2022. gada 29. septembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu Grozījumi Ieroču aprites likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 18. oktobrī. Saskaņā ar minētajiem likuma grozījumiem Latvijas nepilsoņi un pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušās personas no 2022. gada 18. oktobra vairs nav tiesīgas iegādāties, glabāt un izmantot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus. Līdz ar to Valsts policija minētajām personām vairs neizsniedz medību, sporta un pašaizsardzības ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas. Izņēmums ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā – šīs personas var saņemt ieroču atļaujas kā līdz šim.
Jābūt godīgiem pret sevi un jāpieņem situācija, kāda tā ir, jāsaprot, ka nospiedošs pārsvars šo lietoto ieroču īpašnieku bez pilsonības ir vecāka gadagājuma mednieki. Protams, vairums no šiem pieredzējušajiem medniekiem savas medību gaitas aizvadījuši ar gludstobra ieroci, un tieši tas, visticamāk, vairāk tiks izlikts tirgū pārdošanai. Daļa jaunāku, daļa vecāku un nolietotu ar redzamiem un neredzamiem defektiem. Tādēļ rakstā vairāk uzmanības pievērsīsim tieši gludstobra bisēm. Kā pārbaudīt lietotu ieroci, kam pievērst uzmanību un kā, pērkot kaķi maisā, nenopirkt nelietojamu mantu? Kā arī par procedūru, lai nepilsonis juridiski pareizi atbrīvotos no ieroča, munīcijas un citām būtiskajām sastāvdaļām, neiekuļoties nepatikšanās.
Tie Latvijas nepilsoņi un personas, kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, un kam iepriekš ir izsniegtas ieroču glabāšanas atļaujas, ir tiesīgas rīkoties ar sev reģistrētajiem ieročiem un veikt Ieroču aprites likumā atļauto apriti līdz 2023. gada 1. septembrim. Minētie grozījumi Ieroču aprites likumā paredz šādu pārejas periodu. Šajā pārejas periodā ieroču īpašniekiem, kam ar likuma grozījumiem pēc minētā termiņa būs liegtas ieroču glabāšanas tiesības, nepieciešams likumīgi atbrīvoties no saviem šaujamieročiem (arī to būtiskajām sastāvdaļām un patronām, kā arī šaujampulvera) un lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem, izmantojot Ieroču aprites likumā noteiktās ieroču atsavināšanas iespējas. Ieroču atsavināšanai personām ir jāvēršas Valsts policijas struktūrvienībā.
Ieroču aprites likums un tam pakārtotie noteikumi paredz vairākus risinājumus, kurus attiecīgās personas var izmantot:
1) Valsts policijas struktūrvienībā pārreģistrēt ieroci citai personai, kurai ir attiecīgas kategorijas un lietojuma veida ieroča iegādāšanās vai glabāšanas atļauja (veicot pārreģistrāciju, nebūs jāmaksā valsts nodeva; personai, kura iegādāsies ieroci – kurai to reģistrēs –, būs jāmaksā valsts nodeva par ieroča glabāšanas atļaujas izsniegšanu);
2) Valsts policijas struktūrvienībā saņemt ieroča realizēšanas atļauju un nodot šaujamieroci (arī komplektā ar tā maināmo būtisko sastāvdaļu un munīciju, kā arī šaujampulveri) vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci realizēšanai licencētam ieroču tirdzniecības komersantam – ieroču veikalam (par ieroča realizēšanas atļauju jāsamaksā valsts nodeva 8,54 eiro);
3) Valsts policijas struktūrvienībā saņemt ieroča pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju ieroča realizēšanai ārvalstīs (par ieroča pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju būs jāsamaksā valsts nodeva 31,30 eiro);
4) Valsts policijas struktūrvienībā saņemt ieroča realizēšanas atļauju un nodot šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ieroču komersantam dezaktivēšanai – ieroča padarīšanai par neatgriezeniski nederīgu šaušanai (par ieroča realizēšanas atļauju jāsamaksā valsts nodeva 8,54 eiro);
5) nodot ieročus, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policijai iznīcināšanai (bezmaksas pakalpojums).
Rīcība ar izņemtajiem ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem ir reglamentēta Ieroču aprites likuma 91. pantā.
Jautājumu gadījumā ieroču īpašnieki var sazināties ar Valsts policijas struktūrvienību, kura ir izsniegusi attiecīgu ieroču glabāšanas atļauju.
