Bez lietotnes Mednis medības vairs nav iedomājamas, lai gan šī ir pirmā sezona, kad Medni izmanto visi mednieki, ziņojot par ikvienu nomedīto dzīvnieku. Ziņojums ietver ne tikai ziņas par nomedīto dzīvnieku, bet arī nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju. Valsts meža dienestam vaicājām, kāda ir mednieku iesūtīto bilžu kvalitāte. Vai cilvēki mēģina šmaukties, iesūtot bildes? Tāpat lūdzām skaidrot, vai ar Medņa palīdzību izdevies fiksēt kādas nelikumības.
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“Nomedīto dzīvnieku fotogrāfiju kvalitāte ir dažāda – joprojām ir jāmācās, lai medījumu nofotografētu tā, lai iegūtā informācija būtu pilnvērtīgi izmantojama.
Nomedīto vilku foto tiek pārbaudīti visi, un joprojām tiek konstatēti gadījumi, kad tiek nofotografēts viss vilks, bet nevis zobi, kā noteikts rīkojumā par vilku medībām. Vilku zobu foto nepieciešams nomedīto vilku vecuma noteikšanai un izvērtēšanai, vai no vilka nepieciešami paraugi zinātniskās izpētes vajadzībām. Ja nofotografēts viss vilks, vecuma noteikšana ir apgrūtināta, ja vien vilks nav jaunāks par gadu.
Esam konstatējuši arī medību pārkāpumus. Piemēram, dzīvnieks nomedīts laikā, kad konkrētās sugas vecuma un dzimuma dzīvnieku medīt aizliegts. Iesniegtās informācijas pārbaude apliecināja iepriekš saņemtās ziņas par nelikumīgām medībām.
Tomēr šādi gadījumi ir reti. Biežāk mednieki iesniedz kļūdainu informāciju – nepievērš uzmanību lietotnes brīdinājumiem par medību iecirkņu piesaisti. Tas notiek tad, ja mednieks ir reģistrēts vairākos medību iecirkņos un lietotnē nav pārslēdzis to iecirkni, kurā konkrētās medības notiek.
Šobrīd, reģistrējot staltbriežus, kļūdās ar medību atļaujas veida izvēli, piemēram, reģistrē un iesūta izmantotu staltbriežu teļa medību atļauju ar informāciju par nomedītu staltbriežu govi.”
Līdz ar to medniekiem vienkārši jābūt rūpīgākiem un jāseko lūdzi, kādas darbības tie veic lietotnē Mednis, jo paviršība ir slikts sabiedrotais. Īpaši medībās.