Pašās oktobra beigās Dienvidkurzemē tika nomedīta aļņu govs bez ausīm. Proti, savulaik daba tai bija dāvājusi normālas ausis, taču brīdī, kad tika nomedīta, tā vairāk līdzinājās slavenajam multeņu varonim Šrekam.
Mednieki pienāca apskatīt medījumu un atklāja, ka no lielajām, plaši izvērstajām alnim raksturīgajām ausīm pāri palikušas tikai divas strupas tūtiņas.
Ausu maliņas bija robainas, perfekti sadzijušas un apaugušas ar vilnu. Nebija nekādu infekcijas pazīmju, kas ļautu spriest par šādu izmaiņu iemeslu.
Vilki?
Pirmais un acīmredzamākais izskaidrojums bija plēsēju uzbrukums. Mednieki tā arī sprieda: vilki ķeras alnim ausīs un pakaļkājās, mēģinot nogāzt lielo dzīvnieku no kājām, un, ja vilku bars ir pietiekami liels, bet alnim nav atkāpšanās iespēju, šis plāns var izdoties. Ja alnis nokrīt, visbiežāk dzīvnieku sāk plosīt, kamēr tas vēl ir dzīvs. Droši vien šai aļņu mātītei uzbrukuši vairāki vilki, jo abas ausis ir nokostas teju vienādā garumā.
Tie nevar būt vilki!
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais speciālists Dr. biol. Jānis Ozoliņš kategoriski nepiekrīt šādam viedoklim.
“Tie nevar būt vilki. Neko tādu neesmu dzirdējis, un man tas liekas diezgan neiespējami, jo galvenais aļņa ierocis ir priekškājas ar lielajiem, smailajiem nagiem. Ja kāds vilks mēģinātu iekosties šim dzīvniekam ausīs, tūlīt pat saņemtu spēcīgu triecienu ar priekškāju un ietu bojā. Tas nav Āfrikas bifelis, kuru lauvas var noķert aiz ausīm, iekosties purnā, nosmacēt un nogāzt no kājām. Alnis aizstāvas ļoti aktīvi. Te jābūt kādam citam iemeslam,” sacīja zinātnieks.
Kā vienu no iespējamajiem traumas cēloņiem Jānis Ozoliņš minēja apsaldēšanu, taču pēdējos gados Latvijā nav bijušas tik aukstas ziemas, lai dzīvniekiem ausis varētu apsalt. Ņemot vērā to, ka aļņu govs strupo ausu maliņas bija sadzijušas, arī par iespējamu infekciju spriest nevar.
Vai tā bijusi slimība?
Veterinārārste Lita Konopore pieļāva iespēju, ka šīs aļņu govs ausis skāris vaskulīts jeb ausu galu nekroze, kas ir raksturīga suņiem, sevišķi tiem, kam ausu gali ir plāni. Dažreiz no šīs kaites cieš arī kaķi.
“Vaskulīts rodas asinsrites mikrocirkulācijas traucējumu rezultātā. Salīdzinājumam var minēt cukura diabēta slimniekus, kuri arī cieš no asinsrites traucējumu izraisītas audu nekrozes. Suņiem attiecībā uz diabētu tā nav, bet vaskulīts tiem tiek konstatēts diezgan bieži. Parasti vaskulīts skar ausu galus. Tādā gadījumā ausis var izskatīties it kā apgrauztas. Smagākos gadījumos nekroze var sasniegt to ausu daļu, kur apasiņošana jau ir labāka, un tur apstāties,” sacīja veterinārārste un piebilda, ka post factum precīzi neviens nevarēs pateikt, kas bijis pie vainas, ja nu vienīgi nav kāda konkrēta infekcija, kas ir raksturīga tieši aļņiem un izraisa plašu ausu gliemežnīcas audu nekrozi.
Sals un ģenētika
Veterinārārsts Gatis Kalniņš, kurš dibinājis Grobiņas veterināro klīniku J&G Veterinārais serviss, norāda, ka aprakstīto traumu iemesls, visticamāk, tomēr ir sals. “Liellopu teļiem šādas traumas arī ir raksturīgas. Ja teļš ir piedzimis laikā, kad ārā valda liels sals, tā ausu gali var apsalt un atmirt. Vizuāli tas izskatās līdzīgi kā šai aļņu govij. Ja tā būtu infekcija vai plēsēju uzbrukums, traumas nebūtu tik simetriskas,” sacīja ārsts.
Alūksnes veterinārās klīnikas Labākie draugi veterinārārste Signe Gorbāne kā visticamākos iemeslus arī nosauca salu un varbūtējas ģenētiskas novirzes.
“Ir jābūt īpašai apstākļu sakritībai, lai aļņu teļš gūtu šādu apsaldējumu. Varbūt šī aļņu govs ir piedzimusi agrāk, nekā tas parasti notiek šīs sugas dzīvniekiem, proti, ziemā, kad bija liels sals. Jauna dzīvnieka ausu skrimšļi tiek vāji apasiņoti un mīnus 20 līdz 30 grādu salā var atmirt. Protams, pēdējos gados īsti auksts laiks lielākajā Latvijas teritorijā nav novērots, taču dažus gadus Latgalē vai Vidzemē ziema ir bijusi gana barga. Varbūt teļš piedzimis pareizajā laikā, bet bijis vārgs un savā pirmajā ziemā guvis apsaldējumu. Šobrīd precīzi pateikt nav iespējams,” sacīja ārste.
Vaicāta, vai iespējams, ka aļņu govs ir cietusi no kādas infekcijas, kas izraisījusi audu nekrozi, Signe Gorbāne atbildēja, ka tas ir iespējams, bet maz ticams. Traumu simetriskums drīzāk liecina tieši par apsaldēšanu.
Tātad
Precīzi noteikt, kāds bijis aļņu govs ausu traumu iemesls, neizdosies, jo ausu malas bija ļoti labi sadzijušas un bez infekcijas pazīmēm. Pat nododot audu paraugus izpētei laboratorijā, diez vai izdotos atklāt infekcijas izraisītāju, ja tāds būtu bijis.
Tās varētu būt apsaldējuma sekas, bet būtu jāsakrīt vairākiem apstākļiem: šī aļņu govs būtu piedzimusi agrāk, nekā tas dabā notiek, un tajā gadā būtu bijusi barga ziema. Varbūt tai bija novājināta imunitāte un pirmajā piedzīvotajā ziemā bija liels sals? Varbūt tā nonākusi Latvijā, šķērsojot mūsu valsts austrumu robežu?
Ja dzīvnieks iekļūtu malumednieku cilpā, tiktu sašauts, ja tam uzbruktu plēsēji vai ausis tiktu traumētas riesta cīņu laikā (govis arī cīnās par labākajiem buļļiem), ievainojums nebūtu tik simetrisks. Līdz ar to saskaņā ar veterinārārstu vērtējumu, apsaldējums ir ticamākais šādas traumas iemesls.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