No šī visa minētā izriet, ka ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. septembrim daļai mednieku un personu, kam pieder ierocis, tas jānodod citas personas rokās, policijā, iznīcināšanai vai realizācijai pie kāda no Latvijas ieroču tirgotājiem. Ņemot vērā, ka Latvijā ir apmēram 22 tūkstoši mednieku un aptuveni 1200 no tiem ir nepilsoņi, tad nojaušams, ka lielākā daļa no šiem ieročiem tiks izlikti pārdošanā. Apzinoties, ka šī brīža ģeopolitiskā situācija ir sadārdzinājusi teju visus pakalpojumus un preces, kā arī ieroci pēc pasūtīšanas veikalā nākas gaidīt teju pusgadu un ilgāk, tad šie lietotie ieroči būs pieejami uzreiz un, iespējams, tirgotāja plauktā negulēs ilgi.
Kad pērc lietotu ieroci
Ķeroties briedim pie ragiem un dodoties uz veikalu pēc lietota ieroča, protams, jāņem vērā tā nolietojums un iespējamās funkcionalitātes izmaiņas. Pirmais, ko iesaka ieroču meistars, ir tīri elementāra vizuālā novērtēšana. Paņemot rokās ieroci, vērts apskatīt to no visām pusēm divas reizes vairāk, nekā pērkot jaunu ieroci, kur skaidrs, ka defektu normālā situācijā nebūs. Par laidi – ja tā ir kompozīta materiāla, tad lielu vizuālu un tehnisku bojājumu nevajadzētu būt, bet apskatīt, protams, vajag. Ar koka laidi šajā situācijā, visticamāk, būs jāapietas nopietnāk.
Pirmais, ko darām: skatāmies vispārējo vizuālo stāvokli, no kā varam secināt, vai ierocis ir kopts un kā pret to attiecies iepriekšējais saimnieks. Nolupusi laides laka, dažādi izsisti un ieskrāpēti robi, švīkas norādīs uz smagu darbu tikpat smagos apstākļos. Laides galā, iespējams, vairs nebūs oriģinālo skrūvju, ar ko nostiprināts atsitiena amortizētājs vai laides pagarinātājs. Tas nedrīkst kustēties vai būt novirzījies pāri pašas laides malām. Jāpievērš uzmanība tam, cik kvalitatīvi uzstādīts pagarinātājs vai cik kvalitatīvi ir saīsināta laide un apstrādāta zāģējuma līnija. Ja redzami izrauti robi, tas liecina par pašdarbību, nepiemērotu zāģi un stenda nelietošanu, izdarot zāģējumu. Tātad liela varbūtība, ka laides zāģējuma leņķis vairs nav kā oriģinālam. Šādas nianses bez ievērības nebūs atstātas, ja ierocis būs bijis meistara rokās. Koks būs apstrādāts, un izmaiņas nebūs redzamas.
Jāpaskatās, vai siksnu turētājs ir vietā un tā stiprinājums nav izlūzis. Iesprāgušas koka laides visbiežāk norāda uz diviem iemesliem. Pirmais, ja ir saīsināta laide, visticamāk, pēc gala nozāģēšanas ir skrūvētas atpakaļ skrūves, nepadziļinot skrūvju caurumu ar urbi. Skrūvi ar spēku iegriežot kaut vienu centimetru tieši kokā, tas tiek pārplēsts un rodas plaisa. Tajā savukārt krājas mitrums un sāk savu posta darbu ar koksni un metāla skrūvi. Otrs gadījums, ja sasprāgusi vai deformēta laide, ne pārāk bieži tā notiek, bet tā ir kļūda, žāvējot ieroci. Pēc medībām lietū vai mitrā laikā ieroci novieto pie vai uz radiatora. Ātras žūšanas ietekmē koks sāk vērpties un neizbēgami sasprāgst. Šis attiecas arī uz pastobri. Vizuālais novērtējums pastobrei, tieši tāds pats kā laidei. Nolietojums, vizuāli manāmi bojājumi un dažādas pašdarbībā veiktas manipulācijas, lai novērstu pastobres brīvkustību. Nekādām brīvkustībām nevajadzētu būt. Dažkārt pastobri ir mēģināts ar līmlentes vai kāda cita materiāla palīdzību padarīt biezāku, lai novērstu šo brīvkustību. Iemesli brīvkustībai var būt dažādi, ja ierocis ir intensīvi lietots, visticamāk, tas vienkārši ir fiziski nodilis un būtu jāmaina vai arī jānodod meistaram izvērtēšanai, nevis jāmēģina izlabot pašam. Pastobrē ir iebūvēts tās noņemšanas mehānisms. Ja ir saīsināta laide, visticamāk, pēc gala nozāģēšanas ir skrūvētas atpakaļ skrūves, nepadziļinot skrūvju caurumu ar urbi. Skrūvi ar spēku iegriežot kaut vienu centimetru tieši kokā, tas tiek pārplēsts un rodas plaisa.
