās marmora struktūras, kā tas varētu būt citiem liellopiem. Tā ir garda gan cepta, gan grilēta, gan vītināta. Nobaudot to vienreiz, gribēsies vēl un vēl.
Zobenragu orikss – atdzimis gluži kā fēnikss no pelniem
Zobenragu orikss 2000. gadā tika pasludināts par izmirušu un tika iekļauts Sarkanajā grāmatā. Taču, pateicoties tam, ka Teksasā šo dzīvnieku audzēja nebrīvē, to izdevās veiksmīgi introducēt atpakaļ tā dabiskajā vidē Ziemeļāfrikā. Šī dzīvnieka medības ir nudien aizraujošas un izaicinošas. Mednieki nereti apgalvo – jo grūtāk nomedījams dzīvnieks, jo labāk garšo tā gaļa. No šī dzīvnieka gaļas iespējams pagatavot daudz dažādu ēdienu, taču nekas nespēj pārspēt steiku, kas gatavots no šī dzīvnieka filejas. Varētu šķist, ka tuksnesī dzīvojoša dzīvnieka gaļa būs liesa un sīksta. Patiesībā tā ir maiga, aromātiska, ar izteiktām zemes notīm.
Dižantilope
Dižantilopes savulaik bija izplatītas mežos un savannās viscaur Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Palielinoties cilvēka apdzīvotām vietām un darbībai un līdz ar to samazinoties dižantilopēm piemērotai dzīves videi, tagad suga sastopama tikai pusē no bijušā izplatības areāla. Dižantilopes reintroducētas daudzos medību rančo un privātajās zemēs Āfrikas dienvidos (sevišķi Dienvidāfrikas Republikā). Introducētas arī Namībijā ārpus to vēsturiskā areāla. Teju katrs mednieks kaut reizi dzīvē ir iedomājies, cik lieliski būtu nomedīt šo apbrīnas vērto dzīvnieku. Taču vēl lieliskāk ir to nogaršot. Dižantilopes gaļa ir pārsteidzoši gaiša, mazliet marmoraina, turklāt ar izteiksmīgi saldām notīm. Vislabāk to pagatavot uz oglēm, turklāt, tai cepoties, izplatās aromāts, kas liek domāt, ka tiek karamelizēts cukurs. Gaļas izteiksmīgo garšu noteikti izcels sarkanvīna mērce.
Japānas briedis jeb Mandžūrijas sika
Mandžūrijas sika briedis ir tikai nedaudz mazāks par staltbriedi. Tā saknes meklējamas Austrumāzijā, Taivānā un Japānā. Mūsdienās tas introducēts arī daudzviet citur pasaulē. Varētu šķist, ka visu briežu gaļa garšo vienādi, bet tā nebūt nav. Protams, gaļas struktūra ir līdzīga staltbrieža gaļai, tomēr tā ir tumšāka un nedaudz saldāka. Vēl jo vairāk – tai nav nekādas pēcgaršas. Tā nav cīpslaina, ir maiga un aromātiska. No Mandžūrijas sika brieža izdosies pagatavot lielisku cepeti, steiku, burgerus un pat pastrami.
Dambriedis
Dambrieža gaļa pēc garšas ļoti līdzinās melnastes brieža gaļai, tā ir krietni maigāka par staltbrieža gaļu, turklāt ļoti rosina apetīti. Iespējams, dambrieža gaļa nav tik populāra kā akša gaļa, tomēr tā konkurē ar staltbriedi. Katrs šī dzīvnieka gaļas gabals garšos lieliski, ja tiks grilēts. Pats galvenais ir to nepārcept, lai gaļa pēc pagatavošanas joprojām būtu maigi rozā.
Garna
Garnas izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu. 20. gadsimtā sugas populācija strauji samazinājās, un 2003. gadā Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) tai piešķīra gandrīz izmirstošas sugas statusu. Arī šī antilope tika introducēta ASV un Argentīnā. Garna ir samērā neliela antilope, un tās muguras karbonādi iespējams apēst vienā piegājienā. Tai ir ļoti bagātīga garša – izteiksmīgāka nekā citiem eksotiskajiem dzīvniekiem, un to varētu raksturot kā brieža un jēra krustojumu. Garnas gaļa ir samērā blīva, taču, pareizi pagatavota, tā ātri vien pazudīs no pusdienu galda.
Zebra
Ne velti multiplikācijas filmā Madagaskara lauva Alekss zebru Mārtiju uzlūkoja kā gardu steika gabalu. Tas patiesi būs gardākais steiks, kādu jebkad būsi baudījis. Zebra ir dzīvnieks, ko liela daļa sabiedrības pielīdzina zirgam. Turklāt zebru ēšanas kultūra Āfrikā atšķiras, citviet tās iekļaušana ēdienkartē ir tabu, bet daudzviet to pagatavo fenomenāli gardi. Zebras gaļu varētu pielīdzināt liellopa un izslavētajai marmorgaļai. Tā ir pārsteidzoši maiga un sulīga. Nobaudot pareizi pagatavotu zebras gaļu, uzdosiet sev jautājumu, kāpēc labākie steiku restorāni visā pasaulē neizvēlas pasniegt tieši zebras gaļas steikus. Ja ir plāns doties uz Namībiju antilopju medībās, tad ir vērts apmeklēt restorānu, kurā pasniedz zebru.
Domesticētais Āzijas ūdens bifelis
Noteikti jautāsiet, kā kaut kas tik liels un ar tik biezu ādu varētu iekļūt TOP 9 gardāko eksotisko dzīvnieku sarakstā. Bet jāatzīst, ka no ūdens bifeļa gaļas gatavots cepetis, burgeri un vienkārši cepta gaļa garšo pasakaini. Arī ūdens bifeļa steiks ir gards, taču tas nebūt nav tāds kā liellopu gaļas steiks. Gaļa ir daudz blīvāka un liesāka, tajā nav tik daudz tauku.
Secinājumi par eksotisko dzīvnieku izmantošanu pārtikā
Mūsdienās arī Latvijas veikalu plauktos ir pieejams liels klāsts dažādu eksotisko dzīvnieku gaļas, taču daudz interesantāk ir ko tādu iegūt medībās. Nereti vietējie iedzīvotāji atsakās ēst kādu konkrētu medījamo dzīvnieku, labs piemērs ir garna, un tas nav nekas neparasts. Nereti par medību dzīvniekiem tiek domāts vien kā par trofeju un tie tiek ignorēti kā pārtikas avots.
Es ieteiktu riskēt, censties vienmēr pagaršot dažkārt dīvaino vai atšķirīgo. Tikai tādā veidā rodas izpratne par gaļas īpašību dažādību.