Šādi eksemplāri ir sastopami retāk nekā stirnu āži ar parūkas ragiem!
Kādam medniekam Latvijā izdevies nomedīt stirnu kazu ar ragiem līdzīgu veidojumu uz galvas. Trofejas īpašnieks padalījās ar sava veiksmīgā medījuma fotogrāfiju sociālajā tīklā Facebook, bet viņa dēls, mednieks Jānis P., pastāstīja par tās dienas notikumiem.
“Stirnu nomedīja tētis. Tajā dienā savācāmies trīs mednieki. Medību vadītājs pastāstīja, kur jāiet. Mēs ar tēvu bijām netālu viens no otra. Tētis aizgāja pa kreisi, es pa labi. Starp mums bija kādi 800 metri,”savu stāstu iesāk Jānis.
Tajā vakarā uz lauka, ko bija izraudzījušies mednieki, ganījās vairākas kazas un buki, taču dzīvnieki bija diezgan tramīgi. Lēnam sācis krēslot, un tad jaunākais mednieks izdzirdējis šāvienu. “Kā jau pieredzējis mednieks sapratu, ka ir trāpīts. Šāva apmēram 80–100 metru attālumā. Es pabeidzu savu apgaitu un braucu pakaļ tētim. Apsekojām šāviena vietu, sapratām, ka trāpījums ir, tikai atrast nevarējām. Izrādījās, ka tētis bija pagājis garām. Tad nu piegājām pie medījuma kopā un ieraudzījām šos interesantos radziņus. Nopriecājāmies, ka nomedīts tik īpašs āzis. Uzlikām savilcēju un braucām apstrādāt medījumu.”
Tikuši līdz medniekmājai un sākuši medījuma apstrādi, abi konstatēja, ka tas nebūt nav āzis. Ārējās pazīmes liecināja, ka tā ir mātīte, bet ar ragiem. Daudz retāka un unikālāka trofeja nekā buks ar parūku vai trim ragiem.
Līdzīgi kā tēviņiem ar parūku ragiem arī šajā gadījumā anomālijas iemesls var būt hormonālās izmaiņas. Kaut kādu iemeslu dēļ šīs stirnu mātītes organismā izstrādājies nedabiski daudz vīrišķo hormonu, kas izraisījis ragu veidošanos.
Saskaņā ar kādu slovāku zinātnieku pētījumu kazas ar ragiem var iedalīt trīs kategorijās:
– stirnas ar samērā attīstītu ragu pamatni un rozeti, kam ir fizioloģiski izveidojušies un notīrīti ragi;
– stirnas ar klasiskiem parūkveida ragiem;
– stirnas ar nenotīrītiem ragiem (ragi pilnībā vai daļēji klāti ar samtu), ko var nodēvēt par pārejas formas anomāliem ragiem.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol Jānis Ozoliņš sacīja, ka šādas anomālija pamatā var būt gan hormonālie traucējumi, gan ģenētiskas izmaiņas un abi šie iemesli ir saistīti, jo hormonu veidošanās iet roku rokā ar iedzimtību. “Diez vai var būt tā, ka kāda kaza piektajā vai sestajā dzīves gadā pēkšņi tiek pie ragiem. Lai tie veidotos, ir jābūt priekšnosacījumiem. Stirna ir to pārnadžu sugu sarakstā, kur ragi ir tikai tēviņiem. Un es uzskatu, ka ragu rota pieder pie primāro dzimuma pazīmju kompleksa. Stirnu ragu veidošanās sākas jau pirmajā dzīves pusgadā. Līdz ar to šādai kazai ir jāpiedzimst ar atbilstošām galvaskausa kaulu struktūras izmaiņām, kas ļaus audzēt lielākus vai mazākus radziņus,” skaidroja zinātnieks, piebilstot, ka ragu esamība nav uzskatāma par hermafrodītisma pazīmi.
Hermafrodīts (grieķu: Hermaphroditos) ir organisms ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm.
Stirnu mātītes ar ragiem un stirnu tēviņi bez ragiem jau iepriekš minēti literatūrā, taču par šo parādību biežumu zinātniski apstiprinātu datu nav. Oslo universitātes zinātnieks Atle Misteruds veicis pētījumu, kurā apsekojis vairāk nekā simt mednieku nomedītas stirnu kazas.
Norvēģijā veiktajā pētījumā par to, cik bieži stirnu kazām var būt ragi, noskaidrots, ka ragu aizmetņi bijuši 6% (trīs indivīdiem) no 50 sievišķā dzimuma kazlēniem, vairāk vai mazāk attīstīti ragi novēroti 6,9% (diviem indivīdiem) starp 29 pusotru gadu vecām mātītēm, 0% no 20 divarpus gadu vecām kazām un 14,8% (četriem indivīdiem) no 27 stirnu kazām vecumā virs trīsarpus gadiem. Pētījuma laikā tika konstatēta tikai viena stirnu kaza, kam bija izauguši īsti ragi. Starp tajā pašā laika posmā nomedītajiem 85 stirnu tēviņiem tikai vienam divarpus gadu vecam bukam ragu nebija.