Ilgus gadus mēs Latvijā varējām sacīt, ka pie mums vilku uzbrukumu daudzums medību suņiem ir minimāls, jo mēs medījam citādi nekā, piemēram, Zviedrijā, kur šī ir milzu problēma. Kas ir atšķirīgs? Zviedrijā dzinējmedības notiek atšķirīgi nekā pie mums, proti, ir daži mednieki, milzu masti, aļņusuņus palaiž mežā meklēt medījumu, kad suns atrod alni, sāk riet uz vietas, mednieks dodas pie suņa. Bieži vien mednieks nepaspēj līdz sunim aiziet, pirms to apēduši vilki. Zviedri lēš, ka ir teritorijas, kur vilki ir specializējušies tieši medību suņu ēšanā – gluži vienkārši tādēļ, ka tas ir absolūti ērts un viegli iegūstams medījums.
Pēdējā gada statistika parāda, ka šī sērga sāk izplatīties arī Latvijā, turklāt biedējoši plašos apmēros. Liela problēma – medību suņa zaudējums medību laikā ir tik šokējošs un traumatisks pārdzīvojums saimniekam, ka cilvēki ne vienmēr ir gatavi par šiem gadījumiem ziņot. Decembrī vien uzzinājām par diviem šādiem gadījumiem.
Līvānu novadā dzinējmedību laikā vilks uzbruka medību sunim, to nāvējoši sakropļojot, tostarp pārraujot mugurkaulu. Pēc uzbrukuma vilks aizvilka suni un apraka to sūnās, iespējams, lai vēlāk atgrieztos. Incidentā cieta arī otrs suns, bet tam, kaut nopietni savainotam, izdevās aizbēgt. Savukārt Ludzas novadā citā dzinējmedību incidentā vilks pilnībā aprija medību suni, atstājot tikai galvu. Uzbrukums notika netālu no dzītā masta, kas norāda uz vilku lielo aktivitāti un agresivitāti.
Absolūts kaifs pointēt putnu, un nē, dāmas nepārvācās uz Poliju. “Šauj garām!” #267 epizode
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!