Pievērsiet uzmanību tā tehniskajam stāvoklim. Tam nevajadzētu būt sarūsējušam un, noņemot pastobri, šim mehānismam jābūt diezgan stingram, bet tajā pašā laikā mēlītei jāatvelkas vienmērīgi bez krakšķiem un sprūšanas. Ja tas sprūst un krakšķ, jāskatās, vai nav bojāta iekšējā mehānisma atspere vai arī mehānismā ir svešķermenis. Smilts, dubļi, koka skaidiņa, kāds akmentiņš vai jebkas cits, kas fiziski traucē atsperes vai citas mehāniskās daļas vienmērīgu kustību. Mehāniskajā kārbā teorētiski visam vajadzētu būt kārtībā, ja ieroci pērkat kādā no veikaliem, nevis no rokas caur internetu, ja pieņemam, ka veikalnieks ir pietiekami godprātīgs un, pieņemot ieroci tirgošanai, to ir pārbaudījis.
Stāvot veikalā aiz letes, mehānisma kārbā neielīdīsiet, bet dažas lietas ir jāņem vērā. Pirmajā vietā, protams, drošība. Jāpārbauda, vai drošinātāja mehānisms darbojas, bloķē sprūda mēlīti un nepieļauj šāvienu. Drošinātājs ir stingrs, stabils un neļogās, nekur nekas nekrakšķ. Kustība ir vienmērīga bez aiztures un apgrūtinājuma gan atdrošinot, gan nodrošinot. Mēdz būt automātiskie drošinātāji, kuri, pabīdot aizslēga sviru bises pārlocīšanai, automātiski nodrošina ieroci, jāskatās, vai tas nostrādā. Uz sprūda mehānismu un aizslēga kloķi attiecas tieši tās pašas prasības, visam ir jābūt pēc sajūtām patīkamam, bez aizķeršanās un apgrūtinājuma. Divstobru bisei ar vienu sprūda mēlīti jāpārbauda, vai darbojas stobru pārslēgšanas iespēja. Paspiežot sprūdu uz priekšu, jāsajūt neliels klikšķis un, imitējot šāvienu, ar atsperpatronas palīdzību jāsaprot, vai izšāvis pareizais stobrs. Atsperpatronu varat palūgt veikala darbiniekam. Vērts pievērst uzmanību mehānisma kārbai, vai tā nav pārāk piesārņota ar atgāzu pārpalikumiem, vai tā ir kopta. Tāpat kā regulāri tīrām stobra kanālu, ir jātīra mehānisma kārba. Dzelkšņiem jābūt ar noapaļotu galu, nevis strupiem, mehāniski nodilušiem, nolūzušiem. Pārējās mehāniskās lietas jau ir meistara kompetence un atbildība.
Atdalot stobru, jāskatās, kādā stāvoklī ir stobra ietvars ar noslēgšanas āķiem (jeb stobra pamatne) un šarnīrs, kur šie āķi aizkabinās, aizverot ieroci. Abas šīs detaļas mēdz mehāniski nodilt, un aizvērts ierocis, to pakratot, ļogās un grab savienojuma vieta starp stobru un laidi ar mehānisma kārbu. Ja ierocis, to pakratot, liekas stingrs un viss kārtībā, vienalga ir jānoņem stobrs un jāpārliecinās, ka nav sists ar āmuru pa noslēgšanas āķiem, lai tos saliektu ar mērķi kompensēt izdilušos milimetrus un tie stingrāk apņemtu šarnīru, novēršot brīvkustības. Stobrus izgatavo no samērā mīksta un elastīga tērauda, un stobra sienas nav pārāk biezas, līdz ar to ierocis būtu jāsargā no asiem triecieniem ar cietiem priekšmetiem, kā, piemēram, metāla āmuru. Tādēļ arī jāņem vērā ārējie defekti, novērtējot stobra tehnisko stāvokli no ārpuses. Ļoti labs paņēmiens ir atdalīt stobru no pastobres un visā tā garumā ar pirkstu galiem vairākkārt nobraukt pāri katram stobra centimetram. Šādi sajutīsiet jebkādas iedobes, kas radušās, ierocim krītot. Burbulīši uz stobra var liecināt par stobra izpūšanu vai sagraušanu, kas var radīt briesmas cilvēka dzīvībai vai veselībai. Šāda stobra metāla struktūra ir mainīta un izturība samazināta. Katrs nākamais šāviens var būt liktenīgs, stobrs var neizturēt munīcijas radīto spiedienu un eksplodēt. Kā arī var notikt lodes mētāšana stobrā, kas noved pie nekontrolēta un neprecīza šāviena, kas savukārt apdraud citus un pašu ieroča lietotāju. Divstobru bisei jāpārliecinās, vai nav spraugas starp stobriem visā to garumā. Stobra izpūšana vai sagraušana rodas no nepiemērotas un pārāk jaudīgas munīcijas lietošanas. Šādu ieroci lietot ir kategoriski aizliegts. Vizuāli pārbaudām stobra galu, vai tas nav bojāts, vai nav iesitumu vai plaisas. Noteikti jāpārbauda, kādā stāvoklī ir čoka vītnes, ja tādas ir. Palūdziet pārdevējam čoka atslēgu un pārbaudiet, vai tie skrūvējas bez piepūles un nav iedeguši, kas liecinās par ne pārāk atbildīgu iepriekšējā saimnieka attieksmi par ieroci, to tīrot. Ilgstoši neizņemot čokus, neiztīrot un neieeļļojot vītni, tie mēdz iedegt un sagādāt problēmas ar izskrūvēšanu, kad tas nepieciešams. Tad arī nonākam pie pašu stobru kanālu novērtēšanas. Paceļot stobru pret gaismu, ieskatāmies tajā un pārliecināmies, ka tā iekšējā virsma ir tīra, gluda, spīdīga un bez rūsas. Nevajadzētu būt redzamām munīcijas atstātām svītrām stobra iekšpusē. Nav redzamas nekādas plaisas vai noberzumi un iespiedumi. Ja stobra ārpusē iepriekš konstatējāt iesitumu vai kādu nelīdzenumu, pievērsiet stobra iekšpusei papildu uzmanību. Iespējams, ka iekšpusē būs stobra defekts, kas traucēs šāvienam.
