Lai medībās visu dienu justos droši un komfortabli, svarīgi, lai kājas būtu ērtos apavos, nesvīstu, nesamirktu, būtu ērti iet kilometriem un stāvēt stundām. Man bija iespējams pārliecināties, vai šim priekšstatam par ērtiem medību apaviem atbilst Härkila zābaku modelis Forest Hunter GTX Mid.
Ražotājs apgalvo, ka zābaki izgatavoti no izturīgas nabuka ādas ar pastiprinātām šuvēm. Tajos iestrādāta GORE-TEX membrāna. Tiem ir vidēja garuma stulms un nedaudz paplašināts purngals, tādējādi ir vairāk vietas kāju pirkstiem. Zābakiem ir Vibram® ārējā zole stabilam kājas atbalstam un komfortam, viegla, mīksta starpzole ar lielisku amortizāciju, cietāki purngalu un papēžu ieliktņi. Zābaki ir izstrādāti un ražoti Eiropā. Paņemot zābakus rokās, tie vispirms pārsteidza ar savu vieglumu. 46. izmēra zābaki sver 900 gramus, kas šāda izmēra zābakiem patiesi nav daudz.
Vispirms ar šiem zābakiem kājās devos uz šaušanas sacensībām šautuvē. Galu galā šaujot patiesi vajadzīgs stabils atbalsts kājām. Turklāt diena solījās būt patiesi karsta un dot iespēju pārliecināties, cik zābaki ir elpojoši. Vēl pa ceļam uz šautuvi atklāju, ka stingrā zābaku zole neļauj pilnībā sajust, cik stipri uzspiežu uz auto gāzes pedāli. Ik pēc mirkļa pieķēru, ka spidometra bultiņa žirgti aizsteidzas garām ciparam 90.
Pēcpusdienā termometrs rādīja 32 grādus ēnā. Neskatoties uz to, ka kājas bija zābakos, nejutos noguris. Sacensības beidzās, un zābakus novilku. Man par pārsteigumu kājas nebija sasvīdušas, nedaudz mikla bija vien kājas virspuse potītes rajonā, kur zābaki ejot visciešāk piekļaujas kājai. Tas liecināja, ka zābaki ideāli aizvada projām no kājas lieko mitrumu.
Nākamo nedēļu ikreiz, kad bija jādodas kaut ko darīt medību platībās, kājās bija šie zābaki. Rasas pielijusi zāle, dubļains lauks un kāpšana tornītī vairs nešķita nekāds īpašais pārbaudījums. Pats galvenais, kājas nejuta nogurumu arī vakarā.
Taču uz medību objektu reizēm nākas braukt ievērojamus attālumus. Sacīts darīts. Odometrs vakarā rādīja, ka nobraukts vairāk nekā 400 kilometru. Un arī šoreiz zābaki netraucēja izbaudīt braucienu, vien braukšanas ātrumam bija jāseko līdzi mazliet rūpīgāk.
Nolēmu doties arī kārtīgā pārgājienā, mērojot vismaz piecus sešu kilometrus pa mežu tā, lai maršrutā būtu gan akmeņiem klāts ceļš, gan parasta grants, treilēšanas ceļi, zaru kaudzes, sūneklis un ūdens peļķes. Jāteic, sen nebiju guvis prieku no tādas staigāšanas! Uzrāpos pa ceļam pamanītā medību tornītī un dažus metrus kā tāds puišelis nogāju pa ceļa metāla norobežojuma konstrukcijām. Härkila zābakos tas bija pavisam viegli, it kā man būtu atgriezušies bezrūpīgie pusaudža gadi!
Taču medībās bieži vien jāšķērso grāvji, jābrien pa ūdeni, stundām jālavās pa rasas samērcēto zāli. Devos uz Daugavas krastu un minūtes desmit divpadsmit bradāju pa ūdeni tā, ka tas sniedzās līdz potītēm. Kājas palika sausas līdz brīdim, kad vējš atvēla pāris lielākus viļņus un ūdenim tomēr nedaudz izdevās iekļūt zābakā vietā, kur stulmam piešūta mēlīte. Taču mitruma bija pavisam nedaudz. Secinājums – jādomā, cik dziļā ūdenī vērts kāpt, un jāatceras, ka ādas zābaki tomēr nav gumijas zābaku aizstājēji!
Taču pelde ūdenī tik īsu brīdi zābakiem, kuros ir GORE-TEX membrāna, nav nekāds pārbaudījums. Atbraucis mājās, zābakos iepildīju labi daudz papīra dvieļu, pāris akmeņu un iegremdēju tos bļodā ar ūdeni. Zābaki bija nedaudz jāpiespiež ar metāla cauruli – akmeņu svara bija par maz, lai tos pienācīgi nogremdētu. Pēc divām stundām zābakos iekšā joprojām bija sauss. Tas nozīmē, ka arī medībās pēc vairāku stundu brišanas pa seklu ūdeni kājas joprojām būs sausas.
Lai kā centos atrast kādus trūkumus, man tas neizdevās, lai gan zābakus kopumā sirsnīgi spīdzināju divas nedēļas. Secinājums – lieliski zābaki, par kuriem vērts maksāt prasīto cenu. Vien, ja jūsu medību platības ir gana slapjas un purvājiem bagātas, jāmeklē zābaki ar garāku stulmu.