Nekādā gadījumā neaizmirstam par ežektoriem, ekstraktoriem jeb čaulīšu izvilcējiem. To uzdevums, pēc šāviena atliecot ieroci, ir izmest izšauto patronu. Ežektoru jāspēj ar īkšķi iespiest, un atlaižot tam diezgan spēcīgi jāatgriežas sākuma pozīcijā. Šādi varam pārliecināties, ka atsperes ir darba kārtībā un ežektora sliedes nav saliektas vai citādi bojātas. Pielādējot ieroci ar tukšu vai atsperpatronu un nospiežot sprūda mēlīti, pēc šāviena imitācijas atliecot ieroci, tam vajadzētu izmest šīs patronas. Ežektors mēdz nenostrādāt, ja tas nav noregulēts, ko iespējams izdarīt ar skrūves palīdzību, noņemot pastobri. Vai otrs variants, ja tas ir nodilis. Nodilstot ežektors nostrādā, bet patrona paliek ierocī, jo nav aizķerta patronas pamatne. Tādā gadījumā nekas cits neatliek kā to nomainīt.
Karabīnēm un pusautomātiskajiem gludstobra ieročiem jāpievērš uzmanība tieši tiem pašiem ieteikumiem, ja runājam par laidi un stobru. Jāņem vērā, ka pusautomātam ir sarežģītāka mehāniskās kārbas uzbūve. Veikalā īsti nepārbaudīsi, kā darbojas atgāzu sistēma un vai pēc šāviena tiek pārlādēts ierocis un izmestas patronas. Šeit un, protams, arī iegādājoties atliecamo ieroci, ideālā variantā ir doties ar ieroci uz šautuvi un dzēst šaubas par ieroča tehnisko stāvokli, ar to pāris reizes izšaujot un saprotot, vai tas pārlādē, izmet patronas un galu galā šauj precīzi mērķī un nav citu slēptu defektu.
Karabīņu iegādes laikā papildus jāpievērš uzmanība tēmēkļu stiprinājumu vietām, vai tās nav fiziski bojātas. Vai klusinātājam paredzētā vītne stobra galā nav mehāniski bojāta. Jāpārliecinās par visu drošības sistēmu darbību. Jāizņem aizslēgs, lai pārliecinātos par tā stāvokli. Vai, atvelkot aizslēgu, kustība ir brīva, vienmērīga un patronas neiesprūst un neķeras, pārlādējot ieroci. Gludstobriem vēl var ko saskatīt stobrā bez boroskopa, bet šeit bez tā neiztikt, lai ielūkotos un noteiktu, cik nolietots vai bojāts ir vītņstobra ierocis.
Kopsavilkumam jāsaka, ka viss jau nav tik slikti, kā varētu likties. Arī lietots ierocis var būt un ir labs, ja vien tam pievērsta pienācīga uzmanība. Pieņemot lēmumu par šāda ieroča iegādi, esiet uzmanīgi un vērīgi. Testējiet ieroci šautuvē! Ja neesat pārliecināts par savām spējām adekvāti noteikt ieroča tehnisko stāvokli, nekautrējieties jautāt padomu. Kolēģi klubā vai jums zināmi citi mednieki, kuriem uzticaties, neatteiks palīdzību vai padomu. Visbeidzot – uz mednieku līnijas stāvēsiet jūs un jūsu medību kolēģis.
Gints Matisons par to, kam jāpievērš uzmanība, pērkot lietot bisi
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
